Edmunds Bērziņš ļoti daudz bez atlīdzības izlīdzējis ar koka darbiem Lielauces pasākumos – spiningošanas sacensībās, koncertos, “Gada Lielaucnieka” pasākumā. Par to nominēts par “Gada labdari”.
“Mīļi vārdi var būt īsi un viegli pasakāmi, taču to atbalsts ir bezgala. Patiesa mīlestība neko neprasa pretī un nespēj pārvērsties par kaut ko citu. Pati vērtīgākā dāvana, ko tu vari uzdāvināt kādam, ir tavs laiks, jo tu atdod to, ko nekad vairs nevarēsi atgriezt,” tā nomināciju “Gada labdaris” pieteica Vija Kurpniece.
Tā kā daudzo koka darbu pasūtītājs Edgars Dejus uz ceremoniju nevarēja ierasties, ar viņu iepazīstināt uzņēmās Ivaru Bušmanis, koka darbu lielākais pasūtītājs.
“Pirmoreiz lielaucniekus Edmunds pārsteidza pirms trim gadiem, kad viņš izstādīja savas gleznas Lielauces Tautas namā. Ainavas bija tapušas gada laikā, lielākoties mājās pēc iztēles, pašmācības ceļā. Par viņa aizraušanos zināja vien tuvākie. Un te piepeši izstāde ar krāšņām ainavām. Taču viņš izvēlējas nevis Mākslas akadēmiju, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti Jelgavā, lai apgūtu kokapstrādes inženiera specialitāti, ko nākamgad plāno iegūt,” stāstīja Ivars.
“To, ka otu ir nomainījis zāģis, liecina arī viņa mājas Lielaucē – atsaucoties aicinājumam “Dzērvi katrā pagalmā” viņš izzāģēja dejojoša dzērvju pāra siluetu.
Man bija iecere koncertā pie Lielauces baznīcas, “nocelt torni” blakus mūriem aiz koncertējošiem māksliniekiem. Bet lai piramīdas telti varētu iedomāties par baznīcas torni, vajadzēja… gaili. Edmunds izgatavoja koka gaili pēc Annenieku gaiļa parauga.
Šogad spiningošanas sacensībām “Lielauces asaris” un “Draugu kauss” bez atlīdzības izgatavojis identifikatorus, magnētiņus, kurus pielikt pie ledusskapja, un vēl arī kausu nominācijā “Lielākā līdaka”. Kad viņam ko palūdzu, viņš visbiežāk atsaka “Jā, protams, nav problēmu”, kaut gan kokmateriālus gādājis pats. Tā viņš man atbildēja, kad aizvedu viņu uz ozolu aleju un pavaicāju: “Vai no šī nokaltušā ozola var izzāģēt skulptūru?” Nākamajā dienā viņš atsūtīja video, kā un ar kādiem rīkiem to var izdarīt.
Edmunds nekad neatsaka palīdzēt dažādos pasākumos, un ar viņu man saistās tā atsaucīgā, optimistiskā un darbīgā jaunieša tēls, uz kādu ceram Latvijas laukos.
Arī “Gada Lielaucnieka” balvu pamatnītes ir Edmunda izgatavotas, un nupat esam griezuši mīklu ratu, kā arī fotografējamies ar dzērvītēm pie fotosienas. Tā nu sanācis, ka vienu no balvu pamatnītēm Tev atdosim atpakaļ. Bet uz tās jau ir “Gada Labdara” dzērvene. Paldies, Edmund, par atsaucību un izpalīdzēšanu,” noslēdza Ivars Bušmanis.
Edmundu Bērziņu sveica bijušais Lielauces pagasta padomes priekšsēdētājs, balvas “Par mūža ieguldījumu” saņēmējs 2022. gadā Guntis Bergmanis: “Man liels prieks, ka tāds labdaris Lielaucē ir. Kaut vairāk tādu būtu. Noteikti visi jūs esat labdari, tikai katrs citādā apmērā. Paldies, Tev, Edmund, par ieguldījumu! Prieks, ka Lielauces pagasts paceļas augstāk pār Latvijas robežām!”.
Jūlijas Hišovas foto
-
Ivars Bušmanis iepazīstina ar Edmundu Bērziņu
-
Guntis Bergmanis sveic Edmundu Bērziņu.
-
Guntis Bergmanis saka paldies labdariem.
