Notikumi

Lielauce

Saule vēl slēpās aiz koku galotnēm Lielauces ezera Stirnu pusē, kad laipas no pils jau līgojās no makšķernieku ekipējuma pārvietošanas uz laivām.

Tik daudz laivu Lielauces ezerā vienlaikus nebija bijis – 19 sacensību dalībnieku laivas un 20.ā – sacensību organizatoru laiva. Tika izdotas itin visas 15 LVM Lielauces ezera laivu bāzes laivas un vēl lielaucnieki pievienojās ar personīgajām. Pulksten piecos no rīta sacensību galvenais tiesnesis Aldis Sāvičs nostādīja visus ierindā un iepazīstināja ar sacensību noteikumiem. Tie nav vienkārši – jo tie atšķiras gadījumā, ja zivi tikai nofotografē un atlaiž, no vēlmes to paņemt uz mājām. Digitalizēta ne tikai makšķernieka licence, bet arī noķerto zivju reģistrācija internetā. Sacensību vērotāji krastā par noķertajiem lomiem uzzināja ātrāk nekā veiksminieka konkurenti. Ezers bija gluds kā spogulis, saule cēlās arvien augstāk un rijīgās zivis iedzina arvien dziļāk dūņās. Tikai pieredzējušākajiem spiningotājiem izdevās izcelt līdakas pēc pulksten deviņiem. Tomēr sešas stundas uz ezera paskrēja ātri. Dažiem tā bija lieliska atpūta ar izvicināšanos, bet bez zivīm.

Pirmajās trijās stundās, kad reģistrētas bija vēl tikai 13 līdakas, līderos izvirzījās Visvalža Kļinkova un Teldija Savicka komanda “Asari” ar 85 cm garu zaļsvārci. Kā iznācis krastā, pastāstīja Teldijs, ķēries tikai uzreiz pēc saullēkta – ar trešo metienu. Tomēr galarezultātā lielaucnieki palika trešie, kaut pēc divām stundām izdevās izvilkt otru, mazliet mazāku.

Intriga – kurš noķers lielāko līdaku – ir atrisinājusies. To Lielauces spiningošanas sacensībās noķēra lielaucniece Daiga Dejus! Līdaku sezonas atklāšanas dienā 1. maijā Daiga izcēla 79 cm garu līdaku, bet todien jau pēc stundas krastā iznāca ”mammadaba” spiningošanas sacensību dalībnieks Matīss Ruša ar 90 cm zaļsvārci, kas kļuva par sezona rekordu. Nu Lielauces spiningošanas sacensībās ir kritis gan šis sezonas rekords, gan labots Daigas personīgais – līdaka 93 cm garumā!  Nākamās pēc garuma bija 85, 83, 82, 78 un 76 cm līdakas pirmo triju vietu ieguvējiem.

Pa visiem sacensību dalībniekiem kopā izvilkta 24 līdakas (divas dienas pēc publicēšanas skaits precizēts pie galvenā tiesneša) un 20 asari. Pirmajās divās vietās izvirzījās pieredzējušie “mammadaba” spiningošanas sacensību dalībnieki – uzvarēja “Pirmais metiens” (Dmitrijs Rozanovs un Juris Strods), atstājot aiz sevis “Pēdējo metienu” (Nilu Idžonu un Andri Bakradzi). Uzvarētājiem vēl bez makšķerēšanas piederumu veikala dāvanu kartes tika pa “Salmo” makšķernieka mugursomai (katra 65 eiro vērtībā).

Tomēr šīs nebija tikai pieredzējušu makšķernieku sacensības. Tajā bija gan lielaucnieku, gan aucnieku komandas. Par lielāko asari – 33 cm – pie “Salmo” dāvanu kartes tika Raivis Juhna no Vītiņiem. Par otro lielāko līdaku (72 cm) balvu saņēma Igors Kozakovs (komanda “Scrapp&Bottles”).

Komanda “113 jeb 1,13m” – ātrās palīdzības dakteres lielaucnieces Sanita Fišere un Inesa Jakuboviča pa tiešo no naktsmaiņas metās ezerā –  pirmoreiz mūžā ar spiningu. Dāmas saņēma biedrības pārsteiguma balvu par debiju. Gan viņas, gan Daiga saņēma Tijas Bušmanes darināto personīgo pārsteiguma balviņu –  zaļo līdaciņu no marcipāna –  par dāmu veiksmīgu ielaušanos “vīru sporta veidā”.

Savukārt kā jaunākais sacensību dalībnieks tēva un dēla komandā “Kopā varam” “Salmo” dāvanu karti saņēma Valters Šēfers-Šteinbergs. Kopumā balvu fonds papildus Dobeles novada pašvaldības Sporta pārvaldes piešķirtajiem 350 eiro tika dubultots. Vēl par tādu pat summu dāvanu kartes, balvas un pārsteiguma balvas ikvienam dalībniekam – mānekļus sagādāja “Salmo”. Paldies atbalstītājiem!

Klātesošos ar savu dziedājumu sintezatora pavadījumā izklaidēja Juris Pavlovs. Kamēr sacensību dalībnieki pārbaudīja viens otra rezultātus, Inga Eglīte izbadējušos makšķerniekus un viņu līdzjutējus cienāja ar zivju zupu. Iepriekšējā rītā piecas līdakas šim nolūkam bija izvilcis Zigmārs Zizlāns – ja viņš ar tām būtu startējis sacensībās, tiktu uzvarētāju trijniekā.

Kopumā sacensības bija ļoti draudzīgas, ar neierastu to dalībnieku pulcēšanos, apcelšanos un patērzēšanu. Kad pasākums beidzās, daži pienāca pie organizatoriem un vaicāja: “Kad būs nākamās?”

Ivara Bušmaņa teksts un foto