Pārdzīvotā vētra ir kā ģenerālmēģinājums mūsu gatavībai 72 stundas iztikt bez ārējas palīdzības, bez elektrības, bez sakariem, bez veikala. Naktī no sestdienas, 22. augusta, uz svētdienu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra kopš 1966. gada. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību visā valstī.
Lielaucē stiprs vējš sākās, kā jau sinoptiķi brīdināja (šoreiz pamatoti), sestdienas, 22. augusta, pievakarē. Vēl nebija uznākušas lielākās brāzmas, kad jau plkst. 16.49 Lielauces ciema centrā pirmoreiz pazuda elektrība. Vēlāk – jau plkst. 18.51 – “Sadales tīkls” (ST) izplatīja paziņojumu par “elektrotīkla bojājumu”, kuru parasti novēršot trīs stundu laikā. Pēc tam plkst. 20.46 ST jau konstatēja, ka “masveida elektrotīkla bojājumu dēļ Jūsu apkaimē elektroapgādes atjaunošana var aizņemt vairāk par diennakti”. Ap plkst. 23 “Sadales tīkla” kartē bojājumu vietā uzrakstu “neplānots atslēgums” nomainīja norāde “līdz darbu pabeigšanai”, novēroja Māris Siliņš. Pēc diennakts sekoja paziņojums, ka “sarežģītāko bojājumu novēršanai būs nepieciešams ilgāks laiks”. Tikai pirmdien priekšpusdienā Lielaucē pakāpeniski atgriezās elektrības padeve.
Kas pagastā notika šajā 22. augusta vakarā, kurā sākotnēji bija pat plānots “Koncerts vannā” “Ražotājos”? Jau plkst. 18.30 Sanita Fišere piefiksēja nokritušu zaru pie saviem “Krastiņiem”. Kad Edgars Cimmermanis mēģināja izbraukt pa centrālo ielu, stūra koks pie “Māliņiem” (krustojumā ar “Puškina prospektu”) jau bija nobloķējis galveno pievedceļu. Pēc pusstundas šīs ielas malā augošā kļava pie “Krastiņiem” pārgāzās pār žogu, sabojājot četrus tā posmus. Ap to pašu laiku Sandra Krave pa logu redzēja nogāzušos koku pie “Lejniekiem”.
Šajā laikā Lielaucē atgriezās Roberts Bērziņš – pamanot šķērsli pie “Krastiņiem”, devās pa apkārtceļu pa ozolu aleju, bet tālāk par “Mežmaļiem” netika – arī tur koks pāri ceļam. Griezās atpakaļ, un tur jau svaigi nokritis zars priekšā, labi, ka apbraucams. Vēl pēc brīža pāri ceļam nokrita osis pie baznīcas. Lielauce bija nobloķēta no visām pusēm, vienīgi no Īles puses vēl varēja tikt.
Arī centrā osis pie veikala bija uzkritis vadiem, savukārt pie pils, tiltiņa pusē, bija nogāzušies trīs koki. Viens no tiem pārrāva kabeli, izraisot elektrības atslēgšanos centrā. Elektrolīnijas postījumi bija daudz plašāki, un, kā vēlāk noskaidroja Gvido Dekslings, bijusi bojāta arī ST pienākošā līnija Lielauces aplim.
Pirmie palīgā atsteidzās ugunsdzēsēji glābēji (VUGD). Viņi atbrīvoja Lielaucei pienākošos ceļus un apvilka ar brīdinājuma lentu aizlūzušos kokus ciema centrā pie daudzstāvu mājām. Pavisam ugunsdzēsēji glābēji bija saņēmuši vairāk nekā 2900 izsaukumu no visas valsts. Pirmdienas pusdienlaikā biedrība savā objektā “Lielauces baznīca” novāca nokritušo koku – paldies Naurim Kalniņam un Raimondam Vernim!
Tik ilgi bez elektrības visā Lielauces pagasta teritorija vēl nebija palikusi. Tas apdraudēja govju slaukšanu “Baltiņos”, “Ezeriņos” un “Muižarājos”, bet saimnieki iedarbināja ģeneratorus. Savukārt centrā, beidzoties ūdenim tornī, varēja izsīkt ūdens krājumi. Tāpēc “Auces komunālie pakalpojumi” svētdien uzstādīja ģeneratoru sūknim, lai varētu nodrošināt ūdens padevi.
