“Nāc ar savu lukturi!” – tā uz “Gada Lielaucnieks 2025” godināšanas ceremoniju aicināja biedrība “Lielauces attīstībai”. Pasākuma koncepcija bija “No tumsas uz gaismu”, kur ikvienam priekšnesumam un arī pašam pasākumam bija jāsākas tumsā. Sveicinājums “Labvakar gada vistumšākajā pasākumā!” iezīmēja šī gada ceremonijas atšķirību no iepriekšējām. Tāpēc pie durvīm viesus sagaidīja spožs “citplanētietis” Arnis Fišers un pārbaudīja, vai lukturi ir darba kārtībā. “Ir, ir!” atsaucās ikkatrs atnācējs un tālāk jau ar savu lukturi meklēja ceļu uz garderobi. Vēlāk zālē gan izrādījās, ka paši sev apgaismojumu izvēlējās radīt vien retais – ar dažiem aktīvākajiem gaismas nesējiem pārējiem pietika, lai saskatītu notiekošo. Kad kustību mīklā tika atminēts “saules zaķis”, tad gan tā radīšanā piedalījās lielākā daļa atnākušo.
Viesus sagaidīja Vijas Kurpnieces veidotais jāņtārpiņš, jo šogad par Gada kukaini ir ievēlēts tas. Pareizāk sakot – tā, jo spīd tikai jāņtārpiņienes. Tām nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar spīdvabolēm. Arī vaboles tās nav, jo nelido, bet guļ zālē un spīd. Tieši tā 6. decembra tumšajā vakarā foajē spīdēja un zaigoja jāņtārpiņiene. Tumsā nebija nozīmes veidot fotosienu, tāpēc tie, kuri vēlējās nofotografēties par piemiņu no šī pasākuma, izvēlējās jāņtārpiņu vai “Gada Lielaucnieks 2025” nominantu sienu.
Vienīgais tēls pasākumā, kurš to pavadīja no sākuma līdz beigām, bija Naktssargs, kurā iejutās Zigmārs Zizlāns. Viņš ar Roberta Bērziņa veidoto tarkšķi savā raupjajā, skaļajā balsī visus kušināja: “Lielaucē viss mierīgi! Lielaucē viss kluss! Lielaucē visi guļ!” Un katrreiz pēc šādas apklusināšanas tumsā sāka notikt kaut kas, kas veda uz gaismu. Pavisam desmit dažādas etīdes – gan romantiski skaistas, gan groteskas, gan absurdas, gan anekdote, gan kustību mīkla, gan dejas, kuru izspēlē iesaistījās vairāk nekā 20 dalībnieki. Ivars Bušmanis šo pasākumu veidoja, uzticot dažādo priekšnesumu iestudēšanu un režisēšanu katram, kurš to uzņēmās. Šie dažādie puzles gabaliņi salikās kopā ar aktīvāko lielaucnieku sveikšanu un Helvija un Laines Stengrevicu muzicēšanu.
Pasākums sākās ar piecu aklo un kurlo gājienu (biedrības valdes locekļi), kuri, nedzirdot Lielauces sievu (Astrīda Melbārde un Regīna Rūsiņa) aprunāšanu, tik un tā noteica, kad un kur jābūt pasākumam. “Tas notiks šeit,” noteica Ivars, iedūris aklā spieķi skatuves dēļos.
Un tad sākās tauriņa izšķilšanās no kūniņas, kuram, izstiepjot spārnus, tie iedegās un iemācīja lidot. Gaismas taurenis (Kima Megija Staņislavska) visa vakara gaitā no skatītāju rindām izcēla godināmos lielaucniekus un izveda skatuves priekšā. Tur viņus sagaidīja Neringa Krakauskīte-Bērziņa ar gaismas pušķi, kurš iespīdējās tieši tajā brīdī, kad nonāca apbalvojamā rokās. Un tad arī visā zālē ieslēdzās gaisma! Tā pavadīja tikai “Gada Lielaucniekus”.
Svinīgajā ceremonijā godinājām “Gada labdarus” Inesi Jakuboviču, Baibu Volgasti un Sintiju Želvi-Bergmani, par “Gada iniciatīvu” – Anitu Darģi un Viju Kurpnieci, “Gada uzņēmēju” – Edgaru Kurpnieku. Par katru no viņiem pasākumā tika demonstrēts Ivara Bušmaņa veidotais divu minūšu videoklips, kuram tekstu ierunāja Gunārs Stepiņš. Ievērojot pasākuma stilistiku, visi video tika rādīti melnbalti. Tos krāsainajā oriģinālajā versijā jau var noskatīt “YouTube” kanālā, bet gada nogalē tie parādīsies mājaslapas sadaļā Ļaudis / Gada Lielaucnieks 2025.
Kas šogad balvās? Tijas Bušmanes tumšsarkanās māla dzērvenes un dzērve “Gada Lielaucniekam” ir tradicionālās biedrības balvas, kādas tiek pasniegtas katru gadu. Raimonds Ginters balvas apdedzināja SIA “Ceplis” elektriskajā krāsniņā, Edmunds Bērziņš, kā ierasts, izgatavoja pamatnītes, Ivars tās visas salika kopā – tādas bija pašu gatavotās balvas. SIA “Baltic Candles” katram dāvināja Ziemassvētku sveču komplektu.
