Notikumi

Lielauce

No 17.aprīļa Dobeles novada muzejā apskatāma izstāde “Modini, mudini, mierini” par 13 Dobeles novada Evaņģēliski luteriskajām baznīcām, tostarp arī par Lielauces baznīcu.

“Izstādes nosaukums nācis no uzraksta uz Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas zvana, kas izgatavots 1927.gada,” tā atklāšanā teic muzeja direktore Baiba Golubeva. Izstāde tapa gada laikā, un tajā bijis iesaistīts viss kolektīvs, bet vilcējspēks tai bija vēsturniece Undīne Krūze,

“Baznīcas torņa forma tiecas uz debesīm,” pasākuma ievadvārdos teica Oskars Laugalis Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs un ar roku norādīja uz stendiem, kuri veidoti tieši tāpat – kā baznīcu silueti.

Tas ir dizaineres Lienes Laurinovičas darbs, kura atzina, ka varējusi radoši izpausties un salikt daudzos interesantos materiālus vienkopus. Padomāts arī par bērniem – viņiem ir iespēja no kartona klucīšiem uzcelt savu baznīcu. Vēl izstādē ir interaktīvā karte, kur pēc baznīcu siluetiem, tās jāmēģina nolikt pareizajā vietā. Pavisam izstādē aplūkotas Annenieku, Bērzes, Dobeles, Glūdas, Īles, Jaunsesavas, Kalnmuižas, Lielauces, Mežmuižas, Penkules, Sniķeres, Vecauces un Zebrenes baznīcas.

Pētot katru mēnesi, izpētot materiālus par kādu baznīcu, tapa publikācija laikrakstā “Zemgale”. “Baznīcas ir kā oāzes, kur ne tikai lūgt dievu, bet arī kur saglabāts katra pagasta kultūrvēsturiskais mantojums,” atklāšanā uzsvēra Undīne Krūze.

Augustā Undīne apmeklēja Lielauces baznīcu. Lielaucē pilnā sparā tika īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts “Lielauces baznīcas kultūrvēsturiskā nozīme”. Tad jau Ivars Bušmanis un arhīva eksperte Enija Rubina Latvijas Vēstures arhīvā bija izpētījuši dokumentus par Lielauces baznīcas vēsturi un varēja dalīties ar saviem atklājumiem un fotogrāfijām ar novada muzeju. Tā muzeja ekspozīcijā pirmoreiz ir minēti precīzi baznīcas celšanas fakti. Ekspozīcijā izstādīts arī 17.gadsimta vidus misiņa svečturis, ko Raimonds Vernis atrada otrās talkas laikā baznīcas gruvešos. To biedrība nodeva Rundāles pils muzeja krājumos. Atrašanas stāsts minēts arī informācijā uz stenda. Tagad izstādē tas un Īles baznīcas sudraba biķeris ir apskatāmi stikla vitrīnā. Jāatzīst, ka misiņa svečturis, speciālistu nopucēts, šādā paskatā izskatās daudz vērtīgāks nekā tikko izvilkts no drupu kaudzes. Izstādīta arī Lielauces mācītāja Johana Vilhelma Zahranoviča 1893.gadā Jelgavā izdotā “Sprediķu grāmata priekš visām baznīcas gada svētdienām un svētku dienām”, ko Undīne izsolē nopirka pērn novembrī – tieši dienu pirms Baznīcas vakara Lielaucē un to viņa toreiz bija paņēmusi līdz un pārsteidza mūs.

“Pēc katras publikācijas atnāca kāda papildus ziņa, kāds fakts, kāda fotogrāfija,”  atzina Undīne. Septembrī pienāca kārta publikācijai par Lielauces baznīcu. Pēc tās vēl nāca klāt jauni fakti, precizējumi (piemēram, par dāvinājumiem – kurš muižkungs kuru baznīcas interjera priekšmetu un kad dāvinājis).

Ivars Bušmanis biedrības vārdā šai pasākumā uzteica labo sadarbību ar muzeju. Baznīcas vēstures pasākumā pagājušā gadsimta cilvēciskās kaislības ap baznīcu nāca no Undīnes Krūzes arhīvos atrastajiem faktiem. Un otrs, muzejs palīdz saglabāt cilvēku prātos to garīgo vertikāli, kas nepieciešama šodien un kas būtu augstāka par ūdenstorni vai sakaru torni. “Lielauces baznīca nav atjaunojama, taču muzeja ekspozīcija to palīdz saglabāt dzīvu cilvēku prātos,” teica Ivars.

Ivara Bušmaņa foto un video