Notikumi

Lielauce

No kurienes pārvaldīs Lielauces pagastu? Šādu jautājumu, informējot pagasta iedzīvotājus par aktualitātēm, uzdod biedrības “Lielauces attīstībai” vadītājs Ivars Bušmanis Lielauces pagasta vietnē internetā. Laikraksta “Zemgale” žurnāliste Sarmīte Rone 21. februāra numurā atbildi meklē pie novada pašvaldības izpilddirektora Agra Vilka. Te intervija, ko “Zemgalei” sniedza novada pašvaldības izpilddirektors pēc tam, kad  14. februārī bija uzklausījis Auces pilsētas pārvaldnieka un visu esošo pagastu pārvalžu vadītāju redzējumu un priekšlikumus.

Reforma turpinās, optimizējot saimniekošanu

Agris Vilks: – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas stājās spēkā 2020. gadā, un atbilstoši tam īstenotā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) jau pašos pamatos noteica to, kā tagad dzīvojam kopā jaunā formējumā vienā teritorijā. Iespējams, ka kāda Rīgas ierēdņa galvā darbs ar ATR ieviešanu tika uzskatīts par pabeigtu jau tajā pašā 2021. gada 1. jūlijā, bet praksē tas nav tā, kā knipi uzsist. Arī pēc reformas 2009. gadā viss uzreiz nesakārtojās un “nesalikās pa plauktiņiem” – pagāja trīs, četri gadi.

Šobrīd ir tieši tas pats: reforma joprojām turpinās. Iepriekšējie saimniekošanas modeļi Auces, Dobeles un Tērvetes novados bija atšķirīgi. Centralizējot administrāciju, grāmatvedību, būvvaldi, nekustamo īpašumu pārvaldību, tāpat vienoti organizējami iedzīvotājiem sniedzamie pakalpojumi. Piemēram, ūdenssaimniecības pakalpojumus Auces un Dobeles novados vienoti sniedz pašvaldības kapitālsabiedrības. Tajā pašā laikā Tērvetes novadā to vēl joprojām nodrošina pašvaldības štatos iekļauti darbinieki, kas, iespējams, bija pats pareizākais, saimnieciskākais un varbūt pat vienīgais iespējamais risinājums mazajā novadā ar 3 pagastiem un ap 3300 iedzīvotājiem iepriekšējā veidojumā.

Šobrīd jāsaimnieko kopā, jāsaimnieko racionāli un ekonomiski. Tādējādi, sākot ar 1. aprīli, Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastos pakalpojumu sniegs SIA “Dobeles ūdens”. Atkritumus kopš 1. februāra sāka apsaimniekot SIA “Dobeles komunālie pakalpojumi”.

Par uzsākto pašvaldības administratīvo struktūrvienību optimizāciju: pagasti kā teritoriālās vienības jau nekur nepazūd. Latvijas teritoriālais dalījums, administratīvie centri – tas viss “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” ir noteikts un saglabājas. Tādējādi pagastu iedzīvotāji var būt mierīgi: pagastus definē likums un neviens tos negrasās likvidēt. Plānojamo apvienību izveides pamatā ir tikai saimniekošanas modeļa pārkārtošana, nevis teritoriālā iedalījuma maiņas. Jāmin arī tas, ka jaunā “Pašvaldību likuma” 23. pants paredz, ka pagasta pārvaldi var neveidot, ja pagasta teritorijā ir mazāk nekā 500 iedzīvotāju, to vietā izveidojot teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi.

Nav jau gatavu, precīzu recepšu, kā pareizāk būtu jāsaimnieko. Tāpēc arī notiek šāds optimizācijas process, jo nepieciešams optimāli apsaimniekot mūsu kopējo teritoriju. Tajā, kā iepriekš saimniekoja Auces, Dobeles un Tērvetes novados, protams, ir atšķirības. Piemēram, Auces kolēģi, kuri jau iepriekš analogi saimniekojuši trīs teritoriālajās apvienībās – Bēnes/Ukru apvienībā, Lielauces/ Īles apvienībā un Auces pilsēta ar klātesošajām teritorijām Vītiņiem un Vecauci – par šo procesu pat nebrīnās, jo viņi ar šādu pieeju ir jau strādājuši. Arī Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagasti labprāt gatavi saimniekot vienā apvienībā, jo vēsturiski darbojušies kopā Tērvetes novadā, tādējādi iespējamās Tērvetes apvienības izveide viņiem šķiet pašsaprotama.Cita starpā – ar analogu apvienību modeli Latvijā darbojas arī citas pašvaldības. Piemēram, Valmieras novads šādi saimnieko jau kopš paša ATR sākuma 2021.gada 1.jūlijā.

