Notikumi

Lielauce

12.novembrī Lielauces Tautas namā tika atklāta fotoizstāde, kurā pirmoreiz tiek parādītas Latvijas valsts arhīvos atrodamās bildes no Lielauces, kā arī no Auces muzeja un Lielauces bibliotēkas. Nevienam līdz šim nav rādītas privātos albumos sameklētās iepriekšējo paaudžu fotogrāfijas. Tās nākušas no Aivara Baloža, Ritas Balodes, Gunita Ebertes, Viļņa Reisa, Līga Stīveres, Intas Vecvagares albumiem. Pārskatot izstādītās fotogrāfijas, tās veido Lielauces kopainu, kāda tā bija pirms simts gadiem – šodienas valodā runājot, izstāde ir kā Lielauces pagasta “pašiņš” jeb pašbilde.

Ienākot izstāžu zālē, viesus sagaidīja Agnese Matveja ar dziesmu “Tēvzemei”. Ap pussimts interesantiem Ivars Bušmanis, Aivars Balodis un Gunita Eberte izstāstīja atsevišķu fotogrāfiju stāstus. Ivars Bušmanis īpaši izcēla Oskaru Dankeru, kurš Latvijas armiju kaujās veda pēc Oskara Kalpaka un 1919. gada novembrī vadījis cīņas pret bermontiešiem pie Liepājas. Latvijas armijas ģenerālis vadīja Zemgales, vēlāk Kurzemes divīziju un par nopelniem Latvijas valsts labā saņēmis 2. un 3. šķiras Latvijas Lāčplēša Kara ordeņus un 1. un 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. “Mēs pēc trim nedēļām godināsim 2022. gada lielaucniekus. Ja būtu tāda nominācija, Oskars Dankers būtu 20.gadsimta lielaucnieks,” teica biedrības vadītājs.

“Vēl viens tāds aktīvs vīrs bija Indriķis Jurēvics, kurš te redzams daudzās fotogrāfijās – viņš bija pirmais Lielauces pagastvecis, vēlāk pagasta tiesas priekšsēdētājs. Viņš izveidoja Lielauces krājaizdevu sabiedrību, Lielauces patērētāju biedrību “Spars”, bija sabiedriskās dzīves vadītājs,” stāstīja izstādes veidotājs.

Apstājoties pie Lielauces pamatskolas skolēnu fotogrāfijām, Ivars Bušmanis pieminēja skolotāju Herta Lūsi, kura organizēja skolēnus pierakstīt lielaucnieku nostāstus, sakāmvārdus, tautasdziesmas, mīklas, ticējumus, parašas un vēlāk visas burtnīcas nodeva Latviešu folkloras krātuvē. Tajā no Lielauces atrodamas vismaz 1575 teksta vienības un 234 faili ar ieskenētām dažādu pierakstu lappusēm. “Tā ir milzu bagātība, ko vēl tikai sākam apgūt un daļa no kuras skanēs Lielauces folkloras vakarā 25.februārī,” pieteica biedrības vadītājs. Savukārt pensionētais vēstures skolotājs Aivars Balodis atklāja, kur atradās cara laika pamatskola un kur tā bija pirmās brīvvalsts laikā. Gunita Eberte pie savu vecvecāku fotogrāfijām ieskicēja Martinsonu un Pauļu dzimtas stāstus. “Žanis Pauls dzīvoja Āmariņos un bija ne tikai aizsargs, bet arī kalējs.” “Iespējams, ka viņš bija tas, kurš Atbrīvošanas cīņu laikā 1919.gada novembrī Lielaucē salaboja salūzušo ratu asi manam vectēvam Antonam Brūverim, kurš veda lielgabalu šāviņus Latvijas armijai,” papildināja Ivars Bušmanis.

Tvaika kuļmašīnas jeb dampjus, kā tos sauca tautā, labības kulšanai ieveda 19. un 20. gadsimta mijā no Vācijas un Anglijas. Tie darbināja Latvijas brīvvalsts visiecienītāko kuļmašīnu “Imanta”, pie labības kulšanas fotogrāfijas stāstīja Aivars Balodis.

“Pie dieviņa gara galdi,”  ar šo dziesmu Agnese Matveja noslēdza savus priekšnesumus, ar kuriem viņa radīja sirsnīgu un patriotisku svētku atmosfēru.

Viesi vēl  ilgi kavējās pie kafijas galdiņa, kur cienājās ar biedrības gādātajiem pīrāgiem un Gunitas Ebertes atvesto svētku kliņģeri. Vēl Gunita Eberte bija atvedusi dāvinājumu no Latvijas Bankas – grāmatas Lielauces bibliotēkai. Savukārt, auceniece Daina Jēkabsone uz izstādi bija paņēmusi līdz 11 pirmskara laika fotogrāfijas no Ezermaļiem (tie atradās kalnā aiz parka uz Īles pusi) un Dūnīšiem (aiz Skares), kas lieliski papildina jau izstādīto kolekciju. “Varbūt var apkopot ziņas un bildes par vecajām mājām,” ierosināja Daina Jēkabsone. “Tā ir laba doma, kā varētu izvērst vēstures sadaļu Lielauces mājaslapā,” ierosinājumu pieņēma Ivars Bušmanis.

Izstādi organizējusi biedrība “Lielauces attīstībai” ar Dobeles novada pašvaldības atbalstu, par kuras līdzekļiem tika izgatavotas lielformāta fotogrāfijas.

Izstāde būs atvērta līdz decembra vidum, to var apskatīt pagasta pārvaldes darba laikā.