“Koncerts vannā” – visu laiku jautrākais - Lielauce

“Koncerts vannā”, kā tika nodēvēti Ražotāju ciema svētki, pārsteidza trīskārt. Pirmkārt, ar bezbēdīgu koncertu un izdarībām, kādas Lielauces pagastā nekad nebija pieredzētas. Otrkārt, tie notika ciemā, kur nekad nav notikuši kultūras pasākumi. Treškārt, ar pēdējā brīdī nomainītu pasākuma datumu – tie notika dienu agrāk, piektdienas, 21. augusta vakarā.

Ceturtdienas rītā sinoptiķu laika prognozes par sestdienas laikapstākļiem padarīja koncertu neiespējamu, tāpēc visi iesaistītie tika pārorientēti uz piektdienas vakaru. Organiztoru laimīgā loze, ka visi varēja tikt un ka rīkotāju komanda spēja “saraut” un visu paspēt diennakti agrāk.

Tie pirmie apmeklētāji, kuri ap pusseptiņiem ieradās “Kalna darbnīcā” – ražotnes “Vanna vannā” pagalmā nemanīja neko nepabeigtu vai sasteigtu. Ražotnei jau nav nodrošinājuma masu pasākumiem – vienīgais, ko varēja atvēlēt, bija vannas, kas kā ložu sēdvietas bija atstutētas pret sienām, un arī vannas bērnu atrakcijām un dekorācijai. No vannām auga milzīgi ziedu pušķi, kurus gādāja biedrības dārzsaimnieces un sakārtoja Vija Kurpniece.

Par to, ka te notiks koncerts, liecināja skatuve un sēdvietas, kuru palīdzēja sagādāt pašvaldība. Skatam pavērās “Nomadic Homes” sagādātā nojume virs skatuves apgāztas vannas izskatā. Zem nojumes skatuves podesti, kurus atvēlēja pašvaldības Kultūras pārvalde un atgādāja ar pagasta pārvaldes atbalstu. Skatījiem soli no Īles tautas nama. Jau skanēja mūzika no Oļega Kovaļova skandām.

Divās vannā bija saliets ūdens bērnu atrakcijām. Vienā Baiba Volgaste organizēja makšķerēšanas sacensības. Zivis izzāģējis Edmunds Bērziņš, tās noķeramas sataisīja Ivars Bušmanis. Uzdevums bija vienkāršs: ar īsu makšķerīti un āķi aizāķēt zem ūdens peldošās zivis. Kuriem tas izdevās – biedrības gādātās balviņas (konfektes un burbuļu pūšamie). ” Makšķeres notītas! Bērni bija kā jūra un visi kā viens noteica: “man ļoooti patiiiika!” Manas vasaras viens no foršajiem mirkļiem,” pēc pasākuma teica Baiba. Otrā vannā Dace Smiltniece rīkoja kuģīšu laišanu. Tie bērniem pašiem bija jāsaloka no papīra, Dace pamācīja kā. Jau darbojās “Caffe Auce” izbraukuma bārs, kur aiz improvizētās letes atspirdzinošus kokteiļus gatavoja pati kafejnīcas īpašniece Pārsla Eglīte un bārmene Annija.

Pirms pasākuma notika ar vannošanos saistīto preču tirdzniecība. Auces apkārtnes mājamatnieki pārdeva kā pēc skata garšīgas lietiņas. Intai Stupelei daudzveidīgās ziepes, pat ziepju glezna balvai. Ivars Lūsis izcēlās ar saviem ziepju “Aromātu stāstiem”. Līga Norvaišai bija savi “Pušķu sapņi” (viņas ziepītes tirgoja Solvita Naumane). Tija Bušmane pirmoreiz sabiedrībai rādīja filca švammītes ar aromātiskām ziepītēm, Sanita Fišere – ziepju trauciņus, Solvitas Lomažas uzņēmums “Belist” piedāvāja pirtsdvieļus un turbānus.

