Arī šogad mums, lielaucniekiem, ir ar ko lepoties – “Gada Lielaucnieka” godināšanas ceremonijā cildināsim septiņas dažādu profesiju, dažādu aizraušanos un dažādu vecumu personības. Gan tādas, kas pagastā šogad darījuši visvairāk, gan lielaucniekus, kuri izcēlušies Aucē. Šogad iedzīvotāju aktivitāte līdzcilvēku novērtēšanā bija augstāka nekā citus gadus – pavisam astoņi lielaucnieki izvirzīja kopā 16 kandidatūras (vairākas kandidatūras atkārtojās). Kā ik gadus kandidatūras vērtēja “Gada Lielaucnieka” organizatora – biedrības “Lielauces attīstībai” – valde.
Vispirms valde 1. novembra sēdē secināja, ka iniciatīvu, labo darbu un arī uzņēmēju veikuma ir daudz vairāk, nekā spētu sveikt pasākumā. Ar katru gadu arvien vairāk dažādu iniciatīvu un padarītu darbu. Tāpēc grūti bija novērtēt, kurš no to veicējiem būtu pelnījis godināšanu.
Otrkārt, septiņas kandidatūras izvirzītas atkārtoti. Tas liecina, ka šie cilvēki nav “viengadnieki”, bet aktivitāte un uzņēmīgums ir viņu dzīvesveids. Nav liegts kļūt par “Gada Lielaucnieku” atkārtoti, taču šoreiz valde tālāk virzīja tās kandidatūras, kuras ieguvušas ievērību citā nominācijā. Lūk, spilgts piemērs – iniciatīvas, kas ierosinātas un arī īstenotas aizvadītā gada laikā – to ir daudz. Uzreiz pēc pērnās “Gada Lielaucnieks 2023” godināšanas ceremonijas, kurā par iniciatīvu sveicām Intu Reisu, notika Ziemassvētku egles iedegšanas pasākums, kura režisore un galvenā rūķene bija Inta. Nevar nepamanīt “Dzelmju” mājas iedzīvotāju kopienas aktivitāti ar Ilgu Elferti priekšgalā, organizējot savējos gan talkām, gan svētkiem. Biedrība maijā organizēja ceļojumu senvēsturē no Klatēm līdz baznīcai, kur atjaunojām kapu plāksni Lielauces mācītājam. Pirmoreiz biedrība organizēja ērģeļmūzikas koncertu pie Lielauces baznīcas, līdz kuram varēja tikt tikai tad, kad apkārtne tika uzposta divās talkās. Edgars Dejus jau otro gadu organizēja spiningošanas sacensības “Lielauces asaris” un “Draugu kauss”. Pirmoreiz Lielauces pils vēsturē notika kamermūzikas koncerts Viesu zālē, kas pēc 12 gadu cietstāves iekļāva pili Latvijas piļu un muižu apritē. Vislielākā iniciatīva šogad bija Iedzīvotāju padomes vēlēšanu ierosināšana, kas noslēdzās ar tās ievēlēšanu – arī šī bija biedrības iniciēta. Arī tos, kuri uzņēmās atbildību startēt šais vēlēšanās, vajadzētu atzīmēt par iniciatīvu. Taču no izvirzītajām kandidatūrām “Gada iniciatīvai” biedrības valde atbalstīja divas: Renāti Kalniņu un Lāsmu Veilandi, kuras abas, starp citu, bija klasesbiedrenes Auces vidusskolā.
