Lielauce šogad pirmoreiz iesaistījās Dobeles novada Mājas kafejnīcu dienās – apmeklētājus savā sētā aicināja kafejnīca “Sinča un Vū”. Rūpes par viesu uzņemšanu un cienāšanu uzņēmās Sintija un Nikolajs Kovaļovi, kuri pirms aptuveni astoņiem gadiem sāka saimniekot “Pilsiņķos” – vienā no gleznainākajām pagasta mājvietām. To ieskauj diži ozoli, liepas, kļavas un vītoli, bet no pagalma paveras skaists skats uz pauguraino apkārtni. Tagad ap māju aug 1200 upeņu krūmu, un “Pilsiņķi” kļuvuši par bioloģisko upeņu audzēšanas saimniecību. 11. un 12. jūlijā Sintija un Nikolajs stājās pie plīts, lai pagatavotu cienastu aptuveni simt viesiem, bet ciemiņus apkalpoja viņu meita Vendija kopā ar draudzeni Ešliju. Sintijai arī ikdienā patīk gatavot un cienāt citus – viņa ir mājražotājs, kuru Jelgavā pazīst pēc zīmola “Sintijas našķīši”, viņa cep arī tortes un kūkas. Šogad viņa nolēma izmēģināt spēkus Mājas kafejnīcu dienās.
“Man šis pasākums asociējas ar veciem un nu nedaudz aizmirstākiem ēdieniem, nevis ar frī kartupeļiem, nageti – tos var paēst mājās vai ieskrietuvēs. Piedāvātā ēdienkarte – ķiļķeni, kuģelis, plaušu un gaļas pankūkas, grūbas ar gaļu – ir ar manas bērnības garšu, ko tagad vēlos atsaukt atmiņā un piedāvāt viesiem. Jā, varbūt bērnus šie ēdieni neiekārdina, bet ir arī rauga pankūkas, saldās klimpas ar rabarberu ķīseli un mājas kūka,” stāstīja Sintija. Pēc pusdienām “Pilsiņķos” līdzņemšanai varēja iegādāties Vendijas gatavotās un ābolu sukādes un zāļu tējas. Sintija ar meitu kopā izvārījušas pieneņu medu, bet no mājražotājas sortimenta nopērkami bija cepumi sēnīšu formā.
Lai gan sestdiena bija lietaina, apmeklētājus tas nenobaidīja. Lielo koku lapotne no slapjuma pasargāja pat labāk, nekā to būtu spējusi audekla nojume. Pirmajā dienā Kovaļovi uzņēma aptuveni 50 ciemiņu. Pēdējais viesis ieradās astoņos vakarā, un lietusgāzi viņam piedāvāja pārlaist “romantiskās vakariņās” šķūnī. Savukārt, svētdien pēdējie apmeklētāji (pusseptiņos vakarā) bija lielaucniece Dace Smiltniece ar vīru un meitiņām. “Mēs apskatījām vairāku novada kafejnīcu ēdienkartes, un tikai Lielaucē bija senā ēdienkarte ar ēdieniem, kurus nekur citur nevar nobaudīt. Tāpēc devāmies uz “Pilsiņķiem”. Skaista apkārtne, cienāšanās zem lieliem kokiem, atsaucīgas saimnieces, bija jauki šai senajā vietā izjusti skaisto svētdienas pievakari,” stāsta Dace.
Svētdiena bija kā radīta pusdienošanai ārā, koku ēnā, tomēr pirmie viesi ieradās tikai ap pulksten vieniem. Visvairāk raižu saimniekiem sagādāja neprognozējamā apmeklētāju plūsma – pēkšņi pagalmā iebrauc četras vai piecas automašīnas, izkāpj padsmit cilvēku, un spēj tik visus apkalpot. Lai gan afišā bija norādīts, ka iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta, tikai aptuveni divdesmit viesu bija paziņojuši savu ierašanās laiku un izvēlētos ēdienus.
Neraugoties uz saspringtajiem brīžiem un nelielu gaidīšanu, neviens bešā nepalika. Svētdienas vakarā saimniece Sintija atzina, ka būtu varējusi pabarot vēl vairāk viesu. “Mēs savās mājās piedāvājām nesteidzīgi baudīt dabas mieru un uzēst kādu upeni no krūma,” viņa sacīja. Arī savas ciemošanās laikā, kamēr gaidīju kuģeli, no galdiņa varēju vērot, kā turpat lejā pļavā ganās stirna. Ķiļķenus Sintija gatavoja pēc pasūtījuma pieņemšanas, jo tos viņa gatavo svaigus – tad tie ir visgaršīgākie.” “Mājas kafejnīcu dienas…Lielauces “Pilsiņķos” ķiļķeni super! …Arī kūku ēdām abas divas dienas,” tā ar iespaidiem dalās bieža Lielauces pasākumu apmeklētāja un daudzu aktivitāšu finansiālā atbalstītāja Inita Sabule (SIA “Innamix” Aucē).
