Šoreiz dalīšos personīgās pārdomās. Vispirms neliels uzdevums pirmo klašu skolēnu grūtības pakāpē: kas ir smagāks – konfekte vai konfekšu papīrītis? Pilna pudele vai tukša pudele? Atbilde: spriežot pēc tā, ka ciema centrā un ceļmalās var atrast izmestas tukšās pudeles, konfekšu papīrīšus, ēdienu iepakojumus, cigarešu paciņas, izsmēķus, tie laikam ir smagāki nekā tad, kad bija pilni ar dzērienu, konfektēm vai ēdienu. Jo atnest uz muižas parku vai līdz ezermalai varēja, bet aiznest jau par smagu… Ironizēju, protams.
Kam jāsalasa atkritumi?
Nezinu, kā citiem lielaucniekiem, bet man netīk skatīties uz šādiem uzmanības novērsējiem ne pie Lielauces pils, ne ezera, ne ceļmalās. Mēs lepojamies ar unikālo parku un aleju, ar dabas ieskauto Lielauci, bet kauns, ka neprotam aiz sevis savākt. Pat, ja nebrauktu neviens tūrists, kuru priekšā jūtos neērti, arī pašam nepatīkami pastaigāties. Piemēram, 8.marta rītā uz ielas starp Klēti un Āmariņiem nomesta un saplēstas degvīna pudeles lauskas. Kurš naktī šādi jau sācis svinēt Sieviešu dienu, liekot kādai citai dāmai autovadītājai pārplēst auto riepu uz stikla?
Ko darīt? No pareizās puses – katrai teritorijai ir savs īpašnieks, apsaimniekotājs. Varētu gaidīt vai pat norādīt ar pirkstu – savāciet! Bet… pils īpašniece ir Rīgā, pils pārvaldnieks Tērvetē, pašvaldība tālu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte vēl tālāk, “Latvijas valsts ceļi” ceļmalas aplasīs reizi gadā. Bet mēs dzīvojam tepat, diendienā.
Ko es te “cepos”? Nav taču tagad nekur atkritumu – ne parkā, ne pie ezera, ne takās, ne ceļmalās! Nav tāpēc, ka Lielaucē ir aizsācies plogings.
Plogings — jauns sporta veids, bet veca nodarbe
Kas tas ir? Plogings ir sporta talkas paveids — atkritumu vākšana, kas apvienota ar lēnu skriešanu vai soļošanu norādītā vai paša dalībnieka izvēlētā maršrutā. Ploginga darbības var notikt organizēti vai individuāli. Atšķirībā no citiem sporta veidiem tas neprasa ne sporta kluba abonementu, nez dārgu ekipējumu – nepieciešamas ir vien piemērots apģērbs, cimdi, atkritumu maiss un vēlme sniegt pozitīvu ieguldījumu apkārtējās vides sakārtošanā. Plogingu kā kustību Zviedrijā 2016. gadā aizsāka taku skrējējs un vides entuziasts Ēriks Alstrēms (Erik Ahlström). “Plocka upp” zviedriski nozīmē pacelt, savukārt “jogging” – skrējiens. Attiecīgi “plogings” apvieno skriešanu ar atkritumu savākšanu.
Lielaucē tas aizsākās pērn, pat vēl agrāk, kad viena kundze (nesaukšu vārdā, viņa lūdza man savu vārdu neminēt) sāka pati lasīt visus atkritumus un izglītot biežākos parka apmeklētājus. “Tā ir vide man visapkārt. Es nevaru noskatīties, kā mūsu skaistā Lielauce tiek piedrazota,” viņa teica. Tagad ar plogingu, cik zinu, nodarbojas četri biedrības “Lielauces attīstībai” biedri, varbūt ir vēl kāds. Pazīstu arī tādus sēņotājus, kas no meža atgriežas arī ar savāktiem atkritumiem. Pateicoties šo plogotāju aktivitātei, ciema centrā, ap pili un pie ezera zemē nomestu atkritumu nav. Savākti arī vairākus gadus krūmos nostāvējušie.
Šī nav biedrības akcija. Un es neaicinu uz akciju (tās sākas un beidzas), bet uz attieksmes maiņu. Aicinu iesaistīties plogingā – brīvprātīgo atkritumu aplasītāju kustībā. Vēl vairāk aicinu nepiemēslot! Aiznes līdz atkritumu urnai to, ko esi atnesis!
Urnām jābūt aizsniedzamām
Lai šis aicinājums būtu jēgpilns, ir svarīgi, lai atkritumu urnas būtu pieejamas. Līdz šim pie Lielauces pils bija konteiners, kuru faktiski pielasīja minētie četri plogotāji, bet pēc atkritumu apsaimniekotāja maiņas tas pazuda. Šķirojamie atkritumi tagad izmetami vien centra atkritumu savākšanas punktā. Sagaidām, ka pils īpašniece noslēgs līgumu ar “Dobeles komunālajiem pakalpojumiem”
Iedzīvotāju padomes sēdē janvārī Regīna Rūsiņa ierosināja arī pie daudzdzīvokļu mājām izvietot atkritumu urnas, jo smēķētājiem izsmēķis ir par smagu. Pie ārdurvīm mētājas izsmēķi, konfekšu papīrīši. Pagasta pārvaldniece Kristīne Ūdre vērsās pie SIA “Auces komunālie pakalpojumi” un, lūk, kādu vēstuli viņa 10. martā saņēma no namu pārvaldnieka Jāņa Klepeca: “Ir iespēja pie mājām uzstādīt papildu atkritumu urnas. Lai to īstenotu, attiecīgo māju iedzīvotājiem ir jāiesniedz mājas lēmums, kurā jānorāda izvēlētais urnu veids un finansējuma avots.”
“Tas nozīmē, ka lēmums ar balsu vairākumu jāpieņem katras mājas iedzīvotāju sapulcē, tad jāizvēlas urnas veids, kādu vēlas uzstādīt, jānoskaidro izmaksas un jāvēršas SIA “Auces komunālie pakalpojumi” ar lūgumu finansēt urnas uzstādīšanu no mājas apsaimniekošanas līdzekļiem,” skaidro Kristīne Ūdre. Varot paši izvēlēties vai nostiprināt metāla urnu ar zemē iebetonētu pēdu vai uzstādīt betona kasti ar izņemamu un viegli izberamu atkritumu urnu.
Nepiedrazosim Lielauci! Un, ja kādam sliņķim vai viesim misējies, nav taču grūti pieliekties un pacelt nomesto un aiznest līdz atkritumu urnai. Tas ir praktisks solis, lai Lielauce kļūtu skaistāka, un tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem.
Ivars Bušmanis