Skats no komandtiltiņa
Jau otrās sacensības “Lielauces asaris” – ar tādu domu pamodos sacensību rītā 10. augustā. Šogad sacensības atšķīrās ar to, ka vairs nebija iznomājamas “Latvijas valsts mežu” laivas. Neskatoties uz laivu trūkumu, Arnis Fišers palīdzēja sarunāt vietējo lielaucnieku laivas, kā arī makšķernieki brauca ar savām laivām. Uz sacensībām pieteicās un arī ieradās vairāk komandu nekā pērn!
Rīts sākās diezgan enerģiski, jāsagatavo sacensību norises vieta. Lai gan iepriekšējā dienā bija jau daudz izdarīts, tomēr bija darbi, kurus jāpabeidz sacensību rītā. It kā plāns skaidrs: jāizliek karogi, kafija un uzkodas jāsaliek uz galda, jāsaslēdz dators u.t.t.
Kamēr mēs darbojamies, pirmos dalībniekus uz laipas ieraudzīju liepājniekus – “Wind Lions/Jūrnieki” apvienoto komandu. Arī pārējie dalībnieki palēnām sāka ierasties. Viss notika tik organiski – sajūta tāda, kā strādā Šveices pulkstenis: viens komandas dalībnieks reģistrējās sacensībām, otrs tikmēr kārtoja sacensībām nepieciešamo inventāru laivā. Kad visi priekšdarbi bija pabeigti, tad droši varēja doties iedzert kafiju un apēst kādu bulciņu. Gaisotne vienkārši pasakaina. Visi viens otru “pavilka uz zoba”, daži jau smejoties sadalīja pjedestālu.
Pavisam no pieteiktajām 19 komandām ieradās 17. Lielākā daļa sacensību dalībnieku atzina, ka laikapstākļi ir kā radīti līdaku copei – viegls vējiņš, debesis apmākušās. Tā teikt perfekts laiks līdakai. Tas arī sacensību laikā piepildījās, daudziem ķērās līdakas un daudz nokostu mānekļu. Sasaucu visus uz rīta sapulci, neliels nolikuma kopsavilkums un visi bija gatavi sēsties laivās. Kad līdz startam bija palikušas nepilnas piecas minūtes, tajā brīdī varēja just, ka gaisotne sāk dzirksteļot, visiem dalībniekiem sejās parādās kaujinieciskais skatiens, rīta jociņus pie malas, tagad sāksies īstais kautiņš par pjedestālu.
Starts! Visi dodas ezerā, bet, kā jau iepriekš dzirdēju no vairākām komandām, ka nekur tālu sākumā nebraukšot. Mēģinās pēc iespējas ātrāk aizpildīt protokolu kaut ar “mazajiem 15 cm” asariem, jo tad var laimēt balvu no Oshelure.com.
Dalībnieki sāka iesniegt pirmos asarus, lielākā daļa tiešām mēģina aizvērt protokolu ar mazajiem asariem, bet komanda “Wind lions/Jūrnieki” sāk “spridzināt” ar 20+ asriem un pēc kāda laika varēja just, ka vīri mērķtiecīgi iet uz pjedestālu, taču kaut kādā mirklī vienkārši viss izbeidzās, neko nesūtīja, klusums. Viņiem pietrūka viens asaris, lai aizvērtu protokolu un vinnētu Oshelure.com dāvanu karti. Paralēli vēl divām komandām pietrūka pavisam maz līdz protokola aizvēšanai. Te pēkšņi “uz skatuves parādījās” komanda “Scrap&Bottles”, kuriem pirms mirkļa trūka diezgan daudz mēra asaru, bet pēc bilžu iesūtīšanas intensitātes varēja redzēt, ka viņi ir atraduši baru ar mazajiem, bet tik noderīgajiem asariem. Šajā situācijā viss karājās mata galā, jo trijām komandām trūkst tikai viens asaris un BOOM!!! “Scrap&Bottles” iesūtīja kārtējo mazo, bet tik vērtīgo asari un uzvara ir rokā.
Kad viens kautiņš par balvu beidzās, uz tiesnešu tiltiņa sākām sagaidīt lielos asarus. Ilgi nav jāgaida – sāk parādīties strīpaiņi arī virs 30 cm. Uz kopējā fona izmērs diezgan labs, tas priecē. Skatoties uz TOP 5 komandām, kuras visu laiku mainās savā starpā, manuprāt vistrakāk gāja “Komandai 006” — tiklīdz viņi pakāpās, tā uzreiz uzradās kāds, kas viņus nomet zemāk, bet vīri cīnās neatlaidīgi.
