Vienīgais biedrības “Lielauces attīstībai” pasākums, kurš domāts tikai biedriem – gadskārtējā kopsapulce, notika 16. martā Tautas namā. No 35 biedriem piedalījās 21, kuri novērtēja padarīto un vienojās par turpmāk darāmo.
Biedrības “Lielauces attīstībai” darbības sestajā gadā bija jūtams aktivitātes kāpums – ne tikai organizēto pasākumu skaitā, bet vēl vairāk pagasta iedzīvotāju iesaistīšanā, kā arī finansiālā atbalsta ziņā, pārskatā par paveikto secināja biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis. “Daudz vairāk nekā iepriekšējos gados mūsu biedri nāca klajā ar savām idejām, iesaistījās pasākumu organizēšanā, atbalstīja aktivitātes gan finansiāli, gan ar savu klātbūtni. Biedrība iniciēja un panāca Iedzīvotāju padomes izveidi. Biedrības tīklojums, t.i., sasniegto iedzīvotāju loks kļuvis vēl plašāks. Mūsu darbus gan materiāli, gan ar ziedojumiem daudz vairāk atbalstījuši pagasta uzņēmēji,” klātienē vien secināja biedrības vadītājs. Viņš atskaitījās arī par diviem iepriekšējā kopsapulcē nolemtajiem, bet neizpildītajiem darbiem.
Finansiāli biedrība pērn dažādoja ienākumu avotus, kurā krietni lielāku daļu nekā iepriekš aizņēma uzņēmēju un privātpersonu ziedojumi (1569 eiro) un pašu nopelnītais (996 eiro). Dobeles novada pašvaldības atbalsts NVO pērn bija piektā daļa (1770 eiro apmērā), bet visvairāk līdzekļu izdevies piesaistīt dažādos projektos (4100 eiro). Kopumā biedrība, tāpat kā gadu iepriekš, saimniekojusi ar apmēram 10 tūkstošu eiro lielu budžetu.
Biedrība vienbalsīgi apstiprināja valdes pārskata ziņojumu un valdes locekļa, atbildīgā par finansēm, Viļņa Darģa finanšu pārskatu. Septīto darbības gadu biedrība uzsāk ar 35 biedriem un sabiedriskā labuma organizācijas statusā.
Tā kā visi biedrības biedri ar valdes pārskata ziņojumu bija iepazinušies pirms sapulces, tas netika nolasīts un lielāko daļu kopīgā laika sanākušie varēja veltīt sarunām par turpmāk darāmo. Visvairāk laika paņēma diskusijas par Lielauci kā viedciemu. Par līdz šim paveikto ceļā uz viedciemu un par trūkstošo šim statusam ziņoja Ivars Bušmanis. Kopumā diskusijas risinājās ap stundu, par tām būs atsevišķs raksts. Uzklausījusi ziņojumu, kopsapulce nekādu lēmumu nepieņēma, vien nosprieda turpināt iesākto un būt atvērtai sadarbībai dažādu ar viedciemu saistītu jautājumu risināšanā.
Noslēdzošajā kopsapulces stundā diskusijās par šogad un turpmākajos gados veicamo iesaistījās visi atnākušie.
Lāsmas Veilandes ideja par dabas takas izveidi gar sarkano ozolu stādījumiem vecajā Lielauces muižas ceļā uz Lēnes pusmuižu vēl paliek izpētes stadijā. Jāapzina gan takas iespējamie maršruti, gan nepieciešamie resursi tās ierīkošanai, gan paredzamais tās izmantotāju loks. Pēc pirmā izlūkgājiena 18. februārī vēl neizdevās atrast precīzi veco muižas ceļu. Māris Vilsons uzņēmās sarīkot interesentiem pārgājienu pa to šopavasar.
Raimonda Verņa ideja par nosaukuma izvietošanu LIELAUCE joprojām nav īstenota, kaut arī to atbalsta lielais vairums lielaucnieku. (Atbalsta Lielauces burtus pakalnā – Lielauce – pagasta kopienas vietne) Pēc LEADER projekta noraidījuma Lauku atbalsta dienestā biedrības valde joprojām meklē iespējas uzstādīt burtus. Kopsapulcē tika izvirzīti trīs jauni risinājumi. Pirmais: tā kā Lielauce ir ķieģeļu ražošanas pagasts, veidot to no Ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem. Otrais: lai samazinātu izmaksas, saīsināt nosaukumu – piemēram, uz liela burta L uzzīmēt pilnu nosaukumu, kura dizainu uzņēmās izstrādāt Tija Bušmane. Biedrība nolēma turpināt apzināt abu šo variantu piemērotību kā vides objektam izvēlētajā vietā, kā arī izmaksas, lai lemtu par projekta īstenošanas iespējamību. Bija arī ideja ar lāzeri projicēt nosaukumu gaisā.
