“Jums ir ļoti veselīgs ezers,” kontrolzvejas otrajā dienā spriež Matīss Žagars, bioloģijas doktors un sertificēts eksperts. Viņa uzņēmums “Saldūdeņu risinājumi” gatavo Lielauces ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Tos pasūtījusi Dobeles novada pašvaldība.
“Tā kā pašvaldība atbild par zivju krājumiem valsts ūdeņos un tai jālemj par zivju krājumu papildināšanu, sadarbībā ar Zivju fondu vispirms veicam novada ezeru monitoringu,” apliecina Laila Karosa, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja. “Pašlaik tiek pētīti divi ezeri – Lielauces ir viens no tiem. Līdz septembra vidum pētījumam jābūt pabeigtam, un pēc saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām oktobrī domes sēdē varētu pieņemt Lielauces ezera ekspluatācijas noteikumus.” Pēc to pieņemšanas būs skaidrs, vai Lielauces ezerā vajag papildināt zivju krājumus un kādi būtu makšķerēšanas nosacījumi.
Ezers kopā ar pieguļošo Vīķu purvu 762,38 ha platībā pieder valstij, un teritoriju apsaimnieko “Latvijas valsts meži” (LVM). “Uz minētās zemes vienības atrodas ūdenstilpe “Lielauces ezers”. Lielauces ezers ir publisks ezers, un zvejas tiesības tajā pieder valstij,” skaidro LVM komunikācijas vadītājs Tomass Kotovičs. “Ievērojot iepriekš minēto, nekustamā īpašuma “Lielauces ezers” pārvaldīšanas modelis tiek organizēts Zemes pārvaldības likuma 15. pantā noteiktajā kārtībā.” Tajā teikts ka zvejas tiesību pārvaldīšanu organizē VARAM vai pašvaldība.
Kopš 2024. gada LVM vairs nesniedz maksas tūrisma pakalpojumus Lielauces ezera laivu bāzē, un no tā paša gada 1. maija Lielauces ezerā pārtraukta licencētās makšķerēšanas organizēšana. 2024. gada aprīlī LVM izsolīja laivu bāzes nomas tiesības rekreācijas pakalpojumu sniegšanai, un tās par 2490 EUR gadā ieguva SIA “Mudia”. Taču uzņēmumam nomā nodota tikai 0,28 ha liela zemes platība.
Pētnieku komanda uz Lielauci atbraukusi deviņu cilvēku sastāvā. Matīss Žagars ir Latvijas Universitātes Ekoloģijas nodaļas hidrobioloģijas pasniedzējs, tāpēc ekspertiem pievienojušies arī studenti, kuri praksē apgūst hidrobioloģiju. Tā kā uzņēmuma laivu bija sarežģīti nogādāt līdz ezeram, ar savu laivu izlīdzēja Arnis Fišers. Pirmdien, 10. augustā, vairākās vietās ezerā tika izlikti zinātniskie tīkli. Kontrolzvejas nākamajā dienā pētnieki tos izvilka, izklāja laivu bāzes priekšā uz laipām un piņķerēja no tiem ārā zivis. Visas zivis tika sašķirotas pa sugām, tām noteikts dzimums, nomērīts garums un tās saliktas pa spaiņiem.
“Vēlāk mēs tās uzšķērdīsim un pārbaudīsim, ar ko tās barojušās, un noteiksim to vecumu. Tā kā zivis, atšķirībā no cilvēka, aug visu mūžu, turklāt vasarās straujāk, pēc kaula var noteikt zivs vecumu gluži tāpat kā kokiem pēc gredzeniem,” stāsta SIA “Saldūdeņu risinājumi” vadītājs Matīss Žagars. “Jau tagad pēc plēsējzivju – asaru un līdaku – daudzuma var secināt, ka Lielauces ezers ir ļoti veselīgs un te nevajadzēs papildināt zivju krājumus. Ezers pats dabiskā veidā ir ļoti labi atjaunojies.”
Tīklos bija ieķērušies arī vēzīši, taču par to ķeršanas atļaušanu eksperti ir ļoti noraizējušies. “Te ir Latvijas šaurspīļu vēži, un nevajag nemaz daudz, lai tos apdraudētu – pietiek kādam iemest ezerā kādu signālvēzi, lai tas pāris gados izspiestu vietējo sugu. Vai arī iemērkt ezerā krītiņu, kas pirms tam pabijis inficētā ūdenskrātuvē, lai iznīktu šī vietējā suga. Vēžu ķeršana būtu jāierobežo. Turklāt no šiem mazajiem vēzīšiem nekāda paēšana neiznāk – lūk, cik šaura spīlīte. Labāk lai tie dzīvo!” spriež Matīss Žagars. Viņš un kolēģi atšķetināja sapinušos vēzīšus no tīkla un atmet atpakaļ ezerā.
SIA “Saldūdeņu risinājumi” ir Latvijā dzīvojošu vides zinātnieku dibināts uzņēmums. Tas analizē zivju populācijas – zivju barības organismus, zivju sugu sastāvu, to augšanas ātrumu, kondīciju un barošanos. Eksperti novērtē ūdenstilpnes dziļuma profilu un topogrāfiju, kā arī kopējo piemērotību izvēlētajiem apsaimniekošanas mērķiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāti Lielauces ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, kas veicina ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
“Mēs esam kā dakteri – nosakām diagnozi un ārstēšanu. Bet zāles un ārstēšanas procedūras būs apsaimniekotāja ziņā. Par Lielauces ezeru uzreiz varu pateikt – te nebūs vajadzīga nopietna ārstēšana, bet fizioterapija,” tēlaini secina pētnieku grupas vadītājs Dr. biol. Matīss Žagars.
-
Studenti mācās no sava bioloģijas profesora Matīsa Žagara atpazīt zivju sugas un to dzimumu.
-
Zivis pa nakti ieskrējušas tīklos, no rīta ieceltas toverī, laivā atgādātas krastā. Tagad tās jāatpiņķē no tīkliem.
-
Šis Latvijas šaurspīļu vēzītis ir 9 cm garš - rāda mērsile. Pēc nomērīšanas tiek atlaists atpakaļ ezerā.