Kad spriedām, kādus pasākumus biedrībai vajadzētu rīkot, Renāte Kalniņa ieteica divus – Baltā galdauta svētkus Lielauces baznīcas mūros 4. maijā un orientēšanās sacensības ģimenēm ar bērniem pa Lielauces interesantākajiem objektiem. Tam otrajam Renāte pat uzrakstīja projektu, ar ko biedrības startēja pašvaldības sporta projektu konkursā. Diemžēl šogad tam nesaņēmām atbalstu, savukārt, iecerētās orientēšanās spēles noorganizēšanai šoruden pašu līdzekļu pietrūka. Tādējādi šī ierosa pārceļas uz nākamo gadu. Savukārt Baltā galdauta svētkus baznīcas mūros izdevās noorganizēt godam. Pirmoreiz pēc mūru attīrīšanas tajos notika kāds pasākums. Kaut arī tam bija atbalsts tikai no zemnieku saimniecības “Ezeriņi”, pārējo noorganizējām saviem spēkiem. Arī Renāte pielika roku zupas vārīšanā. Pasākumā Inta Reisa un Anita Darģe nodziedāja gan Dziesmu dzērvei, gan pirmatskaņoja savu veltījumu Latvijai “Latvija, zemīte mana”. Tāda atmosfēra, kāda valdīja pie garā kopienas kopgalda, nav ieplānojama. Kā teica vēsturnieks Andris Tomašūns, Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību: kopienas, tāda kā ir Lielaucē, ir Latvijas pamats. Protams, nākamajā pakāpē pēc ģimenes. Tāpēc Renāte tiek nominēta par “Gada iniciatīvu 2024”.
Savukārt Lāsma Veilande nominēta par Lielauces dižkoku atrašanu, uzmērīšanu. Šogad nākuši klāt vēl 69 viņas uzradīti dižkoki, tādējādi divkāršojot pagastā fiksēto dižkoku skaitu. To ir ap 116, no kuriem simts ir viņas atrasti un uzmērīti. Iepriekšējā reizē 2023. gada sākumā tika apzināti 14 dižkoki, 12 no tiem ir Lāsmas pamanītie. Visi tie ir reģistrēti aizsargājamo dižkoku sarakstā un Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.lv To vidū ir: zirgkastaņa, melnalkšņi , kalnu kļava, liepas, egle, bet visvairāk sarkanie ozoli (kopumā vairāk nekā 70). Tieši sarkanie ozoli iezīmē vēsturisko ceļu no Lielauces muižas uz Lēnes pusmuižu. Sākās tas, kad Lāsma dižkoku apzināšanu bija izvēlējusies par sava mežzinātnes bakalaura darba tēmu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU). 2021.gadā viņa Lielauces centrā atzīmēja 13 jaunus valsts nozīmes dižkokus. Tagad Lāsma ikdienā strādā mežsaimniecības uzņēmumā un vienlaikus ir brīvdienu mājas “Ezerlūķi” saimniece pie Zebrus ezera, bet dižkoku apzināšana viņai kļuvusi par sirdslietu. Nevienam neko nepiesakot viņa ceļo pa pagastu un meklē šos dižos kokus. Tagad viņa ierosina veidot dabas taku pa šo veco muižas ceļu.
Arī labo darbu netrūkst. Atkārtoti minēti gan Zigmāra Staņislavska iesaistīšanās talku darbos un saimniecību uzturēšanu kārtībā, gan Jura Melbārža rūpes par kaķēniem, gan kolektīvā iesaistīšanās “Klabdanča” tērpu (šoreiz odu tērpu) darināšanā. Atliek paņemt rokā talcinieku vai daudzu pasākumu līdzorganizatoru sarakstu un būtu rinda pretendentu uz “Gada Labdara” nosaukumu. Šogad īpaši cildināsim divus, kuri izcēlušies ar atšķirīgo – Edmundu Bērziņu un Edgaru Cimmermani.
Edmunds Bērziņš šogad spiningošanas sacensībām “Lielauces asaris” un “Draugu kauss bez atlīdzības izgatavojis identifikatorus, magnētiņus, kurus pielikt pie ledusskapja, un kausu nominācijā “Lielākā līdaka”. Edmunds izgatavoja arī koka gaili improvizētajam baznīcas tornim ērģeļmūzikas koncertā pie Lielauces baznīcas. Jau otro gadu “Gada Lielaucnieka” balvu pamatnītes ir Edmunda izgatavotas.
Edgars Cimmermanis neviena nemudināts pieteicās uzdāvināt pārnēsājamos datorus tiem bērniem, kuriem tie visvairāk vajadzīgi. Kopumā trīs datorus pagājušā gada Ziemassvētkos viņš pats izvadāja un uzdāvināja bērniem divās ģimenēs.
