Ar dzērves saucienu un Dziesmu dzērvei sākās “Gada Lielaucnieks 2024” godināšanas ceremonija. Dziesmas jaunās versijas un videoklipa pirmatskaņojums notika sestdien, 14. decembrī, šai pasākumā. Nu jau Intas Reisas dziesma ir kļuvusi par Lielauces himnu., tā to pieteica ceremonijas vadītāja Vija Kurpniece (Jūlijas Hišovas fotoattēlā).
Maijā Inta Reisa un Anita Šteingolde dziesmu bija iedziedājusi ANTEX studijā, ko finansēja Dobeles novada pašvaldība. Komponista Vladimira Hvoiņicka fonda studijā viņa dēls Anatolijs Hvoiņickis bija ļoti pretimnākošs un piedāvāja ne tikai ierakstīt Intas un Anitas dziedājumu, bet arī jaunu aranžējumu dziesmai – mazliet ātrāku, sintezatora pavadībā, ko autore ar prieku pieņēma. Divu stundu spraigam darbam studijā, par ko liecina pievienotais videoklips, sekoja skaņas apstrāde un pavadījuma pievienošana, līdz beidzot dziesma skanēja nevainojami.
Šim Dzērves dziesmas ierakstam Ivars Bušmanis iecerēja un izveidoja videoklipu. “Iecere bija vienkārša, bet nebija tik vienkārši īstenojama. Dzērve pavasarī pārlaižas mājās, pārlido pāri Lielaucei – ezeram, pakalniem, nolaižas Lielauces zīmīgākajās vietās – pie pils, baznīcā, alejā un visbeidzot, apriņķodama centru, nolaižas uz akmens uz palikšanu,” stāsta videoklipa autors. “Vēl ļoti gribējās parādīt tās dzērves, kas katram mājās.”
Visgrūtākais bija, protams, “noķert” pašas dzērves, kas tika uzticēts mūsu pusē labākajam savvaļas dzīvnieku fotogrāfam Mārim Kreicbergam. Kā zināms, dzērves ir tramīgi putni. Kad pārī viena ēd, otra tur galvu augšā un vēro apkārtni. Un tad mainās lomām. Lai dzērves varētu nofilmēt tuvplānā, Māris Kreicbergs uzbūvēja telti pie Dobes kalna. “Uzcēlu telti, no rīta agrumā nemanīts ielavījos tajā, un tā tapa dzērvju portreti. Kad nākamajā dienā gāju turpināt filmēt, tad telts jau vairs nebija. Kāds garnadzis to bija savācis,” trūvīgs stāsta Māris. “Citas dzērves filmēju vairāk Lielauces pusē, piemēram, dzērvju mazulis ir netālu no “Ezeriņu” saimniecības.”
Savukārt, Guntim Vilbertam tika “pašas dzērves” loma – visi skati no putna lidojuma, kā dzērve ar savām acīm varētu redzēt Lielauci no augšas, filmēti no drona. Vislielākais izaicinājums Guntim bija Baltā galdauta svētku laikā trāpīt tai brīdī, kad Inta un Anita dzied Dzērves dziesmu, un nosēsties baznīcas mūru iekšpusē altārdaļā. Sarežģīti bija arī riņķot virs akmens, lai nosēstos tai vietā, kur dzērve. Arī izlidot cauri alejas ozoliem bija jāmāk.
Abu videogrāfu tehniski sarežģītos uzņēmumi tika finansēti no Dobeles novada pašvaldības atbalsta biedrības aktivitātēm, tomēr darba samaksa Mārim nesedza nozagtās telts un krēsliņa vērtību.
Ivars piefilmēja trūkstošos video no zemes, un samontēja to vienā videoklipā. “Dziesmas noslēgumā gribējās atcerēties to skaisto brīdi, kad tā pirmoreiz izskanēja pirms diviem gadiem “Gada Lielaucnieks 2022” ceremonijā. Tad tā skanēja trīs reizes, zālei dziedot līdz. Ļoti gribējās paturēt šo kopādziedāšanas mirkli,” norāda Ivars.
Kad montāža bija pabeigta, aiz kadra palika diezgan daudz safilmētā materiāla gan no drona, gan dzērves, arī vēsturiskie materiāli par dzērves skulptūras uzstādīšanu, no pēdējiem skaistākajiem kopbrīžiem Lielaucē. Tiklīdz laiks atļaus, Ivars sola no tiem izveidot vēl vienu dziesmas videoversiju.
Ivara Bušmaņa video par to, kā tapa ieraksts “Antex” studijā: