“Gada Lielaucnieks 2025” godināšanas ceremonija izcēla un pastāstīja par katru no sešiem nominantiem. Par katru bija Ivara Bušmaņa sagatavotais videostāsts, kurā Gunāra Stepiņa balss iepazīstināja ar katra veikumu. Pasākuma lielākā intriga vienmēr ir: kurš būs “Gada Lielaucnieks”, jo par to portālā visidati.lv un Bēnes PB Lielauces veikalā varēja nobalsot ikviens pagasta iedzīvotājs un Lielauces atbalstītājs.
Vakara gaitā Ivars un Raimonds izspēlēja anekdoti par diviem celtniekiem, kas lielā trokšņa dēļ spiesti sazināties žestu valodā. Abiem skaidrs, ka jāiet pēc aliņa. Bet jautājums pēc kāda – tumšā vai gaišā – paliek nesaprasts.
To vēlāk apspēlēja Ivars, stāstot par “Gada Lielaucnieks 2025” izvēlēm. “Tumšo vai gaišo – triviāla izvēle. Tumšo vai gaišo alu? Šņabi vai balzāmu? Tumšo vai gaišo kleitu? Kāzas vai bēres? Aiziet apskatīties vai palikt mājās? Palīdzēt vai nelikties ne zinis? Piedalīties vai kritizēt? Pasūdzēties vai darīt pašam?” Viņš uzskata, ka Lielaucē tomēr vajag vairāk gaismas. Tāpēc biedrība aicināja uz pasākumu nākt katram ar savu gaismu un vēl to radīt kopīgi. Renārs Bērziņš bija samontējis minielektrostaciju – trenažieri ar veloģeneratoriem un LED gaismām, kas apgaismoja skatuves priekšpusi. Nauris Kalniņš ar to minās un apgaismoja “Gada lielaucieka” titula paziņošanas brīdi.
“”Gada Lielaucnieks” septīto gadu ir tāpēc, lai mēs kopīgi saskatītu tās gaišās puses cilvēkos, kuri šogad darījuši visvairāk. Kurus ikdienā nesatiekam. Svarīgi zināt, ka Anita, Vija, Inese, Baiba, Sintija un Edgars mums ir līdzās. Uzzinājām ko jaunu par visiem tiem 18, kuri bija minēti pieteikumos,” teica Ivars. Pateicoties viņiem visiem, Lielauce ir gaišāka, labdarīgāka, interesantāka, daudzveidīgāka – vieta, kurā mums patīk dzīvot. 30 biļeteni tika iemesti Lielauces veikalā. No dažiem, kas atturējās balsot, skanēja atrunas: es nevienu no viņiem nepazīstu. Un biļetenā iemeta to vienīgo vārdus, kurus viņi pazīst: Ilze Meļņika un Santa Liepiņa. Paldies mūsu jaukajām pārdevējām, kuras pazīst visi, par aptaujas līdzorganizēšanu!
Ivars pateicās visiem tiem 253, kuri saskatīja gaišumu cilvēkos līdzās un balsoja par “Gada Lielaucnieku”. Pērn Gada Lielaucnieka titula ieguvēja no otra šķīrusi tikai viena balss. Šogad balsojums ir pārliecinošs: teju puse no balsotājiem uzskata, ka gada lielaucnieks ir Inese Jakuboviča. Iedzīvotāju balsojumā noskaidrotais “Gada Lielaucnieks” saņēma Tijas Bušmanes darināto Dzērvi. Palīdzīgu roku balvas tapšanā pielikuši ar Edmunds Bērziņš, Raimonds Ginters un Ivars Bušmanis. Savukārt, “Ezeriņu” saimniece Antra Endzele-Reisa uzdāvināja “Ezeriņu Samteņu Dzirksti” – samteņu ziedu dzirkstošo dzērienu ar novēlējumu: “Lai kādā ziemas dienā izspurdz saules stariņš!” Tam klāt biedrība pievienoja šampanieša glāzi ar iegravētu dzērves siluetu un uzrakstu “Inese Jakuboviča – “Gada Lielaucnieks 2025″”.
Savukārt, Inese, kurai balsojuma iznākums bija negaidīts, jutās patiesi iepriecināta. “Neorganizēju nekādu kampaņu, palūdzu tikai mammai un meitai, lai nobalso!” viņa atzina. Arī mājinieki izsaucās: “Oho!”, un tas man bija jauns emocionāls pārdzīvojums un liels gods. Apzinājos darbiņus, ko esmu paveikusi, bet to, ka varētu kļūt par “Gada Lielaucnieku” nenāca prātā.”
Jūlijas Hišovas foto
-
Raimonds Vernis etīdē "Tumšo vai gaišo?""
-
Ivars Bušmanis paziņo "Gada Lielaucnieka" titula ieguvēju"
-
Sanita Fišere sveic Inesi Jakuboviču
-
Tijas Bušmanes izgatavotā Dzērve.
-
Inese Jakuboviča ar balvām
-
Gunārs Stepiņš izpilda savu dzejoli "Samīļo tos akmeņus""