Ap 9:30 parādījās nojausma, ka “Asie Āķi” sāk tēmēt uz pjedestāla augstāko pakāpienu. Viņiem tajā laikā jau bija deviņi strīpaiņi virs 20 cm, kā arī protokols aizvērts, atlika tik audzēt izmēru. Un, kā mēs zinām, viņiem tas sanāca un diezgan jaudīgi. Viena no visas dienas TOP 5 komandām “E&E Fishing Team Latvia” arī visu laiku cīnījās galvas nepaceldami, nežēlojot ne nokostos mānekļus, ne savus spēkus. Ap sacensību vidu viņiem sanāca piemānīt 35 cm strīpaini, ar ko arī viņi aizver protokolu un diezgan stingri “iekodās” pirmajā trijnieka. Nu tik bija jāaudzē izmērs, tas arī izdodas un komanda stabili nostājās otrajā vietā.
Pārējās komandas cīnījās ar diezgan blīviem rezultātiem, katrs noķertais asaris mainīja atrašanās vietu kopējā tabulā. Pulksten 12:00 noslēdzām pieeju kopējai rezultātu tabulai, lai sāktos īstā intriga, jo, kā mēs zinām, pagājušā gada uzvarētāji tieši pēdējā stundā izrāva uzvaru. Arī šogad pēdējā sacensību stunda bija pārsteigumiem bagāta. Viens no spilgtākajiem momentiem bija komandas “RAINIS” izrāviens no tabulas apakšas uz sesto vietu nepilnu 30 minūšu laikā. Vīri cītīgi “ķemējot” ezara piekrasti atrada vienā vietā 30+ asarus. Protams nevar arī aizmirst emocijas uz komandtiltiņa, kad jau sacensību uzvarētāji iesūtīja foto ar 42 cm asari. Tiesneši pat uz mirkli aizmirsa nosūtīt atpakaļ apstiprinājumu, ka šīs dienas lielākais asaris ir ieskaitīts.
Ļoti liels prieks, ka šogad atkal bija uz sacensībām ieradušies jaunieši ar tēviem un arī vectēvs bija ar mazdēlu ieradies, lai sastādītu pārējiem konkurenci. Kopā piedalījās 7 komandas, kuru sastāvā bija jaunieši. Gaidām nākamgad vēl kuplāku skaitu ar jaunajiem copmaņiem. Šogad Salmo Fishing Latvia” sagādāja balvas katram jaunajam copmanim, kurš piedalījās sacensībās.
Pulksten 13:00 sacensības bija beigušās. Dalībnieki ieradās laivu bāzē un nevienam neredzēju sejā vilšanos, jo visi priecīgi par pavadīto laiku uz ezera, ķerot strīpaiņus. Apbalvošana sākās ar jauniešiem, pasniedzam dāvanas no “Salmo Fishing Latvia” un “Innamix”. Pats jaunākais dalībnieks desmitgadnieks Uvis Kalniņš vēl tika pie “NGT Latvia” lielā asara. Tad nāca kārta apsveikt pirmos, kuri aizvēra protokolu. Tie bija Igors un Sergejs no komandas “Scrap&Botlle`s”, saņemot dāvanu karti no Oshelure.com. Trešā vieta liepājnieku apvienotajai komandai “Wind lions/Jūrnieki” ar 179 punktiem. Otrā vieta “E&E Fishing Team” Latvia ar 211 punktiem. Pirmā vieta “Asajiem Āķiem” – absolūtie uzvarētāji un lielākā asara piemānītāji ar 304 punktiem.
Tāds nu bija šogad “Lielauces asaris 2024” no mana skatu punkta. Paldies visiem, kuri palīdzēja organizēt man šo pasākumu, un liels paldies arī dalībniekiem, kuri ieradās! Paldies Edmundam Bērziņam par identifikatoriem! Nu jau šīs sacensības kļūst par ikgadēju tradīciju. Tiekamies nākamgad augusta sākumā “Lielauces asaris 2025” sacensībās.
