Pirms ielīgošanas koncerta Lielaucē 22. jūnijā deju kopa “Klabdancis” vispirms izmeta loku gar ciema mājām, piesaistīdams līgotājus. Tad gājienā jau ar lielu sekotāju pulku atgriezās centrā pie baltās lapenītes bērnu rotaļu laukumā, kur notika koncerts. Šādā veidā ielīgošanas pasākums notika pirmoreiz. Arī zaļā zālē līdz šim tas nebija noticis – agrāk tika koncertēts uz estrādes “Pie jautrā oda” betona, uz Lielauces pils bruģīša, kā arī uz asfalta  pie Tautas nama.

Estrādē “Pie jautrā oda” visi kopā izgāja rotaļu “Kas dārzā, kas dārzā”. Gājienu vadīja Inta Reisa, viņa gan aizsāka tautas dziesmas, kurām pievienojās līdzgājēji, gan piecerēja apdziedāšanās dziesmas. Ar improvizētiem apdziedāšanās pantiņiem sprēgāja Anita Darģe un Sintija Želve-Bergmane. Pie katras mājas tika piesiets pļavu ziedu pušķītis. Deju kolektīva vadītājai Kristīnei Barvidai vienubrīd izdevās dejotājus pat pacelt polkai.

Prieks, ka vairākās mājās gan Puškina prospektā, gan centrālajā ielā, gan Pīļu ielā gājienu jau gaidīja un saimnieki ar viesiem pievienojās ceļā uz koncerta vietu. “Matužēnu” saimniece Tija apdziedātājus sagaidīja ar svaigi ceptu raberberu plātsmaizi – “Agrāk, kad gāja aplīgot kaimiņus, vajadzēja līgotājus pacienāt. Ne par velti dzied: “Sieru, sieru, Jāņamāte, tev ir govis laidarā!”.

Dažās mājās valdīja svētku priekšvakaram neraksturīgs klusums, tomēr pa ceļam pulks auga. No centra startēja kādi divdesmit līgotāji, Puškina prospektā jau bija pāri par trīsdesmit gājēju, bet pie “Dzelmēm” jau bija ap piecdesmit līgotāju. Koncerta vietā viņus sagaidīja vēl divdesmit interesentu.

Koncertu kā vienā elpas vilcienā novadīja dziesminiece Agrita Aleksejenoka no Jaunpils, bijusī auceniece. Viņa raiti pieteica priekšnesumus, iesaistīja klātesošos gan dziedāšanā, gan dejās. Šajā koncertā pirmoreiz izskanēja piecas Lielaucē pierakstītās tautasdziesmas par Līgosvētkiem — tas agrāk, kad tika apzināts Lielauces folkloras krājums, no folkloras krātuves bija izvilcis Ivars Bušmanis. Svētku pasākumā ar dziesminieces piemeklētu meldiņu un viņas pavadījumā tās nodziedāja Sintija Želve-Bergmane, Anita Darģe un Baiba Volgaste. Evija Želve-Šlaudere bija atlasījusi šiem svētkiem piemērotākos ticējumus.

Deju kopa “Klabdancis” savu sezonu noslēdza ar “Četru pāru alsuņģieti”, tituldeju “Klabdancis” un pirmoreiz savās mājās – “Cauri visam iet”.

Inta Reisa bija sagatavojusi dzēlīgus apdziedāšanās pantiņus starp puišiem un meitām. Turpat uz vietas  tika sasauktas meitas un puiši, un dziesmu karš varēja sākties. Lūk, piemēram, meitas nodziedāja: “Gana stalti šitie puiši, vēl staltāki taisījās. Gan pirka Rīgā siksnas – i ta bikses nošļukušas.” Puiši pretī: “”Dziedi, dziedi, dziedaliņa, tev jau lāga neskanēja. Es dziedāju, man skanēja, ozolam(i) zīle bira.”

Dziesminiece Agrita visus klātesošos iesaistīja senajās tautas dejās “Plaukstiņpolkā”, “Tūdaliņ, tagadiņ” un citās. Svinētāji neaizmirsa godināt Jāņus. Klāt no Lielauces Jāņiem gan bija tikai divi  — tēvs un dēls Jāņi Šlauderi.

Dziesminiece Agrita Aleksejenoka bija sagādājusi pārsteigumu. Izrādās, viņa katru gadu krāj pudeļu metāla korķīšus (visu citu, bet ne alus). Un kad gads riņķī, tad no tiem izveido vainagu. Agrita aicināja klātesošos uzminēt, cik vainagā korķīšu: “Kurš uzminēs, tam tiks vainags”. Saucieni skanēja kā vairāksolīšanā, taču precīzu skaitu – 269 –  uzminēja vien Līva Rektiņa, kura balvā arī saņēma šo vainagu.

Pasākuma noslēgumā visus atnākušos jāņabērnus cienāja ar kvasu, alu, sieru un pīrādziņiem.

Par to, ka pēc Lielauces pagasta svētkiem vēl vajadzētu Ielīgošanas pasākumu, pirmoreiz ieminējās Baiba Volgaste. Savukārt gājienu rosināja Ivars Bušmanis. Agrāk kaimiņi gāja līgot pie kaimiņiem, no mājas uz mājām, –  tagad lielaucnieki norobežojušies savās mājās un maz iznāk ārā, lai svētkus svinētu kopīgi,” viņš pamatoja. Deju kopas prezidente Sintija Želve-Bergmane šīs idejas pieņēma īstenošanai, nāca klajā ar saviem papildinājumiem un iesaistīja itin visus pasākuma organizēšanai. Sintija nolūkoja koncertiem vēl neapgūto zaļo stūrīti ciema centrā. Viņa kopā ar dziesminieci Agritu bija arī koncerta režisore. Svētku gatavošanā iesaistījās viss deju kolektīvs – gan plūca ziedus un ozolu zarus, gan pušķoja pasākuma vietu, gan brauca uz “Baltiņiem” pēc zirga ratiem (paldies Aigaram Vernim par relikviju!), gan sameta naudiņu un gādāja kvasu un alu, un glāzes. Svētkus atbalstīja Tautas nama vadītāja Dace Čunka, viņa sarunāja dziesminieci un sagādāja pīrāgus un sieru. Koncerta vietu ierīkoja Ruslans Popko. “Klabdanča” dejotāji paši bija arī aktīvi pasākuma dalībnieki – ne tikai dejoja, bet arī dziedāja un iepazīstināja ar ticējumiem. Gluži kā lielkoncertā “Dziesma dejo, deja skan”, tikai  pagasta mērogā.

 

Jūlijas Hišovas foto