Iedzīvotāju padome septītajā sēdē 12. aprīlī izskatīja desmit dažādus jautājumus. Sēdē piedalījās visi pieci padomes locekļi un divi no biedrības “Lielauces attīstībai” – Ivars Bušmanis un Renāte Kalniņa.
Par Lielauces kapu nožogojumu
Pēc Lielauces kapu nožogojuma nojaukts iedzīvotāji vaicāja, kad tiks atjaunots žogs ap kapiem. Iedzīvotāju padome bija nosūtījusi šo jautājumu SIA “Auces komunālie pakalpojumi”, kas apsaimnieko šos kapus. Uzņēmuma atbildē minēts, ka žogs nav pildījis savu funkciju un kļuvis vizuāli nepievilcīgs, tāpēc tas demontēts. Žogs netikšot atjaunots, jo tam nav paredzēts budžets. Toties tikšot veidots dzīvžogs. Kapus veidošot pēc parka principa.
Domu apmaiņā Gvido Dekslings un Sandra Balode izteica šaubas, vai kapi jāveido kā parks. “Cik ētiski ir veidot kapos parku?” vaicāja Gvido. Raimonds Vernis norādīja, ka tas nav jāuztver tik tieši, ka ar bērniem ies pastaigāties pa kapiem. Māris Siliņš atgādināja, ka dzīvžogs savu funkciju varēs pildīt tikai pēc trim līdz pieciem gadiem pēc iestādīšanas. Arnis Krūzmanis sprieda, ka dzīvžogs izmaksātu pat dārgāk nekā jauns žogs.
Ivars Bušmanis atgādināja, ka sētas ap kapiem ir pilsētās, bet laukos ārpus apdzīvotajām vietām parasti nav, piemēram, Īlē vai Lāčkalna kapos aiz Auces. Vēsturiski koka sēta bijusi gan apkārt Lielauces baznīcai, gan Kalpaka piemineklim, gan muižas parkam. Šobrīd viss atduras finanšu iespējās, secināja Raimonds. Izraisījās pārdomas, par to, cik augstu vajadzētu žogu. Divu metru vai 1,20 metru. Tas otrais pasargātu no klīstošiem suņiem, bet nepasargātu no briežiem.
Gvido Dekslings piedāvāja aizbraukt pie SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētājas, lai iegūtu precīzāku informāciju par sētas un dzīvžoga izmaksām un iespējām iegūt tam finansējumu nākamā gada budžetā. Padome nolēma atstāt jautājumu atvērtu līdz papildus informācijas iegūšanai no “Auces komunālajiem pakalpojumiem”.
Vingrošanas iespējas senioriem
Pašvaldība piedāvā desmit apmaksātas vingrošanas nodarbības senioriem. Jārīko aptauja – nosprieda padomē. Un, ja nenokomplektētu pilnu grupu, varbūt atbrauktu interesenti no kaimiņu pagastiem. Nodarbības notiktu reizi nedēļā. Piedāvātas divas iespējas: sākt maijā vai oktobrī. Nolēma sarīkot aptauju “Facebook” grupā, veikalā un bibliotēkā par iedzīvotāju gatavību piedalīties.
Par video novērošanu Lielauces centrā
Vai un kādēļ būtu vajadzīga videonovērošana? Gvido Dekslings uzsvēra, ka videonovērošana vajadzīga drošības nolūkos. Māris Siliņš informēja, ka pašvaldības policijai šogad piešķirti papildus līdzekļi arī šādiem nolūkiem, ir tikai jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu to uzstādīt. Pieeja videonovērošanai tad būtu tikai pašvaldības policijai. Nolēma vērsties pašvaldībā ar lūgumu uzstādīt videonovērošanas kameras Lielauces centrā drošības nolūkos.
Arnis atgādināja, ka pagasta pārvaldniecei bija ierosinājums uzstādīt kameras pie atkritumu urnām. Gvido domā, ka uzmanīt pareizu atkritumu šķirošanu būtu “Dobeles komunālo pakalpojumu” funkcija, un, ja uzņēmums uzskata, ka tas palīdzētu novērst ļaunprātības, lai tas šīs kameras uzstāda.
Par Lielo talku
Talku plānots organizēt Lielās talkas dienā 26.aprīlī estrādē “Pie jautrā oda”. Talka ir pieteikta un reģistrēta. Darba apjoms ir taka, kas ved no galvenās ielas iepretim “Zītariem” līdz estrādei un tās apkārtne. Paredzēts savākt lapas un zarus. Pēc talkas paredzēts ugunskurs ar desiņām un našķiem bērniem, būšot muzikālais pavadījums, ziņoja Gvido. Pašvaldība solījusies atgādāt vienāda stila plakātus ar aicinājumu uz talku.