Edgars Dejus,
sacensību organizators un tiesnesis
Sacensības tēviem un dēliem
Kā sacensības uztvēra un kā jutās paši dalībnieki? Šīs bija spiningošanas sacensības “Lielauces asaris 2024”, kurās varēja piedalīties tēvi ar dēliem. Sestdien tādas bija sešas komandas (trīs bija lielaucnieku!): Egils un Ernests Garbiļi, Renārs un Roberts Bērziņi, Nauris un Uvis Kalniņi, Zigmārs un Heinrihs Zizlāni, Artis un Raivo Kalniņi, Romans Pumpass un Dāvis Albiņš. Kā arī valmierietis Mareks Lācis, kurš atbrauca ar mazdēlu:
“Uzrunāja tas, ka ar maziem motoriem un sekls ezers, kurā ehaloti neizmantosi, tātad palielina izredzes tiem, kas bez tehnikām un ar airiem. Nolēmu pieteikties. Tā kā mēs piedalāmies arī citos spiningošanas mačos “Alda kauss” 6 posmos dažādos Limbažu ezeros, tad komandas nosaukums jau bija – “Svētdienas makšķernieki” nosūtīju pieteikumu. Izrādījās, komanda ar tādu pašu nosaukumu jau priekšā, nācās mainīt nosaukumu uz “Valmieras puikām”. Tā kā dēls netika, ņēmu līdzi mazdēlu, kas gan ir lielāks līdzpaņemto maizīšu ēdājs nekā makšķernieks. Trīs stundas pavadījām ceļā, esam klāt. Reģistrācija, brokastis, krāmēšanās, gaidam startu. Tā kā nebiju apskatījis prognozes, tad ar papildus enkuru nenodrošinājos, kas ietekmēja rezultātu. Pirmo reizi šajā ezerā, man pirmais 17 cm garais pieteicās uz mazu vēzīti, bet tad mazdēls “izpogāja man pogas” – 28 un 25 cm viens pēc otra. Mainījās vējš un sākās jautrība, tikko atrādām copi, tā vējš nonesa no vietas, jo enkurs nespēj noturēt. Tā arī visu dienu cīnījāmies ar vēju, pieci asari nodila pa ceļam, tad mazie skrēja pakaļ, bet nesēdās virsū, tā arī beidzām ar piecām ieskaites zivīm. Kopumā pasākums patika, mazdēls saņēma jauniešiem paredzēto balvu — tad jau nebija vairs tik bēdīgi. Paldies par jauko piedzīvojumu! Ne asakas visiem!”
Romans Pumpass no komandas “Divi laivā”: “Bērns ļoti gribēja piedalīties makšķerēšanas sacensībās un pamanot, ka tiek rīkotas sacensības vecākiem ar bērniem “Lielauces asaris 2023”, tad ilgi netika domāts un pieteicāmies. 10.augustā plkst.6:00 esam Lielauces ezerā, reģistrējamies, izlozējam identifikatoru ar komandas numuru, izvēlamies laivu (šogad paldies vietējiem iedzīvotājiem par laivas izmantošanas iespējām). Līdz sacensību startam dalībniekiem tiek piedāvāta rīta kafija vai tēja ar uzkodiņām. Plkst.6:45 visi pulcējās, noklausās nolikumu un atbildes uz jautājumiem. Plkst.7:00 starts un visi devāmies lielo asaru medībās. Kopumā ezers nav liels, nav dziļš ar tīru ūdeni un bagāts ar asariem un līdakām. 7:43 mēs atrodam pirmo asari, kas iedeva mums pirmo punktu. Paliekam priecīgāki un pēc dažām minūtēm iesūtām vēl vienu, un tā līdz plkst.13:00 esam iesūtījuši 10 ieskaites asarus, no kuriem lielākais bija 26 cm garš. Kopumā laivā iedabūjām vairāk nekā 20 asarīšus (protams, gribētos, lai visi būtu virs 20 cm, bet tikai dažus tādus atradām) un 6 līdaciņas (zem 50 cm) — visas zivis veiksmīgi tika palaistas atpakaļ ezerā. 13:20 ieradāmies krastā, kur visus dalībniekus sagaidīja zupiņa, uzkodiņas, kuru ēdot ar citiem dalībniekiem var apspriest kā ir veicies. 13:45 apbalvošana.
