No kurienes pārvaldīs Lielauces pagastu? Kāpēc šāds jautājums radies? Nedēļas laikā izskanējušas dažādas versijas par Lielauces pagasta iestāžu apvienošanu ar citām. Kaut arī konkrēti apvienošanās varianti nāca no pašiem pašvaldību darbiniekiem, piektdien, 3. februārī notikušajā kārtējā Dobeles novada Domes sēdē tās priekšsēdētājs Ivars Gorskis uzsvēra: “nekas nav nolemts, ir tikai sākušās diskusijas”. Tomēr Dobeles novadā jau iezīmētas 6 pagastu pārvaldes pašreizējo 13 vietā.
Kā zināms, jau pašlaik pastāv Lielauces un Īles pagastu apvienība, un pārvalde atrodas Lielaucē. Šādi tā arī oficiāli nosaukta – “Lielauces pagasta pārvalde ar Īles klientu apkalpošanas punktu”. Dobeles novada pašvaldība domā par tālāku administratīvās pārvaldes “optimizēšanu”.
18. janvārī novada pašvaldība Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka tautas namu vadītājiem pavēstīja par nodomu apvienot vairāku kultūras namu vadību. Tostarp, pakļaut Lielauces un Īles tautas namus viena vadītāja vadībai. Savukārt Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks 25. janvārī izdeva rīkojumu “Par pasākumiem pašvaldības administrācijas struktūrvienību optimizācijā” un izsūtīja visām administrācijas struktūrvienībām vēstuli ar lūgumu līdz 30. janvārim izvērtēt darbinieku noslodzes un optimizācijas iespējas. Kaut arī tā bija aptauja, tomēr neoficiāli jau izskanējis variants Lielauces pagastu pievienot Auces pilsētas pārvaldei, kurai tad būtu pakļauti arī Vītiņu un Vecauces pagasti. Lai labāk pārvaldītu pagastus, pilsētas pārvaldniekam piešķirtu papildus štata vietu – pārvaldnieka vietnieks.
3. februāra Domes sēdē izpilddirektors pārmaiņu nepieciešamību pamatoja šādi: “Jāsaprot, ka mērķtiecīgi veicot [Administratīvi teritoriālo] reformu, konstatējām, ka arī ārējā vide ir mainīga. /../ Mums jābūt elastīgiem un jāpiemērojas ārējiem apstākļiem. /../ Arī darbaspēks ir kļuvis dārgāks un mums ir jārunā par pašvaldības pārvaldes efektivitāti un optimizāciju.” Viņš informēja, ka pagastu vadītāju ir iesnieguši savu redzējumu pašvaldības vadībai un deputātiem. Vēstulē izskanējis aicinājums atturēties no administratīvās varas attālināšanās no iedzīvotājiem.
“Tagad darbojas tāds kā pagaidu jeb pārejas modelis. Proti, mēs nevaram visus pagastus vērtēt vienādi. Mums ir Bēnes pagasts ar trim ciematiem un Bērze vai Auri ar četriem ciematiem, turpretī ir Īle, Ukri, Lielauce, Zebrene, kuros iedzīvotāju skaits nepārsniedz 500. Mums jādomā, kā tos labāk pārraudzīt un iedzīvotājiem labāk sniegt pakalpojumus. Tāpat šobrīd nav salīdzināms pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamais štats,” tā Agris Vilks. “Pašlaik mums ir 13 pagastu apvienības, ar dažādām pieejām, ar dažādiem risinājumiem, Izvērtējot teritoriālos aspektus, ir izkristalizējušās 6 teritoriālās apvienības.”
Domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis uzsvēra, ka diskusijas ir tikai pašā sākumā un ka jāiet soli pa solim. Nākamajā solī jau varētu tapt konkrēts redzējums, plāns. Līdz pārmaiņu projektam, ko izpildvara varētu likt deputātiem galdā balsošanai, varētu nonākt gada vidū. Savukārt, pārmaiņas, ja par tām nobalsos, varētu stāties spēkā no 2024. gada sākuma.
Deputāts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka reformas piepildījums jābalsta faktos, izvērtējot katru teritoriju atsevišķi, katru iestādi atsevišķi. Tad var secināt, vai tajā kaut kas ietaupāms vai pilnveidojams – vai nu būs ekonomija vai būs jāpiešķir papildus līdzekļus. Deputāti iebilda variantam, ka viņiem būs tikai jānobalso, un pieprasīja, lai viņus regulāri informē un iesaista reformas plānošanā. Bija iebildes pret lēmuma veidošanu šaurā lokā un aicinājums šai apspriešanā iesaistīt arī iedzīvotājus.
Atbildot deputātiem, priekšsēdētājs Ivars Gorskis noteica, ka reformai ir jābūt un tā jāvērtē no trim galvenajiem aspektiem – ekonomijas, efektivitātes un kvalitātes. “Attiecībā uz pagastu pārvaldēm es saredzu vadītāju skaita samazināšanu un izpildītāju skaita palielināšanu, varas vertikāles veidošanu un slodžu izlīdzināšanu. Mēneša laikā jārada sākotnējais plāns – jāsāk ar pagastu pārvaldēm laukos, tad varēs risināt jautājumu par to tehnisko personālu.”
Ivars Bušmanis