Par autobusu uz Auces svētkiem
Jūlija pēdējās nedēļas nogalē paredzēti Auces pilsētas svētki. Iedzīvotāju tikšanās laikā ar pašvaldības darbiniekiem izskanēja domas, ka ne visiem ir iespējams nokļūt uz šo pasākumu. Domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis piedāvāja piešķirt pašvaldības autobusu, ar ko mācību gada laikā pārvadā skolēnus. Iedzīvotāju padomes locekļi sprieda, ka, lai uzzinātu, vai būs kas brauc, jāaptaujā iedzīvotāji. Māris ierosināja aptaujāt iedzīvotājus par interesi apmeklēt Auces svētkus pirmajā un otrajā dienā, kā arī no cikiem līdz cikiem. Tāpat pirms aptaujas ir jānoskaidro, vai uz pašvaldības rīkoto pasākumu ir jāmaksā par degvielu autobusam. Iedzīvotāju padome nolēma rīkot aptauju par šo, kopā ar aptauju par vingrošanu.
Par MPS “Vecauce” apsaimniekoto parku
Arnis atgādināja, ka ap estrādi ir LBTU apsaimniekotā teritorija un ka uz talku jāuzaicina MPS “Vecauce”. Gvido atstāstīja, ka Iedzīvotāju padome sūtījusi vēstuli ar atgādinājumu par teritorijas apsaimniekošanu un uzaicinājumu apmeklēt šo sēdi. Vienīgā atbilde, kas atnākusi: “Vēstule ir saņemta”.
Māris ierosināja: ja nekāda reakcija no MPS “Vecauce” nesekos, tad jādodas klātienē tikties ar īpašniekiem – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadību. Ja darbi nesekos, tad pašvaldībai jāsastāda akts par īpašuma nekopšanu vai pat jārosina zemes īpašuma atsavināšana.
Par atbildi “Latvijas valsts ceļiem”
Pēc 361 iedzīvotāja parakstu saņemšanas vēstulē par Lielauces pievedceļa (V1137) rekonstrukciju VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Zemgales reģionālā nodaļa ir sniegusi atbildi Iedzīvotāju padomei. LVC atbildes vēstulē rakstīts, ka “mēs centīsimies iekļaut jūsu ceļu prioritāro ceļu sarakstā līdz 2027. gadam”. Gvido norādīja, vārds “centīsimies” izskan dīvaini, jo jau tagad LVC mājaslapā ir dokuments “Vietējās sasniedzamības uzlabošana. Valsts autoceļu būvniecības stratēģija līdz 2027. gadam”, kurā atrodama tabula, kuras 17. pozīcijā paredzēts šo ceļu salabot līdz 2027. gadam. “Šis ceļš jau ir iekļauts labojamo sarakstā,” teica Gvido. “Vajadzētu panākt lielāku konkrētību.”
Māris skaidroja, ka LVC kopā ar Satiksmes ministriju veido trīsgadu plānu, katru gadu to atjauninot vēl uz trim gadiem. No augusta līdz oktobrim LVC gatavos plānu nākamajam un vēl diviem turpmākajiem gadiem. “Mūsu ceļam tur ir jābūt iekšā,” sprieda Māris. “To mēs redzēsim oktobrī. Domāju, ka jāgaida līdz septembrim un tad jāsūta atgādinājumu”
Ivars ierosināja vēstulē jau tagad lūgt precizēt: kad tiks izstrādāts projekts un kad plānoti būvdarbi? Iedzīvotāju padome nolēma sūtīt vēstuli ar lūgumu konkretizēt plānoto darbu izpildes laiku. Gvido piebilda, ka pašvaldība atbalsta šī ceļa ātrāku renovāciju. Arī tāpēc, ka tas ved uz pašvaldībai piederošo Lielauces pansiju. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aldis Lerhs pēc tikšanās Aucē piedāvāja LVC darbiniekiem atbraukt šo ceļu apskatīt klātienē.