Liels paldies, ka Edgars Dejus uzņēmās organizēt šāda veida sacensības, ka arī liels paldies sacensību atbalstītājiem, kuri ar dāvanām atbalsta ne tikai uzvarētājus, bet arī jaunos dalībniekus. Manuprāt, tas viņus motivē turpināt makšķerēt, mīlēt dabu, ka arī popularizēt šāda veida atpūtu. Ļoti patika sacensību organizēšana, dalībnieku draudzība. Sacensību beigās jau nolēmām piedalīties arī nākamgad.”
Vilina seklie ezeri
Otrās vietas ieguvēju – “E&E fishing team Latvija” dalībnieka Edgara Masaļska atskats uz sacensībām.
“Šoreiz mūsu ceļi, kopā ar manu komandas biedru Edgaru Bernāns, veda uz vienu no seklo ūdeņu saimes ezeriem, Lielauces ezeru, jo šeit norosinājās spiningošanas sacensības “”Lielauces asaris 2024”. Mūs ar pārinieku seklie ezeri pievelk kā magnēts, gan pielietojamās copes tehnikas izvēlē, gan arī izmantojamo mānekļu ziņā. Papildus tam sacensību mērķa zivs bija tikai un vienīgi asari, kas šķita ļoti interesanti, jo izslēdz iespēju punktus “skaldīt” ar visu plēsēju dalību uz mērlentes. Domāts, darīts, nevelkot gumiju, pieteicām savu dalību, sakārtojām visas formalitātes un pēc neilga brīža saņēmām ziņu, ka esam apstiprināti dalībai sacensībās.
Sākām plānot stratēģiju sacensībām. Bija skaidrs, ka dalībnieku vidū būs arī vietējie matadori vai vismaz tādi, kas kaut reizi ir bijuši ezerā un ir atkoduši vietas un arī veidus, kā iespējams pievilināt un piemānīt plēsēju. Tādēļ sākām ar ezera izpēti interneta vidē, kur var atrast informāciju par dziļumiem, mītošajām zivju sugām utt. Diemžēl, bet agrāk atskriet trenēties uz ūdenstilpi mums neizdevās. Tādēļ paļāvāmies uz pieredzi un arī veiksmes faktoru. Ierodoties uz līniju, bijām nedaudz satraukti, jo gaidītā lietus vietā spīdēja saule un arī no vēja nebija ne miņas. Šie apstākļi mūs neiepriecināja, jo seklos ūdeņos šādi laikapstākļi var krasi pasliktināt rezultātu, tādēļ mēģinājām saprast, kur atrodami dziļākie punkti vai bedres. Mačiem sākoties, lēnām sāka mainīties arī laikapstākļi un, slīdot pāri ezeram, jau 07:36 izdevās pieteikt pirmo strīpaino. Savā ziņā atslēga bija piemeklēta un turpinājām mētāt. Attiecībā uz mānekļiem, vairumā izmantojām standarta asaru tēmas mānekļus, tomēr vienā brīdī nolēmām pāriet uz saviem slepenajiem ieročiem, kuri arī atnesa rezultātu. Vēl jo vairāk, izdevās piemānīt skaistu 35 cm ašuku, kas ne vien iedeva labu adrenalīna devu, bet arī ļoti nozīmīgus punktus kopējā katlā. Jāatzīstas, ka sākotnēji likās, ka galā ir mēra līdaka, jo tās vienā brīdī bija tik izbadējušās, ka ķērās gandrīz uz metiena. Kad ieraudzījām, ka tas ir asaris, galvā bija tikai viena doma – nenoraujies, tikai lūdzu nenoraujies. Izmantojamie rīki un pavadas mums bija tik smalkas, ka brīžiem gadījās arī noraut mānekļus pat pie mazākā “zacepa”. Par slepenajiem mānekļiem runājot, tad varu vien pieminēt, ka ļoti labi sevi parādīja “Lucky John” sērijas mānekļi, bet kādi tieši, tas lai paliek noslēpumā līdz nākamajiem mačiem. Paldies organizatoriem un tiekamies uz ūdeņiem!!!”
Pirmās vietas ieguvēja taktika
Sestdien “Asie Āķi” ekipāžā Gatis Ankalniņš un Romāns Grantiņš – devās iekarot Lielauces lielo asari. Gatis Ankalniņš stāsta:
“Ieradāmies sešos no rīta , reģistrējamies un izvelkam laimīgo ekipāžas identifikatoru nr. 3. Turpat apmaināmies ar laipnībām ar konkurentiem no komandas “Scarp&Bottles”, kuri izvelk izvelk nr. 2. Pasmejamies par frāzi “tad jau vietas sadalītas!”. Ātri sakārtojam laivu un dodamies pēc rīta kafijas un uzkodām , ko organizatori bija sagatavojuši.
