Notikumi

Lielauce

Pieminot Lielauces mūra baznīcas pamatakmens likšanas 280. gadadienu, 9. jūnijā biedrība “Lielauces attīstībai” noorganizēja garīgās mūzikas koncertu, kuru apmeklēja 70 klausītāji.

Uz improvizētās dabas skatuves blakus baznīcai atradās konusveida telts, kuras siluets atgādināja noceltu baznīcas torņa jumtu. Un uz tā – zelta gailis. Par to, vai virs baznīcas slējās krusts vai gailis, skaidrība nebija divus gadus. Jo nevienā vēsturiskajā pirmskara bildē tas nebija saskatāms. Baznīcas inventarizācijas aktos Enija Rubina noskaidroja: gailis! Dobeles novada muzejs izstādē par novada baznīcām nolūkots Annenieku baznīcas gaili un Edmunds Bērziņš pēc tā no finiera izgatavoja līdzinieku.

Koncerta ieskaņā Jānis Erno, Vecauces un Īles draudžu mācītājs, runājot par baznīcu, uzsvēra trīs vārdus: klātesamība, svētums un dievišķība jeb mūžīgums. Klātesamību viņš skaidroja kā iepriekšējo paaudžu saistību ar baznīcu no piedzimšanas brīža līdz izvadīšanai no dievnama. “Baznīca ir klātesoša un dzīvo līdz cilvēkam šajā apkaimē.”

“Baznīca cilvēkiem bija svētuma pieturpunkts. Baznīcā notiek cilvēka saruna ar dievu vai pat dievišķa saspēle, sevišķi ja runājam par liturģiju un mūziku. Mēs atbildam ar savām lūgšanām un talantiem – baznīcā redzam, cik cilvēks ir vēlējies pagodināt dievu ar saviem talantiem,” teica mācītājs.

“Baznīca ir ne tikai klātesamības un svētuma pieturpunkts, bet arī vērtību mājvieta.” Jānis Erno atsaucās uz teoloģijas doktora, profesora Gunta Kalmes teikto par piemiņas vietām kā vērtību pieturpunkti un vērtību pārneses punktiem nākamajām paaudzēm. “Baznīcas, mūsu materiālā kultūra, arī dziesmas, dzeja, literatūra, arī šodienas koncerts ir vērtību pārneses punkti,” viņš sacīja. “Domājot par savu vietu un vidi, ir svarīgi saredzēt baznīcu, jo šī ir arī mūsu senču baznīca, caur to stiprinot mūsu saknes. Būtu svētīgi, ja mēs katrs spētu atbildēt uz jautājumu: kas ir mana vieta šajā pasaulē? Kas ir mans svētums? Kas ir mans dievs?”

Biedrības “Lielauces attīstībai” vadītājs Ivars Bušmanis norādīja uz divām gadadienām, ko atzīmējam.  9. jūnijā tieši pirms 280 gadiem ieguldīja Lielauces baznīcas pamatakmeni kopā ar plāksni. Pusotra gada laikā tika uzmūrēta draudzes novada galvenā baznīca, kura tāda bija divsimt gadu līdz 1935. gadam. pie pamatakmens piestiprinātajā plāksnē ir iegravēti Polijas karaļa Augusta III, baznīcas kompatronu un būvkungu vārdi. Būvkungi no Šķēdes, Dzelzes, Vītiņiem, Ķeveles, Īles, Sirmeles, Zebrenes, Krūškalnes, Dobes un Bēnes muižām gādāja finanses, materiālus un celtniekus.

Savukārt tieši pirms 200 gadiem baznīcā tika uzstādītas 16 reģistru ērģeles. Instrumentu kopā ar kokgriezumiem rotāto prospektu 1824. gadā par 460 sudraba rubļiem bija izgatavojis ražīgākais tā laika ērģeļu meistars Latvijā – Johans Kristofs Kristīns (1777–1840) Katlakalnā, kas pavisam uzbūvējis 37 ērģeles. “No ērģelēm palikuši pāri vien sagruvušā torņa saplacinātās stabules, bet šovakar baznīcas mūrus atkal ievibrēs ērģeļu skaņas,” teica Ivars. “Mēs esam attīrījuši baznīcu no gruvešiem, laiks no putekļiem un gruvešiem attīrīt atmiņu un dvēseli. Tāpēc baznīcai vēlamies veltīt šo garīgās atdzimšanas koncertu,” viņš noslēdza savu uzrunu.

Koncertu aizsāka Rīgas Doma katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis ar Džirolamo Freskobaldi “Tokāta solminorā”, kas tapusi tai pat laikā, kad tika celta Lielauces baznīca.

Nākamajā skaņdarbā – Ingmāra Zemzara ārijā no Vasarsvētku kantātes “Lai visi priecājas” – pievienojās soprāns Iveta Apine. Sekoja Ingmāra Zemzara dziesma “Dievs, tu manu sirdi zini”, kurai pievienojās arī saksofonists Aigars Raumanis. Jāpiebilst, ka trio šādā sastāvā Lielaucē uzstājās pirmo reizi.

Stundu garajā koncertā skanēja arī Ērika Ešenvalda skaņdarbs “Teiciet to kungu”, dziesmas “Aicinājums” un “Pie tava krusta”,  Romualda Jermaka dziesma “Es nosalušiem kokiem lūdzu piedošanu”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Jāņa Lūsēna dziesmas “Gaist laiks” un “Tas vārds”. Lielaucnieki māksliniekiem pateicās ar Tijas izgatavotajiem ziedu pušķiem un biškopja Agra Jurģa-Jurģīša medus burciņām.

Spriežot pēc koncerta apmeklētāju atsauksmēm, tas bijis “burvīgs koncerts”, “dvēsele lido”, “kas tāds, kas atrauj no zemes”.

Koncertu finansiāli atbalstīja Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes, solus atvēlēja Īles tautas nams, elektrības pieslēgumu – Lielauces pagasta pārvalde. Koncertu apskaņoja Oļegs Kovaļovs. Tipī telti un gaili uzslēja Maira un Mareks Ķikuri no SIA “Nomadic Homes”.

Par koncerta vietas iekārtošanu rūpējās Raimonds Vernis, Zigmārs Staņislavskis, Ivars Bušmanis, Jānis Šlauders, par svētku noformējumu – Anita Darģe, Renāte Kalniņa, Tija Bušmane un Sanita Fišere.

Ivara Bušmaņa foto un video