Lūk, kā šo uztvēra Lielauces pasākumu regulārā apmeklētāja auceniece Ilva Liepniece: “Kaut kas nebijis un interesants. Pagalmā bija patiesi īsti aromātu stāsti, kur varēja ne tikai izsmaržot bezgala skaistas vietējo uzņēmēju radītas ziepītes, bet arī tās iegādāties. Ja ziepes, tad arī glīti izšūti dvieļi,pirts dvieļi, ziepju burbuļi ne tikai bērniem,bet arī mums pieaugušajiem par prieku, bet pāri visam lustīgais “Ziņģes Brāļu” koncerts. Koncerta starplaikā notika izsole, kur ikviens varēja nosolīt kādu no uzņēmēju radītajām lietām – ziepju pušķus,bezgala skaistās un smaržīgās Tijas Bušmanes apfilcētās ziepes, dvielīšus. Paldies “Lielauces attīstībai” par šo brīnišķīgo pasākumu. Tas bija kā medus piliens dvēselei!”

Pasākums sākās smieklīgi. Vajadzēja sākt, bet pasākuma vadītājs Gunārs Stepiņš bija kaut kur aizkavējies. Glābdams situāciju, priekšā iznāca Arnis Fišers, bet tad jau atsteidzās Gunārs, ikdienas tērpā. “Vēl neesi gatavs?” pavaicāja Arnis, un palaida viņu zelta vannā. Uvis Kalniņš un Raimonds Vernis turēja priekšā aizslietni, kamēr Gunārs meta uz tā savas drēbes. Kad pirmā dziesma bija noskanējusi, Gunārs no vannas izkāpa uzvalkā ar tauriņu un platmali un varēja sākt:

“Sveicu jūs visus vēsturiskajā Lielauces centrā! Arī es esmu vēsturisks. Nu apritēs 20 gadi, kopš strādāju uzņēmumā “Vanna vannā”. Un arī uzņēmums ir vēsturisks un vienīgais tāds Latvijā jau 27 gadus. Diendienā, kopā ar kolēģi Raimondu izgatavoju akrila vannas, ko ievietot vecajās čuguna vannās. Kā tās ieguļ? Varat apskatīties, kur bērni makšķerā zivis un laiž kuģīšus. Arī šīs ražotnes ēka ir vēsturiska. Redzat to ēkas daļu, kas ceļa pusē un kas mūrēta no vecajiem ķieģeļiem? Tajā muižas un neatkarīgās Latvijas laikā pusgadsimtu atradās kalēju darbnīca. Tajā strādāja kalējs Žanis Pauls.” Un Gunārs aicināja “Ziņģes brāļus” pirmo dziesmu veltīt dziesmu kalējam, kurš te strādājis pirms viņa.

Bet muzikanti nebija uz mutes krituši un viss koncerts pagāja asprātību pingpongā. “Ja vannā dzied viens – tas ir hobijs. Ja klausās kaimiņi – jau koncerts. Šeit dzied “Ziņģes brāļi”, un klausās vai viss novads. Tas tik ir “Koncerts Vanna vannā!”” secināja Gunārs.

Katrs amatnieks atvēlēja savus darinājumus izsolei, kuras peļņu tika novirzīta Lielauces baznīcas logu aiļu atjaunošanai, daži amatnieki neprasīja visu sākumcenu atpakaļ. Kā zināms, biedrība īsteno LEADER projektu “Lielauces baznīcas mūru atjaunošana”, bet par ES fonda un pašvaldības atvēlēto maksimālo summu var atjaunot tikai baznīcas mūriem. Tāpēc par logu ailēm biedrība vāc ziedojumus, lai tās varētu nostiprināt šī paša projekta īstenošanas laikā (tā teikt, uz tām pašā stalažām). Amatnieki bija atsaucīgi, it īpaši Tija Bušmane un Sanita Fišere, kuras visu par saviem darbiem saņemto naudu (115 eiro) noziedoja baznīcai; viņām bija pat tādi pircēji, kuri noziedoja baznīcai un atteicās no preces. Arī apmeklētāji izsolē bija atsaucīgi. Kopumā izsolē tika savākti 157 eiro.

Tā pagāja koncerts – ar Gunāra replikām par to, ka ejot pie priekšnieka jāieziepējas, ar stāstu par to, kā radās ziepju operas u.t.t. Kad pasākums jau bija pusē un bērni bija gana izmakšķerējušies pa vannu, laukuma malā iznāca Diāna no “Mārtiņa burbuļiem” un iesaistīja bērnus burbuļu laišanas atrakcijās, kurās nekautrējās pievienoties arī pieaugušie. “Man patika, ka šajos svētkos bija tik daudz bērnu un likās, viss notika tik harmoniski. Tādi kā skaisti pagalma svētki,” vērtēja Renāte Kalniņa. “Man ļooooti patika vakardienas pasākums! Ieguvām abas ar mazmeitu tādu enerģijas devu, ka mājās pat dancojām!” atsauksmi atsūtīja Inta Stupele no Bēnes.