Startējam plkst. 7 un saprotam, ka būs spraiga cīņa sešas stundas un, kā vēlāk izrādīsies, tiešām bija vērts cīnīties līdz pēdējai minūtei. Sākumā cenšamies izcīnīt “Oshelure” balvu par ātrāk noķertajiem desmit asariem. Pēc laika izjūtas ezerā tas likās nesasniedzams mērķis, jo devāmies samērā tālu no starta vietas un pirmos asarus atradām samērā vēlu, pie tam tie vēl nebija ieskaites. Pieturamies pie plāna “meklējam īsto atslēdziņu un aktīvi kustamies “. Gatis atrod atslēdziņu un raiti sāk vilkt asarus, kurus kā pārinieks knapi spēju vilkt nost no āķa un sūtīt ieskaitei organizatoriem. Komandas darbs šādos brīžos liekas īpaši svarīgs, jo iespēju, uz ko šodien asari ņems, ir daudz, bet laika maz. Mānekļu maiņa, komandas saliedētība un mieru saglabāšana laivā atnes rezultātu. Tikko pazūd “piesitieni”, sākam ātri rotēt un meklēt.
Vienā no noskatītajām vietām atrodam īsto ieskaites asari, kuru beidzot var aizsūtīt tiesnešiem, bet vējš neļauj nostāvēt uz vietas. Enkuru pa ezera grunti velk kopā ar “peldošo enkuru”, vairākkārt atgriežamies uz noskatīto vietu un lēnām aizpildām tabulu. Pēc sajūtām likās, ka tas ir sekunžu jautājums, līdz aizpūtīs nost no tās vietas, bet tajās sekundēs abi vai viens no mums spēja noķert kādu ieskaites asari. Ielasām pāris smukus asarus ap vai virs 30 cm un vienu īpaši tīkamu uz 37 cm, pēc kura saprotam, ka sākās cīņa par top 3! Protokols aizpildīts ar desmit ieskaites asariem, un jāsāk pievērst uzmanību izmēram. Asarus turpinām ķert starp brīžiem, kad stiprajās vēja brāzmās norimst. Vējš iekustināja līdaku, dēļ kuras pāris reizes palikām bez mānekļa un sešas pat sanāk ievilkt laivā, ātri atbrīvot un turpināt ķert asarus. Noķeram vēl pāris, kurus nosūtījām tiesnešiem, un aptuveni divas stundas pirms sacensību beigām izrunājam tālāko rīcību. Paliekam šajā vietā vai mainām? Kopīgi pieņemam lēmumu turpināt meklēt aktīvo asari turpat.
Ap mūsu laivu sāk grozīties arī sāncenši , cenšamies nenodot informāciju par asara aktivitāti un BINGO Romānam spoles bremze kauc kā traka. Vairākkārt sanāk trofeju pievilkt līdz laivai, tā atkal cenšas aizmukt un atbrīvoties no mānekļa. Gatis jau gatavs iesmelt un pēc samērā ilgas cīņas tikai 30 minūtes līdz sacensību beigām ieceļ akurāti 42 cm lielu asari! Emocijas sit augstu vilni laivā, jo saprotam, ka būsim tabulas augšgalā.
Sacensības beidzas. Rezultātu apkopojumā pirmos nosauc “Scrap&Bottles”, kuri pirmie noķēra desmit ieskaites asarus. Pasmejamies atkal par rīta sarunu, mazs iekšējais stress un organizatori beidzot nosauc top 3! Jāaaaaa, mēs esam pirmie ar 304 punktiem, vidēji 30 cm gari asari , kuri tika noķerti Lielauces ezerā! Apbalvošana , bildēšanās un dodamies svinēt uzvaru!
Balvas visiem jauniešiem!