Par zvanu torni Lielauces kapos
Ivars Bušmanis informēja, ka biedrība “Lielauces attīstībai” kopsapulcē 16. martā ierosināja uzbūvēt zvanu torni Lielauces kapos. 2024. gadā biedrība pamanīja izsolē izliktu Lielauces zvanu, ko iegādājās par biedru saziedotajiem līdzekļiem un atgādāja Lielaucē. Sabiedrībai tas parādīts pirms “Gada Lielaucnieks 2025” godināšanas ceremonijas. Šis ložu cauršautais Pērkonu kapu zvans izgatavots 1926. gadā Liepājas “Beker un Ko Liepāja” tēraudlietuvē. Nākamgad tam būs tieši simts gadu. Biedrības valde aicina Iedzīvotāju padomi atbalstīt ieceri izbūvēt zvanu torni Lielauces kapos, lai tajā varētu iekārt vēsturisko kapu zvanu un zvanīt to izvadīšanas ceremonijas laikā. SIA “Auces komunālie pakalpojumi” kā kapu apsaimniekotājs šo ideju atbalsta. Ja Iedzīvotāju padome šo ieceri atbalstīs, tad tālāk tiks izgatavota projekta skice un tāme, pēc kuras redzēs izskatu un izmaksas. Ar to tad varēs iet uz iedzīvotāju aptauju. Ja iedzīvotāji atbalstīs zvanu torņa izbūvi, tad nākamais solis meklēt finansējumu – vai nu no pašvaldības, vai ziedojumu vākšanā, vai kombinētā veidā.
Gvido piekrita, ka zvanu tornis kapos būtu nepieciešams. Viņš jautāja: kurš uzturēs šo torni? Kapu apsaimniekotājs, Raimonds atbildēja. Ivars minēja piemēru: Vecajos Lāčkalna kapos ir zvanu tornis, kurā iekarināts par sabiedrības līdzekļiem 1920. gadā iegādāts zvanu tornis. Pērn “Auces komunālie pakalpojumi” to pērn laboja, jo tornis atrodas pašvaldības īpašumā.
Māris piebilda, ka Iedzīvotāju padomes lēmumam būs nulles vērtība. Jo zvanu tornis būs pagasta infrastruktūras objekts, un tāpēc jātaisa iedzīvotāju aptauja. Lai rīkotu aptauju, jābūt tāmei un projektam. Ivars atbildēja, ka biedrība gatava iet šo ceļu. Iedzīvotāju padome nolēma atbalstīt ieceri izbūvēt zvanu torni Lielauces kapos.
Par Lielauces svētkiem
14. jūnijā, sestdienā, plānoti Lielauces svētki. “Vēl nav nolemts, vai tos sauksim par Lielauces svētkiem vai Lielauces pagasta svētkiem. Pamazām tiek likts kopā, kas varētu būt šai pasākumā,” informēja Gvido. “Tā kā klāt ir biedrības pārstāvji, vai esat gatavi iesaistīties ar kādu priekšnesumu pagasta svētkos,” jautāja Gvido.
Ivars atgādināja, ka 14. jūnijs ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, datums, kurā 1941. gadā tika deportēti arī lielaucnieki. “Šai dienā pie pagasta pārvaldes un mājām būs karogi sēru noformējumā, un tiks rīkoti svētki?” viņš jautāja.
“Mēs par to jau esam izstrīdējušies. Tie nebūs svētki, tā nebūs balle,” atbildēja Gvido. “Bet “Klabdancim” tomēr tiek prasīts dejot…” iebilda Ivars. “Vai jūs vēlaties iesaistīties?” jautāja Gvido. ”Nezinu, nevaru biedrības vārdā atbildēt, jo neko nezinām par plānoto pasākumu. Zinām tikai datumu, kuru uzzinājām iedzīvotāju tikšanās laikā ar pašvaldību,” atbildēja Ivars. “14. jūnijā, tāpat kā 25. martā, svinēt svētkus ir neiederīgi. Neatradīsit, ka citur svin svētkus sēru dienā. Mēs nevaram pieņemt lēmumu, kamēr nezinām, kas tiek organizēts.” Gvido apsolīja biedrībai nākamās nedēļas laikā aizsūtīt pasākuma koncepciju.
Par basketbola grozu
Gvido novērojis, ka bērni mētā basketbola bumbu un vairogs ir caurs. Statīvs vēl esot labs, bet jāatjauno vairogs un grozs. Ar nelieliem līdzekļiem un laukuma līniju ievilkšanu varētu to uzlabot, sprieda Gvido. Tam vajadzētu būt pašvaldības īpašumam.. “Vajadzētu jaunu ūdensizturīga finiera vairogu un groza tīklu,” piebilda Gvido. Iedzīvotāju padome nolēma sazināties ar pagasta pārvaldnieci Kristīni Ūdri par šī basketbola statīva statusu un iespējām to uzlabot.