Viesi bija ieradušies no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Dobeles novada un Auces apkārtnes, bet vismazāk apmeklētāju bija no pašas Lielauces. Šķiet, mūsu pagasta ļaudis joprojām minstinās doties ciemos uz svešu sētu, pat ja tā ir atvērta un saimnieki aicina. Līdzīgi aizbildinājumi dzirdēti arī biedrības “Lielauces attīstībai” rīkotajos Dārza svētkos un pavisam nesen – saulgriežu sagaidīšanā “Veldrēs”.
Toties viesi, kuri bija atbraukuši no tālienes, jutās apmierināti. Saimnieki viņus mudināja iegriezties arī Lielaucē, lai apskatītu pili, muižas parku un ezeru. QR kodu statistika liecina, ka 12 viesu pēc kafejnīcas apmeklējuma meklējuši plašāku informāciju par Lielauces pili, muižu un Vīķu purvu. Dobeles Tūrisma informācijas centra rīkotās Māju kafejnīcu dienas, ko pagastā uzņem vienās vien mājās, spēj Lielaucē ievilināt teju simts tūristu – tas nav maz!
“Pēc šī pasākuma sapratu, ka mums patīk uzņemt viesus savā pagalmā. Iesaku nebaidīties no nezināmā, jo šis izrādījās kaut kas feins. Cilvēki ir atsaucīgi un saprotoši, ja jāuzgaida. Pirmajā dienā, kas izvērtās lietaina sabruku emocionāli, bet kad atbrauca cilvēki un bija gatavi zem kokiem sēdēt lietus mēteļos, tās bija fantastiskas sajūtas manai sirsniņai. Esmu pateicīga visiem, kas ieradās pie mums! Ceru tikties arī nākamgad, jo mūsu pagalms būs atvērts tiem, kuri gribēs uz brīdi atgriezties bērnībā un izbaudīt senos ēdienus… Bet tagad saku paldies un skrienu ar ģimeni savos upeņu laukos. Uz tikšanos, iespējams, 2027.gadā!” svētdienas vakarā atzina Sintija. Viņa ir pateicīga Dobeles Tūrisma informācijas centram un novada mājražotāju, amatnieku un zemnieku uzņēmējdarbības veicināšanas kustība “Dobele Dara” par šādu mājas kafejnīcu dienu organizēšanu.
“Mājas kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, sadarbībā ar novadu pārstāvjiem – Dobeles Tūrisma informācijas centru un Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru (PIUAC),” papildina Evija Želve-Šlaudere, Auces Tūrisma informācijas punkta vadītāja. “Mājas kafejnīcu dienas ir stāsts par cilvēkiem, vietām un drosmi atvērt savas mājas un sirdis viesiem. Man ir patiess gandarījums jau piekto gadu būt par šī pasākuma koordinatoru Dobeles novadā. Katrs gads ir citāds, taču šis ir bijis īpaši izaicinošs un vienlaikus arī iedvesmojošs. Šogad durvis vēra rekordliels dalībnieku skaits – 15 mājas kafejnīcas, no kurām 9 piedalījās pirmo reizi. Aiz katras kafejnīcas stāv cilvēks, kurš ir uzdrošinājies. Cilvēks, kurš pārvarējis šaubas, ieguldījis savu laiku, darbu un sirds siltumu, lai radītu īpašu pieredzi saviem viesiem. Tāpēc vislielākais prieks ir par katru saimnieku, kurš noticēja sev un aizveda savu ieceri līdz galam. Tāpat kā nav iespējams ieplānot laikapstākļus, nav arī vienas pareizās formulas, kā sagatavot savu sētu viesu uzņemšanai. Katra vieta ir unikāla, un tieši tas padara Mājas kafejnīcu dienas tik īpašas. Šis ir pasākums, kuru cilvēki gaida. Uz to brauc ne tikai baudīt ēdienu, bet arī satikt saimniekus, iepazīt stāstus, atklāt Dobeles novadu no jauna un aizvest sev līdzi sajūtas, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc tam. Gatavošanās process ir gana ilgs un pasākuma aizkulises neviens neredz, bet ir ļoti svarīgs šis atbalsts un iedvesmas vārdi saimniekam vajadzīgā brīdī, ka liekas, ka neizdosies. Un vislielākais gandarījums nāk pēc tam, kad saimnieks uzraksta, ka ir šī vēlme piedalīties arī nākamajā reizē.”
Ivars Bušmanis
-
Dobeles TIC bija parūpējies par norādēm ceļa malā.
-
Vendija pieņem pasūtījumu no liepājniecēm.
-
Kuģelis un mājas torte.
-
Nesteidzīga maltīte koka ēnā, vērojot dabu.
-
Sintijas Kovaļovas mājražotie našķi - ābolu sukādes, pieneņu medus un zāļu tējas.
-
"Pilsiņķu" saimniece Sintija Kovaļova savā upeņu laukā.