Visi septiņi jaunieši saņēma balvas, kuras atvēlēja “Salmo” un “Innamix”. Balvās bija: no “Salmo” cepure, bandana, trīs veidu mānekļi un no “Innamix” – krūzīte katram. Lūk, kā sacensības atceras jaunākais dalībnieks Uvis Kalniņš:
“Mēs ar tēti, kad atnācām, es vēl biju miegains. Forši, ka brokastīs bija silta tēja un garšīgas bulciņas. Sākoties sacensībām, mēs ieraudzījām, ka laivas airu stiprinājums ir saplīsis. Mēs aizbraucām uz tēta noskatītu vietu, tur pusstundu mētājām, bet nekas nebija. Tad tālāk braucām pa krasta malu, kur tētim liels asaris pieķērās, bet tā kā nebija ķeseles, mums asaris noāķējās. Tad tālāk braucām pa krasta malu, līdz nokļuvām pie vienas salas, tur metām enkuru. Tur mums sākās ķerties asari, bet tur sākās šīs dienas lielākās problēmas. Sāka pūst liels vējš un lieli viļņi. Visu laiku mūs vilka prom ar visu nolaisto enkuru. Tāpēc tētim vajadzēja airēties atpakaļ uz vietu, no kuras mūs aizpūta. Pie saliņas mums beidzot aizķērās enkurs, tāpēc mēs sākām tur mētāt. Sākumā ķērās ļoti labi, bet tad vairs nē un bija jāmaina vieta. Kad vējš nebija tik spēcīgs, tētis airēja pie citas saliņas. Iemetām enkuru un sākām mētāt. Mēs atradām labu vietu, jo tur mēs izķērām zivis viens un divi. Bet tad bija palikusi vien stunda un mēs lēnām sākām virzīties uz krasta pusi. Mums vairs nekas neķērās un palika maz laika. Atgriežoties krastā es beidzot nostājos uz zemes, tā ir laba sajūta! Aukstā zupa bija garšīga un palīdzēja man dabūt atpakaļ enerģiju.
Man šķita, ka balvas būs mazas, bet tā nebija tiesa. Kad ieraudzīju balvas biju šokā. Un tā asara mīkstā manta bija lielākais pārsteigums. Noteikti piedalīšos nākamgad. Paldies organizatoriem!”
“Tālbraucēju” pārdzīvojumi
Vistālāk – no Valmieras bija braukuši Mareks Lācis un Kristers Balodis. Otri tālākie braucēji bija no Liepājas. Pieteiktas bija divas liepājnieku komandas, bet tā sagadījās, ka katrai viens pārinieks nevarēja tikt. Tā nu komandas apvienojās un izveidoja “Wind Lions/Jūrnieki”. Stāsta Renārs Herings (“Wind Lions”): “Lielauces ezerā nebiju copējis kopš 2018 gada. Treniņiem laika nebija, tāpēc bija vēl lielāks izaicinājums. Diemžēl mans komandas biedrs darba dēļ šoreiz nevarēja tikt, bet sagadījās tā, ka otras Liepājas komandas dalībnieks netiek, tāpēc Edgars Dejus piedāvāja mums apvienoties. Lai nu kā, sestdienas rītā esam laivā un dodamies uz potenciālo vietu. Ar izvēli nekļūdos, otrajā metienā jau ir ieskaites asaris, ilgi nav jāgaida arī otrs, trešais. Izvirzāmies līderos, esam tuvu, lai pirmie aizvērtu sarakstu, diemžēl desmitā zivs nāca diezgan ilgi un viena no komandām mūs apsteidza. Beidzot noķērām desmito asari, un nu mūsu kontā ir 7 asari 20+ cm un 3 asari 15-20 cm. Strādājam, lai palielinātu izmēru, bet diemžēl zivju aktivitāti izrāda aizvien mazāk un mazāk. Jo pastiprinās vējš, kas acīmredzot šoreiz asarim nepatīk. Pēdējās trijās stundās nevienu asari, lielāku par 20 cm diemžēl nenoķērām…Bet krastā mūs gaidīja patīkams pārsteigums, jo izrādījās, ka ar visu to esam trešajā vietā! Paldies organizatoriem, viss bija vienkārši un saprotami, arī padomāts par uzkodām, tēju un kafiju, super! Noteikti piedalīsimies vēl!”