Atgriežoties pie Lielauces baznīcas mūru konservācijas, kas ir iepriekš vairākkārt apspriests, kopsapulce vienprātīgi atbalstīja startēšanu LEADER programmā, kuras izsludināšana gaidāma tuvākā mēneša laikā. Kopš 2022. gada rudens, kad VKKF projekta “Lielauces baznīcas mūru konservācijas priekšizpēte” laikā ir izstrādāta skice un rekomendācijas konservācijai, nav bijis neviens pieejams fonds šo darbu finansējumam. Mērķis ir panākt maksimāli lielas mūra daļas konservāciju par maksimāli pieejamo summu.
Pēc Lielauces Pērkonu kapu zvana iegādes izsolē risinājās domu apmaiņa par to, kur tam būtu piemērotākā vieta. Iespējamajā muzejā vai kapos? Biedrības kopsapulcē visi bija vienisprātis, ka piemērotākā vieta būtu Lielauces kapos. Nolēmām rosināt “Auces komunālajiem pakalpojumiem” uzbūvēt zvanu torni Lielauces kapos, kurā iekarināt šo zvanu, kur to varētu izmantot bēru ceremonijās. Biedrība pauda gatavību, ja nepieciešams, uzņemties līdzekļu vākšanu zvanu torņa būvniecībai un uzstādīšanai.
Atgriežoties pie ciema centrālā laukuma atdzīvināšanas, sapulcē sprieda par to, kā Dzērves skulptūru varētu padarīt interesantāku un interaktīvāku gan pašiem, gan viesiem. Nosprieda, ka tieši tāpat kā pagasta logotipā, arī skulptūrā pie Dzērves kājām vajadzētu sarkanīgu vara dzērveni – turklāt aizsniedzamā augstumā, lai katram būtu iespēja to ar roku paspodrināt. Pašu Dzērves skulptūru varētu padarīt interaktīvu – tai pietuvojoties, varētu atskanēt dzērves sauciens. Iekārta barotos no saules baterijām, dzērves sauciena skaļumam jābūt regulējamam, lai netraucētu mieru Lielauces pansijā. Nepieciešamības gadījumā vajadzētu izlikt plāksnes piekļuvei pie akmens. Sapulcē nolēma veikt nepieciešamās aptaujas, saskaņojumus un izmēģinājumus šīs ieceres īstenošanai.
Pērn ziedojumus labdarībai biedrība vāca izsolē “Gada Lielaucnieks 2024” ballē. Guntis Vilberts ierosinājis šogad izdot Lielauces kalendāru, kurā tiktu atzīmēti Lielaucei svarīgie datumi un fotogrāfijas veidotu trīs fotogrāfi: viņš, Jūlija Hišova un Ivars Bušmanis. Visi trīs Lielauces fotogrāfi tam piekrituši. Biedrība atbalstīja plānu kalendāra cenu noteikt augstāku nekā pašizmaksu un iegūtos līdzekļus novirzīt labdarībai.
Spriežot par šogad rīkojamiem pasākumiem, biedrības KALENDĀRS (hronoloģiskā secībā) 2025. gadam būtu šāds:, kas neizslēdz, ka gada laikā rodas idejas vēl citām aktivitātēm.
Talka pie Lielauces baznīcas, kad būs sausa un silta sestdiena (marta beigās, aprīļa pirmajā pusē).
Aprīlī pārgājiens par veco muižas ceļu uz Lēnes pusmuižu (interesentiem).
4. maijā velobrauciens apkārt Lielauces ezeram ar pieturām stāstu bagātās vietās un noslēgumu pie Baltā galdauta “Ezeriņos” – bijušajā Mācītājmuižā.
31. maijā ekskursija Vīļu purvā ziedēšanas laikā. Pārgājienu pa purvu laikā uzņēmusies Anita Namatēva, purvu un zālāju biotopu eksperte. Pirms pārgājiena ģimenēm ar bērniem Ķemeru Nacionālā parka dabas centra dabas izglītības speciāliste Linda Liepiņa vadīs izzinošas spēles.
12.jūlijā Ķieģeļcepļa svētki – koncerts, atmiņu stāsti un vēstures lappuses par unikālo ķieģeļu apdedzināšanas cepli kopā ar bijušajiem iedzīvotājiem un darbiniekiem (startējam kultūras projektu konkursā, notiks pašvaldības atbalsta gadījumā).
9. augstā ikgadējās spiningošanas sacensības “Lielauces asaris 2025” Lielauces ezerā organizē Edgars Dejus.
16. vai 23. augustā ikgadējie biedrības Dārza svētki. Šogad Lielauces pagasta Fazānos gatavs uzņemt Kārlis Petruss.
6. vai 13. septembrī orientēšanas pārgājiens “Atrodi Lielaucē!” interesentiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem (startējam sporta projektu konkursa pašvaldības, notiks atbalsta gadījumā).
25. oktobrī Leģendu nakts Lielauces pilī – Lielauces pils spoku stāsti un kora koncerts (ar pašvaldības atbalstu).
6. decembrī “Gada Lielaucnieks 2025” – ikgadējā labāko lielaucnieku godināšanas ceremonija (ar pašvaldības atbalstu).
12. decembrī Lielauces baznīcas iesvētīšanas 280. gadadienas atzīmēšana ar lāzeršovu virs baznīcas mūriem (ar pašvaldības atbalstu).