“Gada Lielaucnieks 2024” godināšanas ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu saņēma bijusī lielaucniece Vija Kursiete, Auces mākslas un mūzikas skolas direktore, ilggadējā Lielauces pamatskolas mūzikas skolotāja, Lielauces pašdarbības kolektīvu vadītāja, folkloras kopas “Līgotne” līdzvadītāja.

“Pat, ja tu esi ļoti talantīgs un veltī daudz pūļu, lai sasniegtu rezultātus, būs vajadzīgs kāds laiks, lai tas notiktu: bērniņš nepiedzims pēc mēneša, pat, ja stāvoklī būs deviņas sievietes. Ja nodzīvotais mūžs sagādā gandarījumu, tas nozīmē to nodzīvot divreiz,” tā nomināciju “Par mūža ieguldījumu” pieteica vakara vadītāja Anita Darģe un aicināja Astrīdu Melbārdi iepazīstināt ar Viju. Jo Astrīda bijusi Vijas vadītā Lielauces sieviešu vokālā ansambļa dalībniece.

Vijas Kursietes bērnība pagāja Ķieģeļceplī. Kamēr vecāki ražoja ķieģeļus, viņas rotaļu laukums bija bedres, kurās izgāza brāķētos ķieģeļus – no tiem tad būvēja mājas, pilsētas, pa kurām brauca ar mašīnītēm. Tēvs no dēlīšiem bija uztaisījis gultiņu, kurā katru vakaru viņa lika gulēt savu lelli. Uz skolu pilī Vija devās gadu agrāk kā citi, jau sešu gadu vecumā – gāja līdzi brālim, lai nebūtu vienai mājās jāpaliek. “Pēcpusdienās devos uz mūzikas skolu. Kad autobuss no skolas mājās atveda Cepļa bērnus, pa autobusa durvīm mammai padevu mugursomu, bet pati tālāk braucu Auci uz mūzikas skolu. Vakarā tumsā viena pati caur mežu trīs kilometrus gāju mājās, dažreiz raudādama,” atceras Vija. “Es esmu Cepļa meitene,” viņa rezumē.

Vienlaikus ar Lielauces pamatskolu Vija pabeidza Auces mūzikas skolu un tad iestājās Jelgavas mūzikas vidusskolā. Pēc četriem gadiem 1979. gadā viņa atgriezās Auces mūzikas skolā, kur strādā vēl šobrīd, tagad par direktori.  “Šogad Auces simtgades pasākumos spēlēja daudzi Auces mūzikas skolas audzēkņi – cik daudz izcilu mūziķu nākuši no Auces,” ar gandarījumu nosaka Vija. Daudzi viņas audzēkņi kļuva par ārstiem, juristiem (kā lielaucniece Linda Reisa) strādā citās profesijās, bet viņa pati ļoti lepojas ar saviem audzēkņiem Skaidri Bričku, Aivi Antonovu-Kalniņu un Larisu Marcinku.

1983. gadā Lielauces pamatskolas direktore Blūmentāle viņu uzaicināja par mūzikas skolotāju. 1984. gadā Vija jau iestājās Konservatorijā (tagadējā Mūzikas akadēmijā) un pēc pieciem gadiem ieguva mūzikas pedagoga diplomu. Jo tolaik augstskolā akordeonu nemācīja. Vēlāk Vija divus gadus piemācījās, lai augstskolas diploms būtu arī akordeona spēlē.

Paralēli studijām Vija strādāja Lielaucē un te arī  nostrādāja 25 gadus, līdz pat pamatskolas likvidēšanai 2009. gadā. Daudzi lielaucnieki viņu atceras kā ļoti jauku dziedāšanas skolotāju. 2002. gadā audzēkņu balsojumā Vija tika godināta kā gada skolotāja.

Lielaucē skolotāja Kursiete vadīja skolēnu kori un meiteņu ansambli. Inta Reisa tolaik Lielauces kultūras namā vadīja sieviešu vokālo ansambli, kurā Vija dziedāja un spēlēja pavadījumu. Tad, kad izveidojās jauktais vokālais ansamblis, tad jau Vija uzņēmās tā vadību. Tas pastāvēja tikai līdz 2010. gadam, kad dziedātāji aizbrauca kur nu kurais. Vienu laika posmu Vija bija Aldas Balodes vadītā Lielauces vidējās paaudzes deju kolektīva “Klabdancis” koncertmeistare.

Vija ir koncermeistare un dalībniece Auces kultūras nama folkloras kopā “Līgotne” no tā darbības pirmās dienas. Viņa iespēlēja akordeona partiju senajai Lielauces rotaļdejai “Zaglis”, ko deju kopai “Klabdancis” iestudēja Alda Balode. Kopā ar folkloras kopu viņa 2023. gadā piedalījās Lielauces Folkloras vakarā, kurā skandēja Lielaucē pierakstītās tautasdziesmas.

Ar korāļu dziedājumiem Vija piedalījusies Baznīcu nakts pasākumā pie Lielauces baznīcas mūriem 2021. gadā kopā ar Ingrīdu Petrausku. Viņas dziedātie korāļi skanēja arī Lielauces baznīcas pasākumā 2023. gada novembrī. Kaut gan Vija tagad nedzīvo un nestrādā Lielaucē, šeit ir viņas saknes, pie kurām viņa itin bieži un mīļuprāt atgriežas. Visbiežāk – ar akordeonu un kādu uzstāšanos.

“Vija, tavu labo darbu grozs ir pils ar kaudzi,” savā apsveikumā, pasniegdama Lielo Dzērvi, teica viņas kādreizējā kolēģe Alda Balode. “Lai tavā dzīvē vienmēr ir vieta priekam, aizrautībai un drosmei tiekties pēc saviem sapņiem. Jo prieks mūsu dzīvē ir tas, kas dara mūsu dienas spilgtākas,” novēlēja Ināra Rumba, folkloras kopas “Līgotne” vadītāja. “Man nelikās, ka es daru kaut ko īpašu – vienkārši strādāju,” pateicības vārdos izteicās Vija Kursiete.

Jūlijas Hišovas foto