Priekšlasījuma “Lielauces baznīcas kultūrvēsturiskā nozīme” laikā 4. novembrī izskanēja četri korāļi, kas kādreiz ērģeļu pavadībā skanējuši Lielauces baznīcā: “Tuvāk pie dieva”, “Cik liela Dieva žēlastība”, “Ņem manu sirdi, Žēlotāj”, “Ak, kā es vēlētos!”. Tos bija atklājusi Vecauces ev. luteriskās baznīcas ērģelniece, Auces mūzikas skolas klavierspēles pedagoģe Ingrīda Petrauska. Viņa, studējot Lutera Akadēmijā, pētījusi Auces un apkārtnes baznīcu mūziķus, pārsvarā ērģelniekus. Sestdien pienāca tā diena, kas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Lielauces baznīcas kultūrvēsturiskā nozīme” ietvaros varēja tos iestudēt trīsbalsīgi un atskaņot pašiem lielaucniekiem. Viens no šiem korāļiem – pasaulslavenais korālis “Nearer My God To Thee” tika izpildīts latviski ar kādreizējā Lielauces mācītāja (laikā no 1908. līdz 1915. gadam) Kārļa Beldava vārdiem, turklāt šos vārdus viņš rakstījis tai laikā, kad kalpoja mūsu draudzē. Tādējādi var teikt, ka šis korālis ir divtik lielaucnieku.
Attēlā: Lielauces baznīcas 16 reģistru ērģeles, ko kopā ar kokgriezumiem rotāto prospektu 1824. gadā par 460 sudraba rubļiem bija izgatavojis ražīgākais tā laika ērģeļu meistars Latvijā – Johans Kristofs Kristīns no Katlakalna, kurš pavisam uzbūvējis 37 ērģeles. Uz tām skanējis šis korālis.
Kārlis Voldemārs Beldavs (1868–1936) – arī Tērbatas universitātes beidzējs – Lielaucē nokļuva pēc tam, kad bija kalpojis vairākās draudzēs Vidzemē un Pēterburgā. 1907. gadā viņu par Zakranoviča pēcteci Lielauces draudzes gana lomā izraudzījies Lielauces muižas īpašnieks, Pēterburgā dzīvojošais grāfs Konstantīns fon der Pālens. Kā tad tā – Beldavam, kuram nāca līdz jaunlatvieša slava un dzimtajā Vidzemē (ne Āraišos, ne Apukalnā) nepiešķīra mācītāja vietu, 1905.gada revolūcijas apspiedējs Pālens Lielaucē izraudzījās tieši Beldavu? Viņš izbrāķēja Teodoru Grīnbergu (1870. – 1962.), kurš vēlāk kļuva par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pirmo arhibīskapu.
Liktenis izmeta lielu loku. Meklēdams darbu, Kārlis nonāca Pēterpilī ,kur strādāja par mācītāja Sandera adjunktu pie latviešu bēgļu baznīcas un vācu valodas virsskolotāju. Viņš kļuvu par ģenerālsuperintendanta Pengū adjunktu pie vācu draudzes. Apceļoja Vāciju, palīdzēja veidot diakonu sagatavošanas iestādi Pēterpilī. Tas viesa uzticību grāfā Pālenā, un tā nu 1908.gadā Kārlis Beldavs nonāca šeit.
Lielaucē Beldavs līdzās draudzes mācītāja pienākumiem uzņēmās vēl virkni citu – izdeva mēnešrakstu “Draudzes Vēstnesis”, dibināja Vecauces evaņģēlisko jauno vīriešu biedrību, iekārtoja draudzes telpas ar bibliotēku, noturēja dažādas sanāksmes – pirmās tādas latviešu lauku draudzēs. Daudzu rakstu un vairāku grāmatu autors. Vēlāk, jau dzīvodams Valmierā, iesaistījās politikā. Bija 3. un 4. Saeimas deputāts no Kristīgo nacionālās savienības un dedzīgākais “mācītāju frakcijas” pārstāvis un – īsu brīdi 1934. gadā – arī izglītības ministrs.
Savu dzīves uzdevumu Beldavs bija formulējis šādos vārdos: “Savai tautai piederēt, savu tautu celt saulītē – to es gribēju.” Grāmatā “Mani kandidāta gadi”: «Saules mūžu nodrošinās mūsu tautai pilnīga atgriešanās pie Dieva un garīga atdzimšana, ko ierosina un veic Dieva gars.”
Viņš bija arī dzejnieks, bet zināmas ir viņa reliģiskās dzejas tikai kopš Lielauces laikiem. Dažas uzņemtas dziesmu grāmatā «Dievs, dziesma man». Visslavenākā ir tā, kur pasaulslavenam korālim viņš Lielaucē sacerējis vārdus latviešu valodā. Korālis “Nearer My God To Thee” skanēja Džeimsa Kemerūna filmas “Titāniks” laikā, tai brīdī, kad milzu kuģis grima. Orķestra vijolnieks, apzinoties izglābšanās neiespējamību, uz klāja ar vijoli nospēlēja šo korāli.
Baznīcas vakarā to izpildīja Ingrīda Petrauska, Vija Kursiete un Aivis Antonovs-Kalniņš.