Lielauces pagastā nav daudz uzņēmēju, taču viņi ir darbīgi, rada arī jaunus pakalpojumus un produktus. No jauna mūsu pagastā ienākusi vien Līva Jaunozola, SIA “Mudia” īpašniece, kura pirms diviem gadiem iegādājās Lielauces pili, bet šogad izsolē pārņēma nomas tiesības Lielauces ezera laivu bāzei. No izvirzītajām kandidatūrām “Gada uzņēmējs 2024” valde nolēma izvirzīt divas lielaucnieces, kuras abas ir uzsākušas jaunu uzņēmējdarbību Aucē.
Pārsla Eglīte 12. aprīlī Auces centrā Aspazijas laukumā 3, blakus veikalam “Elvi” atvēra kafejnīcu “Caffe Auce”, kuras interjeru pati izdomājusi un iekārtojusi. Tā ir daļa no Jura Eglīša SIA ”Fortuna EK” kompleksa, kas ietver veikalu, virtuvi, viesību zāli un tagad arī kafejnīcu. Pārsla pēc profesijas ir pārtikas kvalitātes un inovāciju inženiere un kafejnīca ir viņas lolojums. Lielaucē kafejnīca darbojās arī pirms kamermūzikas koncerta pilī.
Aspazijas laukumam pa diagonāli pretējā stūrī Raiņa ielā 3 stāv kāda ēka, uz kuras sienas vēl joprojām ir pusdzisuši burti “Lauksaimniecības preces”. Tie ir no pirmskara laikiem, kad ēkā bija Lielauces patērētāju biedrības “Spars” veikals. Sanita Fišere pērn iegādājās divas trešdaļas no ēkas un vienā tās galā ierīkoja savu skaistumkopšanas salonu “S&Anitas”. Valentīndienā, 14. februārī viņa to atklāja un jau plkst. 13 pieņēma pirmo masāžas klientu.
Valdē izraisījās pārdomas, vai balva “Par mūža ieguldījumu” pienākas kandidātam, kurš godīgi nostrādājis savu darba mūžu, padarījis daudz, bet tikai tik daudz, cik pienācās par atalgojumu. Vai tomēr vērtē vairāk nav tāds, kurš piedalījies Lielauces sabiedriskajā dzīvē, nācis palīgā, neprasot samaksu?
Izvērtējot iesniegtās kandidatūras, valde nolēma par mūža ieguldījumu apbalvot Viju Kursieti, bijušie lielaucnieci, kādreizējo Lielauces pamatskolas mūzikas skolotāju, tagadējo Auces mūzikas un mākslas skolas direktori. Vija skolā daudzus gadus ir vadījusi pulciņus, ansambļus, vēlāk Lielauces Tautas namā – sieviešu vokālo ansambli, bija koncertmeistare deju kopai Klabdancis”. Pēdējos gados vienmēr atsaukusies biedrības aicinājumiem – gan dziedājusi baznīcas dziesmas Baznīcu naktī, dziedājusi Lielauces baznīcā kādreiz dziedātos korāļus baznīcas pasākumā. Viņa ar akordeonu ieskaņojusi seno Lielauces rotaļdeju “Zaglis”, kā folkloras “Līgotne” līdzvadītāja piespēlējusi arī “Klabdanča” uzstāšanās reizēs. Nominētie apbalvojumam “Par mūža ieguldījumu” netiek izvirzīti balsojumam par “Gada Lielaucnieku”, jo ar savu padarīto Lielo Dzērvi jau ir nopelnījuši. Biedrība aicina visus lielaucniekus un Lielauces līdzjutējus nobalsot par vienu no pirmajām sešām minētajām kandidatūrām, kura to visvairāk pelnījusi. Balsot var internetā šeit publicētajā saiknē vai klātienē Lielauces bibliotēkā. Visvairāk balsu saņēmušais būs “Gada Lielaucnieks 2024” un to, kurš tas būs, uzzināsim godināšanas ceremonijā sestdien, 14. decembrī plkst. 18. Informācija par pasākumu sekos.