Svētdienas vakarā Lielauces pansijas vadība sazinājās ar Dobeles koordinācijas centru, lai rastu risinājumu. ST informēja, ka elektroapgādes atjaunošanā pansiju izvirzīs kā prioritāti. Tā arī notika. Pirmdienas pēcpusdienā bez elektrības vēl ir atvienotā līnija, no kuras strāvu saņem Pils un Pils-2, kā arī “Galaiši”, un visa līnija, kas ved no “Ražotājiem” līdz Ļūļēniem.
Visnepiedodamākais bija sakaru zudums. LVRTC Lielauces sakaru tornis barojas no elektrotīkla. LMT akumulators nosēdās salīdzinoši ātri, nodrošinot vien ārkārtas zvanus, bet “Bite” visu svētdienu un arī pirmdienas rītā saviem klientiem nodrošināja arī internetu. Divi operatori, atšķirīgas iespējas un pieejas.
Kā katra mājsaimniecība bija gatava divu dienu “blekautam”, kā ārzemēs iedēvēta elektrības pazušana, jāatbild katram pašam sev. Bet domāju, ka vai ikviens pārliecinājās, ka ne ūdens, ne pārtikas, ne radio, ne telefona bateriju krājumi nenodrošinātu 72 stundas. Tāpēc uzskatu, ka šī bija laba mācība par to, kas jādara mums pašiem, jo īpaši situācijā, kad brīdinājumi tika saņemti laikus.
Kas jādara pagastā kopā, manuprāt, ir izskatīšanas vērts Iedzīvotāju padomes sēdē. Tas vien, ka svētdienas rītā sasauktajā ārkārtas Civilās aizsardzības komisijas sanāksmē bija ziņojumi tikai no Dobeles, liek uzdot jautājumu: no kā Dobelē vajadzētu uzzināt par problēmām Lielaucē – no iedzīvotājiem, no Iedzīvotāju padomes, no pagasta pārvaldnieces?
Daudz ko varam paši, koordinējot savus darbus, – bet kā sazināties, ja nebūs interneta vai pat telefona sakaru? Kā mums informēt citam citu par notiekošo, ja vētras laikā informāciju iedzīvotāji saņēma nevienmērīgi? Krīzes situācijā informācija ir gandrīz tikpat svarīga kā glābšanas darbi. Kam vajadzīgs ģenerators? Kam nepieciešama tehnika? Kur vajag palīdzēt? Vai kādam nepieciešams kaut ko atvest no veikala? Vai palīdzēt novērst vētras sekas?
Biedrības “Lielauces attīstībai” čatā viens otram ziņoja par nogāztiem kokiem un bloķētiem ceļiem, brīdināja citus par bīstamām vietām. Jāuzņemas vaina, ka to nedarījām Lielauces saziņas čatā. To nedarījām tāpēc, ka “Whatsapp” apziņošanas funkcija neļāva citiem iesūtīt ziņas vai bildes. Komentāri par elektrības pārrāvumiem liecina, ka tas tagad ir iespējams.
Kā būt gataviem nākamreiz? Iedzīvotāju padome kopā ar pašvaldības civilās aizsardzības speciālistiem varētu apzināt apkaimes ārkārtas situācijām nepieciešamo resursu minimumu un izveidot mehānismu, kā to varētu iedarbināt nākamajā neparedzētajā situācijā. Lai pagastā esam rīcībspējīgi, līdz ierodas profesionālie dienesti. Arī nākamreiz būs tā: “vispirms glābsim pilsētas”.
Lielauces kopienu nevar uzbūvēt vienā dienā, biedrība to pacietīgi veido jau septiņus gadus. Pamazām – iepazīstoties, sarunājoties, palīdzot, organizējot kopīgus pasākumus. Svarīgi ir zināt, ka vajadzības gadījumā blakus ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Dzīvosim draudzīgi, pieskatīsim cits citu un palīdzēsim cits citam. Ar šādu attieksmi savā apkaimē pārdzīvosim ne vienu vien vētru!
Ivars Bušmanis
Renātes Kalniņas, Edgara Cimmermaņa, Baibas Volgastes, Sanita Fišeres, Sandras Kraves fotouzņēmumi.
-
Galvenajai ielai pārgāzies koks pie "Māliņiem"
-
Nogāzusies kļava pie "Krastiņiem"
-
Pāri ceļam nokritušais osis pie Lielauces baznīcas.
-
Goba pie pils bija turējusies tikai uz apkārtējās mizas...
-
Vēl viens izkritušais koks no Lielauces ozolu alejas.
-
Pie pils lokveida tiltiņa pavisam nogāzti trīs koki, viens no tiem pārrāva elektrības kabeli.
-
No vecajiem kokiem daudz cietuši Lielauces kapi.
