Vai Lielaucei jākļūst par viedciemu? Varbūt jau esam? Lai atbildētu uz šo jautājumu, biedrības “Lielauces attīstībai” biedri kopsapulcē 16. martā diskusijai par šo jautājumu veltīja stundu laika. Vispirms biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis pusstundā iepazīstināja ar viedciema pazīmēm un iezīmēja, kuras no tām Lielaucei piemīt jau tagad. Viņš uzsvēra, ka divu pēdējo gadu laikā biedrība apzināti savas aktivitātes vērsusi viedciema virzienā, taču vēl ne visas viedciema pazīmes Lielaucei piemīt.

Kas ir viedciems?

Kas ir viedciems? Vispirms jāapzinās, ka tas nav “ciems ” ģeogrāfiskā nozīmē. Ar “ciemu” jāsaprot savstarpēji saistītu iedzīvotāju kopiena. Tā var būt mazāka par pagastu, pagasta robežās vai arī to pārsniegt. Jo tā ir iedzīvotāju kopiena ar kopīgām vērtībām, mērķiem un darbību.

Arī vārds “vieds” nav uztverams tikai kā viedierīču pārpilns ciems vai kā digitālais ciems. Par viedu saucam dzīvesgudru cilvēku. “Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze,” tā to skaidro terminoloģijas vārdnīca.

Tātad viedciems būtu jāsaprot kā gudra, sadarbspējīga kopiena. Viedciemu raksturo kopdzīve kopienā, gudra saimniekošana, savstarpējs atbalsts.

Viedciems ir kā galds uz piecām kājām. Tas varētu pat noturēties uz pirmās – centrālās kājas vidū, kas ir aktīvu iedzīvotāju kopiena. Bet stabils tas būs tad, ja balstīsies uz pārējām četrām kājām jeb viedciema pazīmēm: inovatīvu risinājumu ieviešanu, iedzīvotāju mijiedarbības, esošo resursu izmantošanu un koordinējošu pārvaldību.

 

“Esmu lielaucnieks un man nav vienalga”

Par pirmo kāju – kopienu. Pagastā ir jābūt identificējamai IEDZĪVOTĀJU KOPA, kuru raksturo kopīgas vērtības un motivācija, kura apzinās savu identitāti, kura ir vienots mērķis un vīzija, kā to sasniegt. Ja tie ir, tad nākamais solis – spēt atbildēt, uz kurieni virzāmies, un aktīva iesaiste savas kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Biedrība sešos darbības gados ir daudz darījusi Lielauces kā dižena kultūrvēsturiska un administratīva centra vēstures apzināšanā. Gan izpētot Lielauces vēsturi dažādos laika posmos, gan atrodot Lielauces tautastērpu, gan izvelkot dienasgaismā Lielaucē pierakstīto folkloru. Apzināti tie lielaucnieki, kuri visvairāk darījuši pagasta attīstībā (gan pēdējos gadsimtos, gan pēdējos sešos gados). Ir radīts Lielauces simbols Dzērve, dziesma tai, kas kļuvusi par himnu.  Tas ir pamats kopienas identitātes apzināšanā.

Tieši Dzērves simbols visprecīzāk parāda kopienas saliedēšanos ap ideju līdz iesaistei darbībā. Vispirms pagasta simbols, tad dzērve pārceļo uz biedrības un DK “Klabdancis” logo. Tad ideju par skulptūru dzērvei, kurai  ziedoja plašs iedzīvotāju loks (77 ziedotāji), un kuru talku veidā uzstādīja paši iedzīvotāji. Tad sekoja Intas Reisas dzejolis un dziesma dzērvei, kura pērn tikai ierakstīta studijā un kurai tapis videoklips. Akcija “Dzērvi katrā pagalmā” pienes klāt dzērves tēlu daudzās viensētās, katram īpašā izpildījumā.

Kopdarbība kā rīcība mērķu sasniegšanai ir sevi apliecinājusi 12 biedrības organizētās talkās Lielauces baznīcas mūru un apkārtnes sakopšanā, kad no Otrā pasaules kara laika gruvešiem baznīca ne tikai attīrīta, bet pērn jau notika divi pirmie pasākumi. Arī šais talkās tikai iesaistīti visi interesenti, ne tikai biedri un tās ir apliecinājums kopienas spējai uzņemties atbildību par novārtā atstātu kultūrvēsturisku pieminekli un uzturēt to.