Tā ar “Ziņģes brāļu” nebēdnīgajām vecajā dziesmām, ar krāsainiem burbuļiem gaisā, ar jokiem pa vidu aizritēja “Koncerts vannā”. Noslēgumā kā odziņa uz jokupilnās pasākuma kūkas Gunārs “Ziņģes brāļu” pavadījumā nodziedāja Raimonda Paula “Trīs runči”, ar samainītiem uzvārdiem.

Gunārs bija ceturtais šī pasākuma pārsteigums. Var neitrāli konstatēt, ka “Koncertu vannā” vadīja uzņemošā SIA “Vanna vanna” darbinieks. Lielaucnieki viņu pazīst kā talantīgu aktieri (no “Spoku stāsti Lielauces pilī” iestudējuma un “Gada Lielaucnieks 2025” etīdēm), kā labu dziedātāju (no biedrības pasākumiem un no “Latvijas Radio 2” ierakstītā klipa), kā izjustu dzejnieku (no “Dzejas vakara pa trim”). Šoreiz viņš parādīja sevi kā interesantu, uzrunājošu pasākuma vadītāju.

“Koncertu vannā” apmeklēja vairāk nekā pusotrs simts interesentu. Īpaši gandarīti bijām, ka no Saldus atbrauca kādreizējais Lielauces pagastvecis Guntis Bergmanis.

Pasākumu organizēja biedrība “Lielauces attīstībai”: Ivars Bušmanis (ideja, scenārijs, dalībnieku organizēšana), Vija Kurpniece (scenogrāfija, dekorēšana, izsole), Renāte Kalniņa (tehniskā koordinācija), Gunārs Stepiņš (laukuma iekārtošana, vadīšana), Raimonds Vernis (tehniskais nodrošinājums, sagāde), Anita Darģe (ziedu pušķi), Baiba Volgaste (bērnu atrakcijas), Tija Bušmane (amatnieku koordinācija, ziedi), Sanita un Arnis Fišeri (pacienāšana un tualetes), Vilnis Darģis (finanses), Silvija Lukaševica (ziedi, iekārtojums), Antra Endzele-Reisa (ziedi).

Šis pasākums varēja notikt, pateicoties namatēva SIA “Vanna Vannā” īpašnieka Normunda Frīdes viesmīlībai, atbalstam un visa kolektīva iesaistei. Liels paldies novada pašvaldībai par atbalstu šim pasākumam, pārvaldniecei Kristīnei Ūdrei, tautas nama vadītāja Dacei Čunkai, Īles tautas nama vadītāja Sintijai Liekniņai.

Muižas laikā un pirmās brīvvalsts laikā Ražotājos atradās Lielauces pagasta centrs ar pagastmāju, nespējnieku patversmi un smēdi. Tas ir aizmirsts fakts, ko šajā pasākumā biedrība cela gaismā ar vēsturiskajām fotogrāfijām, kas tika izstādītas uz molbertiem.

Padomju varas gados centrs pārvietojās uz muižas centru, bet te izpletās kolhoza “Lielauce” ražošanas bāze – mehāniskās darbnīcas, fermas, kalte, angāri, no kā ciems ieguva savu nosaukumu. Ciemā atrodas 11 dzīvojamās ēkas un ražošanas vairāki uzņēmumi. Pašlaik tur saimnieko – SIA “Vanna Vannā”, SIA “Biostems”, SIA “Medza”, SIA “Muižarāji-MA”, SIA “Miķelis”, kuri visi bija šo svētku finansiālie atbalstītāji.

Pēc pagājušā gada svētkiem Ķieģeļceplī “Ceplis joprojām varens” šis bija otrais biedrības “Lielauces attīstībai” pasākums kādā citā ciemā, nevis pagasta centrā Lielaucē. Arī šo biedrības kultūras projektu līdzfinansēja Dobeles novada Kultūras pārvalde.

Jūlijas Hišovas video un foto