Īstajā vasaras saulgriežu datumā – 21. jūnijā, kad bija gada īsākā nakts un garākā diena, Lielauces ļaudis devās aplīgošanas gājienā un “Veldrēs” pirmoreiz svinēja autentiskos saulgriežu svētkus, kuri pulcēja ap 70 līgotāju.
Lielaucē vienmēr notikuši ielīgošanas svētki – agrāk estrādē “Pie jautrā oda” uzstājās pašdarbnieki, teātra ainiņas spēlēja dramatiskais pulciņš, sekoja balle. Pēdējos gados Tautas nams ielīgošanas koncerts notika uz asfalta Tautas nama otrajā pusē. Pērn pēc deju kopas “Klabdancis” ierosas Lielaucē atgrieza šai paaudzei piemirsto aplīgošanas gājienu un ielīgošana notika pie bērnu spēļu laukuma lapenes. Šogad pēc biedrības “Lielauces attīstībai” vadītāja iniciatīvas Vasaras saulgriežus pirmoreiz sagaidījām, ievērojot senās latviešu tradīcijas. Pasākuma dalībnieki kopā izdzīvoja senču rituālus, godinot Sauli, uguni, Jāni un dabas spēkus.
Svētdienas, 21. jūnija, vakarā pie Dzērves pulcējās pagasta ļaudis, viņu viesi un Auces folkloras kopas “Līgotne” dziedātāji. Blakus dzērvei Māmiņu apvienības aktīvākās mammas, piepalīdzot Zigmāram Zizlānam, bija uzslējušas ziedu ugunskuru. Aplīgošanas gājienu ar pašsacerētām dainām vadīja Anita Darģe, līgo dziesmas skandēja folkloras kopa “Līgotne”. Pirmā dziesma “Iesim Jānīti daudzināt” kādreiz pierakstīta Lielaucē:
Kopā, kopā kaimiņu meitas! Līgo, līgo!
Iesim Jānīti daudzināt( i) ! Līgo, līgo!
Kopā, kopā kaimiņu puiši! Līgo, līgo!
Iesim Jānīti daudzināt( i) ! Līgo, līgo!
Līgotāji devās gar 15 mājām, pirmā pieturvieta bija Lielauces pansija, kuras iedzīvotājiem Anita vēlēja veselību, tālāk gājiens veda gar daudzstāvu mājām, pa Pīļu ielu, tad pa centrālo ielu līdz līgošanas vietai “Veldrēs”. Sintija Želve-Bergmane un Baiba Volgaste pie katras mājas vārtu staba piesēja Jāņu zāļu pušķīti, ko viņas bija sasējušas kopā ar Eviju Želvi-Šlauderi. Paldies mutīgajai un asprātīgajai aplīgošanas gājiena vedējai Anitai Darģei! Ne visi māju iedzīvotāji iznāca noklausīties viņiem veltītos līgo vārdus, bet bija arī saimnieki (“Matužēnos” un “Ozolos”), kuri līgotājus pacienāja. Piecpadsmitās apdziedātās bija galapunkts – “Veldres”.
Pa ceļam līgotāji piestāja pie varena ozola Lielauces centrālās ielas malā. Ozolu kā latviešu svēto koku ar vārdiem un dziesmu cildināja folkloras kopa “Līgotne” un tās vadītāja Ināra Rumba, pārējie piebalsoja.
Pirms divām nedēļām bija Līgosvētku kalna izvēle. Organizatoru nosacījumi: lai tas ir Lielaucē, lai no tā var redzēt saulrietu, lai uz to var aiziet ar kājām. Vērtējumam tika nodoti Raimonda Verņa Ķesterāta kalns, Edgara Cimmermaņa kalns aiz Purenēm un Kalniņu ģimenes kalns aiz Veldrēm. Kā vēsturiskais, leģendārākais kalns bija Ķesterkalns. Visskaistākais bija kalns aiz Purenēm. Bet vistuvākais un viesmīlīgākais bija Renātes un Naura Kalniņu kalns “Veldrēs”, jo lietus gadījumā ir, kur turpināt, jo ir tualetes, ir elektrība un vistuvāk centram. “Veldru” saimnieki kopā ar dēlu Uvi, un brāļa ģimeni bija pamatīgi sagatavojuši kalnu svētkiem – balti klāti galdi, soli, uzslieta no Jāņa Šlaudera palienētā telts. Kalnu appušķot palīdzēja Māmiņu apvienība! Sintija, Baiba Evija uzreiz pēc rīta negaisa devās pļavās un, atgriežoties ar Jāņu zālēm, visu dienu pina ozolu vītni pūdelei, uzslejot saules vārtus un dekorējot ugunskura vietu.