Aktivitāte izpaužas arī ziedošanas kultūras attīstībā kopīgiem mērķiem – gan Dzērves skulptūrai, gan labdarībai, gan Pērkonu zvana atgādāšanai.

Pēdējos gados ir radusies  jauna motivācija: gribam labāk un interesantāk dzīvot. Iezīmējušās jaunās vērtības: kopīga ieinteresētība pagasta nākotnē, saliedētība kopīgu mērķu sasniegšanā, radošums un atbalsts otram, taču tās iedzīvojas ļoti gausi.

Skaidra virzība un plāns kopienai ir vien vides aizsardzībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kas ir biedrības statūtos ieprogrammēta darbības joma. Taču nav iedzīvotāju diskusiju vai vismaz informētības par pagasta sociālekonomisko attīstību. Tikai tik, cik Dobeles novada attīstības programmā 2021. – 2027. gadam. Kopīgi jānodefinē sociālekonomiskā attīstība, lai to varētu iekļaut novada attīstības programmā nākamajam periodam. Biedrība pērn jau saņēma visu pagasta uzņēmēju piekrišanu piedalīties pagasta vizionāru sapulcē, taču nevarēja atrast visiem iespējamu norises laiku.

Kopienai pieder tie cilvēki, kuriem nav vienalga, kas notiek ārpus mājas un ārpus darbavietas.

Nemitīgs radošums

INOVATĪVU RISINĀJUMU ieviešanai jāpalīdz virzīties uz mērķu sasniegšanu. Tādi jau ir uzņēmējdarbībā, kur uzņēmēji paši rada jaunus produktus un efektivizē savu darbu. Piemēram, cukurgailīšu ražotnes pievēršanās zemestauku produktiem un šī gada inovācija daļēji tabletēs fermentētās zemestauku sēnes. Vai SIA “Ceplis” ķieģeļi ar noapaļotiem stūriem. Dažādie eksperimenti ar jauniem produktiem SIA “Vanna Vannā”. Vai pat tāds sīkums, kā  SIA “Muižarāji-MA” sniega pūtēja pārveidošana par mēslu šķūri kūtī. Jaunais ir labs, ja var ātrāk un vieglāk un iznākums kvalitatīvāks.

Jauninājumi un oriģinalitāte piemīt biedrības organizētajiem pasākumiem. Kaut vai lai pieminam koncertu uz Lielauces ezera, Baltā galdauta svētkus baznīcas mūros. Pat ikgadējais “Gada Lielaucnieks” katrreiz ar savu jauninājumu, atšķirības zīmi no iepriekšējiem. Katru gadu citāda ziedojumu vākšanas forma labdarībai – no “naudas samešanas” līdz asprātīgai izsolei un šogad – Lielauces kalendāra veidošanu. Ar Iedzīvotāju padomes izveidi radusies jauna pārvaldības forma sadarbībai ar pašvaldību. To visu varam dēvēt par sociālo inovāciju.

Tehnoloģiskā inovācija ir digitālie risinājumi vai tehnoloģijas, kas līdz šim kopienā nebija izmantotas. Biedrība radījusi un uztur  pagasta kopienas mājas lapu lielauce.lv, “Facebook” kontu, “Whatsapp” apziņošanas grupu. Esam nosprauduši kursu uz QR kodiem pie katra Lielauces ievērības cienīga objekta. Šogad QR kodus iemēģināsim, ja sporta projektu konkursā pašvaldība atbalstīs orientēšanās pasākumu “Pazīsti Lielaucē!”. Neatkarīgi no atbalsta projektam, virzīsimies uz tādu pagastu, kurā pie katra ievērības cienīga objekta (ne tikai tūrisma) būtu QR kods, kas vestu uz informāciju vai audiostāstījumu viedtālrunī. Lai to varētu darīt, vēl ir jāvāc un mājaslapā jāievieto informācija, un tas ir tuvāko gadu uzdevums.

Inovāciju vērtība ir tajā, kā cilvēki konkrēto risinājumu izmanto, nevis tajā, cik laba ir konkrētā tehnoloģija. Iedzīvotāju labā jāmēģina izmantot arī optiskais kabelis, kas atvilkts līdz ciema centram, tad internets kļūs vēl ātrāks.

Atvērti un sadarbīgi

Iedzīvotāju kopienas atvērtība un savstarpējā sadarbība ir trešā kāja. Vienkāršā teikumā to  varētu pateikt šādi: “Ja gribu iziet no mājas, tad ir kur un pie kā”.