“Neskriet ratiem pa priekšu”
– Plānotais modelis ir tapis kā koleģiāls lēmums, izrunājot to vairākās vadības sanāksmēs, pamatojoties uz loģiskiem apsvērumiem, ņemot vērā un samērojot ģeogrāfisko izvietojumu, teritorijas platību, pašvaldības ceļu infrastruktūru, iedzīvotāju skaitu u.c. Tādējādi ir izkristalizējušās sešas apvienības, kurām, starp citu, nosaukumi varētu būt arī ar kultūrvēsturisku nozīmi, lai neizceltu kādu konkrētu pagastu piemēram, Zebrus kalna apvienība (iespējamais nosaukums Bikstu, Zebrenes un Annenieku pagastu apvienībai). Tāpat plānotas Auces apvienība (Auces pilsēta, Lielauces, Vītiņu, Vecauces pagasti); Tērvetes apvienība (Augstkalne, Bukaiši, Tērvete), Bēnes apvienība (Bēne, Īle, Penkule, Ukri), Bērzes apvienība (Bērzes, Dobeles, Jaunbērzes pagasti); Auru apvienība (Auri, Krimūnas, Naudīte). Dobeles pilsēta saglabājas kā atsevišķa apsaimniekojama vienība.

Taču vēlreiz gribu uzsvērt: tās šobrīd ir tikai pirmās idejas, kuras tiks apspriestas un rūpīgi izvērtētas, tāpēc kritiķiem nevajadzētu jau tagad “skriet ratiem pa priekšu”, bet tā vietā nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem un iesaistīties procesā. Šajā jautājumā ir ieinteresēti arī domes deputāti, kuri uzsvēra, ka visiem aspektiem ir jābūt izsvērtiem un izdiskutētiem. Patlaban notiek darbs grupās, kurās strādā attiecīgo teritoriju pagastu vadītāji kopā ar to teritorijās izvietoto pašvaldības institūciju vadītājiem.

Iedzīvotājus neietekmēs

– Iedzīvotāju iespējas saņemt pašvaldības pakalpojumus šī optimizācija neietekmē. Visu pakalpojumu pieejamība saglabājas. Viss tāpat notiks kā līdz šim esošo pārvalžu telpās. Atbilstoši savam darba laika grafikam pagastos turpinās darboties visas iestādes un to darbinieki (Sociālais dienests, Bāriņtiesa, bibliotēkas). Protams, pagasta sekretārs gan nesēdēs pārvaldē astoņas stundas piecas dienas nedēļā. Šeit pieļaujamas dažādas variācijas. Piemēram, kur tas iespējams, sekretārs vienlaikus var veikt bibliotekāra funkcijas, kā tas jau notiek Penkulē. Sekretārs dažādās nedēļas dienas var būt pieejams dažādos pagastos vai ciematos, tādējādi nodrošinot darbiniekam pilnu slodzi. Dobeles pagastā jau šobrīd sekretāre noteiktās dienās pārmaiņus pieņem gan Aizstrautniekos, gan Lejasstrazdos.

Jādomā ne tikai par pagastiem, bet arī par iespējamu pakalpojumu pieejamību ciematos. Esošajā režīmā turpinās darboties valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri Dobelē, Aucē un Tērvetes “Zelmeņos”. Slēgts vai mazināts netiks nekas. Iespējams, nedaudz mainīsies vien darba laiki un darba stils.

To visu izdiskutēt un sakārtot ir darba grupu, kas ar izpilddirektora rīkojumu ir izveidotas 15. februārī, uzdevums. Šobrīd plānots, ka marta sākumā grupām vajadzētu prezentēt sava darba rezultātus, tālāk to visu izdiskutēt ar deputātiem, kā arī uzklausīt iedzīvotāju priekšlikumus. Iedzīvotājiem jau šobrīd ir plašas iespējas dažādos veidos iesaistīties, paust savu viedokli, sniegt iniciatīvas un priekšlikumus, arī veidot nodibinājumus un biedrības – gan saimniecisku apsvērumu vadītiem daudzdzīvokļu ēkās kopīpašuma apsaimniekošanai, gan ar plašāku rosību gan sava pagasta, gan visa novada mērogā.

Kopienas pamatiezīmes veido kopīga identitāte, vietas izjūta, cilvēku attiecības, vide un kultūra. Esmu gandarīts, ka mūsu novadā jau ir daudzi pozitīvi piemēri, kur iedzīvotāji jau ir izveidojuši biedrības, apvienojot darīt un radīt gribošos cilvēkus, tādējādi “iekustinot” kopienas domāšanu un izpratni, iesaistoties savas vides sakārtošanā un attīstībā, un tādējādi mēs kopā varam vairāk. Tāpat kā iepriekš, arī 2023 .gadā ar domes atbalstu pašvaldība varēs līdzfinansēt dažādas biedrību/kopienu iniciatīvas. Mums visiem jādomā aizvien plašāk, “nekaujoties” par savām šaurajām interesēm, bet domājot par kopējo labumu, lai arī paši kā kopienas locekļi justos arvien komfortablāk. Savā ciemā, savā pagastā, savā novadā.

Sarmīte Rone, laikraksts “Zemgale”