Atbilstoši tradīcijām ap kalnu bija trīs vārti (saslietas un augšpusē savienotas meijas) – Jāņu bērnu ierašanās vārtos vajadzēja nodziedāt Jāņu dziesmu, tad vēl vārti kā gleznas rāmji skata virzienā no pūdeles uz saules rietu un pret Lielauces ezeru vērstie saules lēkta vārti. Svētdien jāņubērnus pie vārtiem gaidīja saulgriežu vakara Jāņu tēvs Nauris un Jāņu māte Renāte, kopā ar dēlu Uvi un iepriekšējā mājas īpašnieka Artūra Reisa mazmazmeitu Amēliju. Līgotājus “Veldrēs” sagaidīja arī Renātes brāļa dēls Gvido, kurš atbrauca no Holandes. Viņam šie bija pirmie Saulgriežu sagaidīšanas svētki mūžā.
Saulgriežu sagaidīšanu vadīja Ināra Rumba, aicinot klātesošos pulcēties ap ugunskuru. Atbilstoši tradīcijām tika skaidrota uguns simboliskā nozīme – uguns kā Saules atspulgs uz Zemes, kas nes svētību, gaismu un auglību. Svētku dalībnieki tajā meta Jāņu zāļu pušķus, domājot labas domas sev, saviem tuvajiem, tautai un pasaulei. Uguni iekurt tika aicināts namatēvs – Nauris. Lai piepildītos vēlmes, ir jāziedo,” teica Ināra Rumba. Ugunskurā tika ziedoti rudzu graudi – spēkam un stiprumam, medus – saldumam un ūdens – skaidrībai. Katrs paņēma saujā graudus un meta tos ugunskurā. Klātesošie, sadodoties rokās, trīs reizes simboliski raidīja savas domas debesīs, vēlēdami labu nākamajam gadam un trīsreiz kopā sauca “Lai top!”
Kaut ugunskurs šķiet katram vīram vienkārša lieta, līgo tradīcijās no garākām šķilām tika uzbūvēta metru augsta aka, kurā varēja ziedot. Gundars Valters sagādāja malku un stabu pūdelei. Par pēdējo vairāki pirms pasākuma interesējās – kas tā tāda? Pūdele ir ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā. Visbiežāk koka muca. Šoreiz, lai tā ilgāk degtu, “Veldru” saimnieki atvēlēja spaini, kurā gaisa pievadei tika izurbti caurumiņi, veidojot latvju rakstus, kas tumsā radīja maģisku iespaidu.
Īpaša vieta saulgriežos ir vainagu pīšanai un zāļu lasīšanas tradīcijām. Tika atgādināti senie ticējumi par pirmo ziedu krustā likšanu, kas simbolizē labā un ļaunā līdzsvaru, kā arī Jāņu zāļu maģisko spēku. Pasākuma laikā izskanēja vairākas tautasdziesmas un līgotnes – “Sit, Jānīti, vara bungas”, “Izstaigāju mežu mežus”, “Dārga, dārga tā zālīte”, “Ai, Jānīti, Dieva dēls” un citas. Klātesošie līgoja, lai auglības svētība nāk pār zemi, cilvēkiem un lopiem. Vainagu uzlikšana galvā ir kā labestības, sirsnības un draudzības apliecinājums.
Pēc rituāla sekoja cienāšanās ar Jāņu sieru, uguns rituāli, rotaļas un dejas. Katra saime bija paņēmusi līdzi cienastiņu, bet jau pirms tam galdi bija klāti ar pašceptu maizi (paldies Evitai Mežulei!), ar Renātes Kalniņas pašgatavotu sieru, ar Sintijas mammas, Naura mammas un Zigmāra Zizlāna plātsmaizi, Sintijas un Evijas ceptajiem pīradziņiem. Māmiņu apvienība un biedrība bija sametuši naudiņu Tērvetes kvasa un alus muciņām, nu dzeramais ar putām piepildīja glāzes visiem gribētājiem.
Vakaru papildināja tradicionālās latviešu rotaļas – “Dimdaru, damdaru ozoliņi”, “Lielais Jānis kalniņā” un citas, bet noslēgumā notika puišu un meitu apdziedāšanās “kari”. Ar Intas Reisas sacerētajām apdziedāšanās dziesmām organizatori pateicās viesmīlīgajiem saimniekiem Renātei un Naurim Kalniņiem un folkloras kopai “Līgotne”. Lūk, divi pantiņi ieskatam:
“Līgotne “ ir folklorkopa, līgo, līgo,
Alu dzer no viena stopa, līgo.
Dziesmas dzied tik balsīs skaļās, līgo, līgo,
Visiem mutes paliek vaļā, līgo!”
“Renāte ar Nauri abi, līgo, līgo,
“Veldrēs” saimnieko tik labi, līgo.
Saimniek, gādā alutiņu, līgo, līgo!
Saimniec, – siera rituliņu, līgo!”