Otrs “tālbraucējs” Dinārs Dundurs (“Jūrnieki”): “Rīts Liepājā iesākās ar sliktiem laika apstākļiem, stipru lietu un lielu vēju. Likās, ka laikapstākļi mūs nelutinās sacensībās. Kad ieradāmies pie ezera, lietus pārstāja. Sākam ar sportiņu – laivas aiznešanu un ekipējuma nogādāšanu līdz ezeram, tas ļoti labi pamodināja, jo attālums līdz ezeram pa laipu ir paliels. Organizatori sagaidīja sportistus ar kafiju un gardām uzkodām. Ļoti laba sagaidīšana. Kad bijām iekoduši, lecām laivās un gaidījām startu.
Pēc starta signāla devāmies uz mūsu ieplānoto vietu. Pirmie metieni un skaists asaris 25 cm. Pirmā stundā ļoti labi ķērās, likās, būs laba copes diena, ātri izdevās aizvērt protokolu. Plāns bija turpināt meklēt lielo asari, lai audzētu izmēru. Pēc 09:30 lielie asari vairs neķērās, kā met, tā mazie līdz 19 cm. Likām lielākus mānekļus, bet izmērs nemainījās. Likās, lielā zivs aizgāja gulēt. Tā līdz sacensību beigām neizdevās uzlabot mūsu rezultātu. Izbraucot krastā, likās, esam jau diezgan smagi zaudējuši un garastāvoklis nav labākais. Organizatori sagaidīja ar zupu un uzkodām. Un tad uzzinājām, ka esam trešajā vietā, smaids uzplauka sejā. Saņemot skaisto kausu, diena izdevusies.
Pēc sacensībām pārdomāju, ko vajadzēja darīt savādāk. Laikam vajadzēja aizbraukt uz kādu treniņu pirms sacensībām. Ļoti liels paldies organizatoram Edgaram par ielikto darbu uzorganizēt lielisku pasākumu pat tad, kad nav iespējas iznomāt laivas laivu bāzē. Makšķernieki brauc ar savām un nekas neapturēs aiznest laivu līdz ezeram lai piedalītos. Jau gaidu nākamā gada sacensības!”
Video no sacensībām drīz tiks pievienots.
Gunta Vilberta foto. Visas Fotogrāfijas dalībniekiem
-
Laivu gatavošana pirms starta.
-
LVM ceļojošais koka kaus., Scrap&bottle's" kausi un sponsoru dāvanas gaida uzvarētājus.
-
Vīri instruktāžā pirms starta.
-
Sacensību iniciators, organizators un tiesnesis Edgars Dejus datorā seko spraigajai sacensību gaitai.
-
Lielaucnieki Zigmārs un Heinrihs Zizlāni - komanda "Ikri" - airējas uz sev zināmo copes vietu.
-
Komandas "Asie āķi" (Romāns Grantiņš un Gatis Ankalniņš) lielākais asaris - 42 cm! "
-
Nauris Kalniņš ar dēlu Uvi, kurš kā jaunākais dalībnieks saņēma mīkstā mantiņu asari no "NGT Latvia".
-
Šajās sacensībās pirmoreiz varēja piedalīties ar savām laivām.
-
Tēvs un dēls - Renārs un Roberts Bērziņi (komanda "Meijas")
-
Vistālāk braukušie valmierieši "Valmieras puikas": Mareks Lācis ar mazdēlu Kristeru Balodi Lielauces ezerā.
-
Komanda "Divi laivā" Divi laivā Romans Pumpass ar dēlu Dāvi Albiņu.
-
"Scrap@Bottle's" šīm sacenscībām izgatvotie oriģinālie kausi.
-
Lielaucnieki Zigmārs un Heinrihs Zizlāni - komanda "Ikri"
-
"Latvijas valsts mežu" dāvātajam ceļojošajam kausam tiek piestiprināts iepriekšējo sacensību uzvarētāja vārds.
-
Sacensību uzvarētāji "Asie āķi" Romāns Grantiņš un Gatis Ankalniņš
-
2. vietas ieguvēji “E&E Fishing Team” : divi Edgari - Masaļskis un Bernāns.
-
Jaunākais dalībnieks desmitgadnieks Uvis Kalniņš vēl tika pie “NGT Latvia” lielā asara.
-
Igors un Sergejs no komandas “Scrap&Botlle`s”, saņemot dāvanu karti no Oshelure.com par ātrāk noķertajiem desmit asariem.
-
Romāns Grantiņš ar balvu rokās par lielāko noķerto asari.
-
Trešā vieta liepājnieku apvienotajai komandai “Wind lions/Jūrnieki”