Zināšanu, prasmju un iemaņu ienākšana kopienā un nodošana citiem ir viena no atvērtības pazīmēm. Pa biedrību līniju ir braukts pieredzes apmaiņā pie citiem (uz Jaunauci, Popi, Jaunmokām), komunicējam ar kaimiņpagastu biedrībām, esam biedrību sadarbības ķēdēs.
Noteikti izvēršama pieredzes apmaiņa, meistardarbnīcas, mūžizglītības kursi ieinteresētiem iedzīvotājiem, ko uzsākusi Lielauces bibliotēka, tikai iesaistot vēl vairāk cilvēku.

Otra atvērtības pazīme, ka iesaistām citus, iesaistām dažādus gan pēc vecuma, gan nodarbošanās, gan pēc veselības stāvokļa. Biedrība talkās un pasākumos iesaista visus, kas vien vēlas. Labdarības akcijās atbalstām ģimenes ar bērniem. Neviens, kurš apzināti nenorobežojas no pagasta dzīves, nedrīkst tikt atstumts, bet jāpiedāvā iespēja iesaistīties atbilstoši katra varēšanai un interesēm. Tikai kopā esam kopiena. Kā tai salīdzinājumā ar sēņotni, ko uzrunā “Gada Lielaucnieka 2025” ceremonijā.

Saimniekojam taupīgi un gudri

Viedciems savus mērķus spēj īstenot, pilnvērtīgi izmantojot esošos RESURSUS. Ir apzināti ciema rīcībā esošie resursi – tehniskie resursi, teritoriālie resursi, finanšu resursi, bet nav apzinātas zināšanas un kompetences, cilvēkresursi. Pagaidām nav cita sociālekonomiska pagasta resursu novērtējuma kā kādreizējā Auces novada teritorijas plānojums 2013.-2025. gadam.

Taupīgums un efektivitāte attiektos arī uz visu pagastam pieejamo publisko līdzekļu izmantošanu – gan no pašvaldības budžeta, gan projektos piesaistīto līdzekļu, gan ziedojumu, gan biedrību biedru naudu.

Būtu jāapzina arī tās cilvēku kompetences, kādas ir esošajiem un bijušajiem lielaucniekiem, lai tās varētu likt lietā pagasta attīstībā. Piemēram, ja kā resursu nākotnes ekonomikai atzīstam Lielauces ezeru un Vīķu purvu, tad būtu jāveicina tā izmantošana rekreācijas un tūrisma vajadzībām, un jāapzina cilvēki, kuri to vislabāk spētu iedzīvināt. Lielākā ražotne – SIA “Ceplis” ķieģeļu ceplis – ir atkarīga no māla izmantošanas nākotnē, kas noteikti ir resurss, bet vai tas būs pieejams nākotnē? Ar viedā ciema mērķu izvirzīšanu vajadzētu saistīt arī cilvēkresursu izmantošanu, gan vietējo, gan ar Lielauci saistīto ārpus pagasta dzīvojošo. Nākotnē būtu jāspēj Lielauces attīstības plānus samērot, saskaņot ar novada attīstības programmu, gatavojot priekšlikumus pagasta attīstībai pēc 2027. gada.

Visus koordinējoša pārvaldība

Viedciema piektajai kājai – iedzīvotāju kopas PĀRVALDĪBAI – vajadzētu būt atvērtai, koordinējošai un uz rezultātu vērstai. Kopienas aktivitātes var organizēt gan pagasta biedrības, gan pašvaldības institūcijas (Tautas nams, bibliotēka, Lielauces pansija), gan iniciatīvas grupas, taču viedciemā tam būtu jānotiek saskaņojoties un iesaistot citus.

Mums jāspēj vienoties un pateikt, kas uztur viedā ciema struktūru. Viedciema pārvaldībai nav pieteikusies neviena no pastāvošajām institūcijām. Visvairāk šī funkcija atbilstu Iedzīvotāju padomei, kas varētu būt koordinējošais centrs, ja iedzīvotāji tai dotu lielākas pilnvaras nekā pašvaldības nolikumā noteiktās.

Arī lēmumu pieņemšanas procesam jānotiek “no apakšas uz augšu”. Līdzīgi kā biedrībā, kad no viena biedra izteiktas idejas, to atbalsta citi, iesaistās tās īstenošanā, un galarezultātā ir jēgpilna akcija vai pasākums. Pēc šī principa ir sākusi darboties Iedzīvotāju padome, kas pirmajās sēdēs apkopoja un tālāk virza iedzīvotāju ierosinājumus. Vēl tikai kopīgi jāizstrādā visiem pieņemamu ērtu un iesaistošu balsošanas sistēmu par atbalstu iniciatīvām.