Vislielākais pārsteigums bija Neringas gaismas pušķi, kas turklāt bija veidoti no ēdamlietām – zefīriem, cepumiem, riekstiem. “Gada Lielaucnieks 2025”, kurš iedzīvotāju balsojumā saņēma visvairāk balsu, – Inese Jakuboviča – saņēma Dzērvi. Antras Endzeles Reisas no samteņu ziediem raudzēto šampanieti ar glāzi, uz kuras iegravēts dzērves siluets, saņēmēja vārds un gadskaitlis. “Gada Lielaucnieks 2025” titula ieguvējs tika paziņots pašradītā gaismā – ar veloelektrostacijas lampiņām, kuras bija uzmeistarojis Renārs Bērziņš.
Visas etīdes pārstāstīt nav vērts – tās var apskatīt video. Atcerēšanās vērta ir deju kopas “Klabdancis” uzstāšanās ar lukturīšiem Antonio Vivaldi “Ziemas” pavadījumā no vijoļkoncerta “Četri gadalaiki”. Tajā Anita kā kustību režisore īstenoja savu ideju. Otrs spilgts iespaids bija Neringas un Gunāra iznāciens Stengrevicu dziesmas “Vēl nenosaukts vārdā” laikā – par divu cilvēku meklējumiem, iešanu uz gaismu, beigās vienam otra atrašanu un iešanu kopā ar kopīgu gaismu. Lielas skatītāju ovācijas izraisīja absurda teātris – lukturīša tiesāšana par spīdēšanu, ko iestudēja Vija. Ļoti dziļi skatītājus spēja uzrunāt Gunārs ar saviem diviem dzejoļiem. Simboliska bija gaismas nešana telpā ar maisiem, ko veica Astrīda, Renāte un Regīna.
Ivara domubiedri, neievērojot viņa noteiktos liegumus, scenārijā iespraucās ar balvu viņam par ieguldījumu Lielauces attīstībā. Tā ir koktēlnieka, aucenieka Anša Vācieša veidotā dzērves skulptūra.
Noslēgumā visi kopā nodziedāja Intas Reisas dziesmu “Dzērvei” un tūlīt pēc tam mēģināja atveidot dzērves siluetu lidojumā. Ar lukturīšiem attēlojot spārnu vēzienu, šāds kopīgs noslēgums dzērvju klaigu pavadībā, iesaistoties visiem klātesošajiem, bija ļoti pacilājošs. Pēc pasākuma bija lustīga un kustīga balle “Naktsputnu” – Alda Lerha un Aivja Antonova-Kalniņa izpildījumā.
Šai reizei tērpus speciāli pasākumam – naktssargam, tauriņa kūniņai, “Klabdanča” dejotājiem, melnbaltajai diriģentei – bija sašuvusi Sintija Želve-Bergmane. Kopumā šo pagasta svētku radīšanā iesaistījās 20 lielaucnieki, lielākoties tā pati brigāde, kas uzveda Spoku lugas Lielauces pilī – tā veidojas par brīvprātīgo jaunu pasākumu producentu grupu (janvārī tā sapulcēsies, lai spriestu par nākamo pasākumu). Jāuzteic jaunie puiši Raivis Zvaigzne un Uvis Kalniņš, kuri gādāja, lai viss tiktu atskaņots un parādīts īstajā brīdī.
Pasākuma muzikālo noformējumu atbalstīja Dobeles novada pašvaldība, bet pats pasākums ar balvām, daudzajiem rekvizītiem un dažādajām gaismiņām nevarētu notikt bez pagasta uzņēmēju finansiāla atbalsta. Paldies ZS “Ezeriņi”, SIA “Ceplis”, SIA “Mudia”, SIA “Vanna Vannā”, ZS “Skabargas”, ZS “Baltiņi”, SIA “Medza”, SIA “Biostems”, SIA “Muižarāji MA” un SIA “Baltic Candles”!
Jūlijas Hišovas foto
-
Aklo gājiens pasākuma ievadā
-
Vijas Kurpnieces veidotā jāņtārpiņiene.
-
Gaismas taurenis Kima apņem "Gada iniciatīvu" Anitu Darģi.
-
"Es nāku no gaiša cilvēka," tā Regīna Rūsiņa.
-
Deju kopa "Klabdancis" izdejo Vivaldi "Ziemu".
-
Gunārs Stepiņš runā savu dzejoli "Esi tik labi, lai citi grib būt tev līdz"."
-
Neringa un Gunārs izdzīvo viens otra meklējumus Helvija Stengrevica dziesmas "Vēl nenosaukts vārdā" laikā.
-
Zālē sēdošie izbauda saules zaķu laišanas prieku, kas iespīdējis Sintija Želves-Bergmanes sejā.
-
Naktsargs Zigmārs Zizlāns: "Lielaucē visi guļ!"
-
Gaismas taurenis skatuves priekšā izvelk Viju Kurpnieci
-
Absurdā tiesas sēde, kurā tiesā lukturīti.
-
Gada uzņēmējs - aitkopis Edgars Kurpnieks.
