Jau pirmajā talkā 2021. gada aprīlī atstatus no Lielauces baznīcas aizgruvušās ieejas pamanījām kādu kapa plāksni. Tā bija iebrukusi zemē, jo pēc kara kapenes jau esot tikušas izlaupītas, vēlāk plāksni kā mājas jumtu izmantoja āpsis. No zemes ārā rēgojās tikai plāksnes viens stūris, pēc kura nevarēja saprast, kas zem tās apbedīts. Iepriekšējās 12 talkās plāksni nedrīkstēja ne aprakt, ne izcelt. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, apsekojot talkās paveikto pie baznīcas, ieteica to izcelt, zemi izlīdzināt un kapu plāksni novietot virs kapa zemes līmenī, bet to drīkstēja darīt tikai sertificēta arheologa uzraudzībā.
Lai plāksni varētu izcelt netraucējot nevietā iemājojušam savvaļas dzīvniekam, palīgā nāca Lielauces mednieku kolektīva vadītājs Jānis Meikulāns. Nedēļu pirms pārgājiena ar dūmu sveci izskūpināja alu, kas atstāja tādu smaku, ka āpsis šai alā vairs neatgriezās.
Biedrības “Lielauces attīstībai” organizētā “Ceļojuma Lielauces senvēsturē” laikā piedalījās divi pazīstami arheologi Guntis Zemītis un Andris Tomašūns, kuri brīvprātīgi uzņēmās uzraudzīt šī plāksnes izcelšanu. Starp diviem pārgājiena galapunktiem – Klatēm un Pilsiņķiem – motorizētie dalībnieki piestāja pie Lielauces baznīcas un visi bija aculiecinieki kapeņu sakārtošanai.
Darbus organizēja Raimonds Vernis, strādīgākais palīgs bija Zigmārs Staņislavskis. Galvenais cēlājs, racējs un līdzinātājs bija Guntis Gristiņš, ar sava IK “Kurmīts” miniekskavatoru, viņam palīdzēja Normunds Robežnieks – abiem ir pieredze kapavietu atrakšanā, ko viņi veic kopā ar kritušo karavīru meklēšanas vienību — biedrību “Leģenda”. Pateicība pienākas Viļņa un Antras Reisu zemnieku saimniecībai “Ezeriņi”, kuras ziedotā nauda baznīcai tika izmantota atrakšanas un līdzināšanas tehnisko izmaksu segšanai.
“Aizrakāmies līdz pašai kapavietai, kas izlikta ar laukakmeņiem, bet dziļāk nerakām – lai guļ mierā. Tālāk izlīdzinājām kapavietu tai pat zemes līmenī, kādā tā bija kādreiz un uzlikām plāksni,” par paveikto stāsta Andris Tomašūns.
Pēc kapu plāksnes atrakšanas un tās gabalu salikšanas pārgājiena dalībnieki izburtoja un secināja, ka kapā guļ Lielauces mācītājs Dītrihs Karls Martini (Dietrich Karl Martini) un viņa sieva Anna Sofija. Viņš bija mācītājs 1772. līdz 1778. gadam, bet viņa tēva Mihaela Martini (Michael Martini) kalpošanas laikā tika uzcelta šī Lielauces mūra baznīca (1844.-1845.). Dītriha Karla dzimšanas un miršanas datumi vēl jāprecizē, bet, spriežot pēc viņa sievas dzīves datiem uz plāksnes (1740-1827), viņš bija liecinieks Lielauces baznīcas celtniecībai.
Kopīgiem spēkiem piekārtots vēl viens stūrītis pie baznīcas un Lielauces vēsturē par vienu baltu plankumu mazāk.
-
Guntis Gristiņš rok ar miniekskavatora kausu, Zigmārs Staņislaviskis - ar lāpstu un rokām.
-
IK "Kurmīts" bija neaizvietojams darbu veicējs. Andra Tomašūna foto
-
Kapu plāksni lika kopā kā puzli. Andra Tomašūna foto.
-
Mārtiņš Grotuss attīra burtus, lai var izlasīt tekstu. Andra Tomašūna foto
-
Saliktā kapu plāksne, vēl trūkst dažas detaļas - tieši tās uz kurām ir Dītriha Karla Martini dzīves dati. Ivara Bušmaņa foto
-
Darbus uzrauga arheologs Andris Tomašūns. Ivara Bušmaņa foto
-
Ceļojuma Lielauces senvēsturē dalībnieki pie nupat sakārtotā mācītāja Martini kapa