“Man patiesi prieks, ka ar tādu degsmi protam radīt svētkus un tos arī baudīt! Mēs ar Nauri no sirds novērtējam, ka ļāvāt mums uzņemt Jāņa bērnus,” noslēgumā atzina Renāte. “Mēs sagaidījām saules lēktu ar dziesmām un dejām! Dejojām līdz mūsu baltās zeķes un brunči kļuva slapji un netīri… Bet paši līdz ar sauli palikām – skaidri, tīri, un stipri savā latvieša garā!” no rīta priecīgi vēstīja šī pasākuma galvenais “motors” – Sintija Želve-Bergmane. Saulgriežu svinības Lielaucē apliecināja, ka senās latviešu tradīcijas joprojām spēj pulcēt kopā dažādu paaudžu cilvēkus, stiprinot saikni ar mūsu kultūras mantojumu un dabas ritējumu.
Anitas Darģes aplīgošanas dziesmu vārdi:
Pie Lielauces pansijas:
Dod , Dieviņ, siltu sauli
Jel vakara pusītē,
Dod , Dieviņ, labu dzīvi
Jel mūžiņa galiņā.
Ai, saulīte, tu bij balta,
Dod man savu baltumiņu,
Ai, Laimiņa, tu vesela,
Dod man savu veselību!
Pie “Kastaņām” (cukurgailīšu ražotnes)
Kam tā muiža kalniņā,
Kam tie vārti lejiņā?
Kastaņmuiža kalniņā
Laimei vārti izpušķoti.
Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds.
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.
Pie “Dzelmēm”
Ko domājiet “Dzelmju” meitas
Kopā sanākušas?
Labāk dziesmas padziediet,
Nekā blēņas runājat.
Mēs saviem ļautiņiem
Salden darām alutiņu,
Lai tie visi danci veda
Istabiņas vidiņā!
Pie “Ezermaļiem”
Dieviņš man laipu meta,
Laipu laipas galiņā,
Līdz viņš mūs ielaipoja
“Ezermaļu” sētiņā.
Šiem bij laime, tiem bij laime,
Ezermaļiem liela laime,
Tiem uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
Pie “Brīvniekiem”
Dziedat vīri , dziedat meitas,
Vakaros tālu skan.
Brīvniekos dziedātāji
Čaklu darbu darītāji.
Nebēdā grūta mūža,
Jo lustīga dvēselīte.
Pie “Pirmrindniekiem”
Labvakara nama māte,
Vai gaidīji līgotājus?
Līgotāji piekusuši,
Skaistas dziesmas izdziedot.
Dziediet meitas, dziediet vīri
Pār “Pirmrindnieku” pagalmiņu,
Lai sanāca labi ļaudis
No maliņu maliņām.
Pie “Ausekļiem”
Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām,
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.
Jānīts nāca pār gadskārtu,
Savu bērnu apraudzīt
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Pie “Līgām”
Saiminiece bēdājās –
Daudzi nāca Jāņa bērni
Nebēdā saiminiec,
Visi nāca paēduši.
Pie “Matužēniem”
Te ir labi saiminieki –
“Matužēnu” turētāji
Tie man’ labi pacienāja –
Saēdosi cūkas gaļu
Ar tērauda gapelēm,
Sastrēbos sēņu putras
Ar sudraba karotēm.
Pie “Laimām”
Ko mēs labu vēlēsim
Mūsu “Laimu” saimniecei
Pilnu klēti rudzu, miežu,
Stallī labus kumeliņus
Zirgiem zviegt, govīm maut
Arājam gavilēt!
Pie “Ozoliem”
Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut nemācēju.
Es jūs lūdzu bāleliņi,
Ik pa reizei palīdzēt.
Dieviņš brida “Ozolos”
|Ar pelēku mētelīti
Brien, Dieviņ, pacelies,
Svētī manu istabiņu!
Pie “Laimēm”
Es uzliku bitītēm
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod citu gadu
Jaunas bites dārziņā.
Pie “Papelēm”
Līgojati, līgojati,
“Papelēs” līksmi ļaudis.
Zin tie darba, zin tie dziesmas,
Zina tie jautri padancot.
Pie “Mieriņiem”
Zāļu dienas vakarā
Pērkons Māri stipri rāja,
Kam tas nāca tautiņās,
Nepušķotu cepurīti.
Mieru, mieru “Mieriņos”,
Ilgu mūžu nodzīvot.
Pie “Veldrēm”
Veldrē mieži, veldrē rudzi,
Veldrē paši saiminieki.
Tiem bij knaši jāstrādā
Līgotājus sagaidot.
-
Ar folkloras kopas "Līgotne" dziedājumu sākās alīgošanas gājiens sākās pie Dzērves.
-
Anita Darģe aplīgo Lielauces pansijas ļaudis.
-
Līgotāji pie Ozolu mājām.
-
Aplīgošanas gājiens nonācis pie vārtiem "Veldrēs", kur viņus sagaida Kalniņu ģimene.
-
Nauris Kalniņš aizdedz ugunskuru.
-
Ugunij tika ziedoti rudzu graudi.
-
Aplis kā enerģētiska saikne starp līgotājiem.
-
Ap uguns "aku" un pūdeli - Lielaucē sen nav pieredzēti tādi saulgrieži.
-
Bezmaksas Tērvetes kvasu un alu bija sarūpējušas Māmiņu apvienība un biedrība "Lielauces attīstībai".
