Ceturtdienas, 7.aprīļa rītā pie Lielauces pils sabrauca daudz automašīnu – Lielauce bija starta punkts Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales virsmežniecības rīkotajā lielo meža dzīvnieku skaitīšanā. Mūsu pusē par tādiem uzskatāmi aļņi un brieži. 

Apmēram 25 VMD darbinieki no Jelgavas, Dobeles, Tukuma un Bauskas mežniecībām šoreiz “ķemmēja” mežus Auces apkārtnē. Katram mežzinim jānostaigā apmēram 10 km maršruts, pavisam kopā ir jāaptver 400 km, lai varētu izdarīt secinājumus par meža dzīvnieku blīvumu. Visticamāk vienā dienā darbu paveikt neizdosies. Šajā dienā tiek aptverti Bēnes, Īles, Penkules, Vecauces, Lielauces, Zebrenes, Jaunauces, Vītiņu un Vadakstes pagasti. Mūsu pagastā tiek pārbaudīti gan Putnu mežs, gan meži aiz Ražotājiem, arī uz Mārtu pusi. Apsekota tiek tikai desmitā daļa no teritorijas, bet pēc konstatēto dzīvnieku skaita var izdarīt secinājumus par visu minēto teritoriju. “Pavisam apsekojama ir liela teritorija – 62 tūkstoši hektāru, šodien visu nepaspējām, turpināsim otrdien, 12. aprīlī,” pavēstīja Egija Sisene, Zemgales virsmežniecības inženiere medību jautājumos. 

Bet kā var saskaitīt aļņus un briežus, ja tie neparādās? “Tos skaita pēc atrastajiem dzīvnieku ekskrementiem,” stāsta vienīgais lielaucnieks, kurš piedalās šajā apsekojumā – Māris Vilsons, Dobeles mežniecības vecākais mežzinis. “Mežziņi tos atpazīst, turklāt jāprot atšķirt buļļa mēsli no mātītes spirām, jauna buļļa no veca.” Mežziņi atgriezušies pavēstīja, ka atrasti daudz briežu ekskrementu, mazāk aļņu – tie tiks apkopoti un pēc zinātniskas metodes izrēķināts dzīvnieku skaits. “1. aprīlī sākusies medību sezona un  atkarībā no fiksētā meža dzīvnieku skaita tiks noteiktas medību kvotas mednieku kolektīviem,” noteica Egija Sisene.

IVARA BUŠMAŅA FOTO

Māris Vilsons un vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Andis Bušmanis vāra zupu mežziņiem, kurus gaida slapjus atgriežamies no apsekojuma.
Aļņus un briežus skaita tāpēc, ka tie ir limitējamie medījamie dzīvnieki un ka pēc apsekojuma varēs precizēt medīšanai atļautās kvotas.

V.Skujas/Dabas muzejs foto

Aļņu tēviņa (lielākās un apaļākās pa labi) un mātītes spiras.