Tādējādi varam konstatēt, ka viedciemam piecas kājas jau ir, tikai cita garāka, cita īsāka. Viedciems Lielaucē pašlaik balstās uz kopienas aktivitāšu un identitātes apzināšanas garās kājas. Vēl par īsu ir pārvaldības, mijiedarbības un resursu apzināšanās kājas. Nav kopīgas mērķapziņas.

Diskutējam, vai esam viedi

Pēc Ivara Bušmaņa sniegtā skatījuma par virzību uz viedciemu izvērsās biedrības diskusijas, kurās piedalījās visi 21 kopsapulces dalībnieki. Tā kā, lai veicinātu atklātu domu apmaiņu, tās bija iekšējas diskusijas, tad šai publikācijā nesauksim vārdos debatētājus, bet atreferēsim viņu izteiktās pārdomas.

  • Kāpēc mums jāsaucas par viedciemu? Vai tikai tāpēc, lai uz katra stūra saliktu pa QR kodam, un lai mēs visi digitāli sazinātos? Varbūt tas arī ir jāizdara, bet tāpēc, ka mums to vajag, nevis tāpēc, lai mēs kaut kā gudri sauktos.
  • Vai tas viedciema statuss ir piešķirts vai nav, mēs savus darbus darām un darīsim tik un tā.
  • Ja viesis iebrauc Lielaucē kā viedciemā, tad tas viņam ir jāierauga, jāsajūt – pēc Lielauces uzraksta, pēc interaktīvās Dzērves centrā un dzērvēm sētās, pēc QR kodiem pie objektiem.
  • Lielauces iedzīvotājiem jābūt saziņā – neviens tīkls no esošajiem neaizsniedz visus. Jādomā kā. Whatsapp grupā vēl par maz – visiem, kuriem ir viedtālruņi, vajadzētu tikt apziņotiem. Feisbukā nav visi lielaucnieki. Šobrīd mājaslapa ir vispieejamākais formāts visiem, jo tai var piekļūt visi, kas lieto internetu.
  • Par vietējo resursu izmantošanu. Mūsu bagātība ir dabas produkti. Piemēram, dzērvenes purvā vajadzētu domāt par to pārstrādi un kādu produktu ar dzērvenēm. Tāpat arī par vēžu atjaunošanu Lielauces ezerā.
  • Reāli jau mums viedciems ir, kāpēc mums vajag šo statusu? Kā biedrība iesaistām pasākumos arī visus tos interesentus, kuri nav biedrībā.
  • Lielaucē ir tā iegājies – nevis pašiem ko papūlēties izdarīt, bet otru apsmiet un noķengāt, kurš kaut ko dara.
  • Apvainoties un norobežoties pēc katras tādas sūdzēšanās vai apmelošanas nebūtu labākā reakcija. Vismaz Lielaucē noteikti nē. Jo tad Lielaucē drīz vien nebūtu vispār neviena, kurš kaut ko labu gribētu paveikt.
  • Biedrības aktivitātēs iesaistīto un informēto loks ir plašāks nekā biedru skaits, nekā pagasta iedzīvotāju skaits.
  • Ko viedciema statuss dotu? Palīdz pagasta mārketingam.
  • Viedciemam ir jābūt viedam. Redzu, ka ciemā valda tik lielas negācijas, tik daudz naida, dusmu izpausmju, citu apmelošanu, sūdzēšanās. Man šāda atmosfēra neliekas piemītoša viedciemam. Viena sabiedrības daļa runā par sabiedrības apvienošanos, bet otra tikmēr vaino pirmo, ka tā šķeļ sabiedrību. Man šāda sūdzēšanās, saukšana uz sapulcēm taisnoties par padarītajiem darbiem neliekas savienojama ar viedciemu.
  • Varbūt tai “sociālajā kājā” paredzēt kādu sabiedrības izglītošanas kursus?

Biedrība sapulcē nelika uz balsošanu lēmumu par viedciema izveidi vai par dokumentu iesniegšanu šī statusa iegūšanai, jo konstatēja, ka esam tikai pusceļā uz to. Biedrība nosprieda turpināt iesākto pagasta kopienas stiprināšanā un būt atvērtai sadarbībai dažādu ar viedciema iedzīvināšanu saistītu jautājumu risināšanā.