Gaismas kūļus debesīs sestdien pamanīja plašā apkārtnē – Aucē, Zebrenē, Īlē, Vītiņos. Tuvāk piebraucot, lielaucnieki pamanīja skaistu, apgaismotu, paceltu debesīs Lielauces baznīcu. Pati savā apaļajā 280. dzimšanas dienā tā izskatījās kā svētku torte ar stariem kā svecītēm – tas bija SIA “Artistic” gaismas mākslinieku iedvesmas darbs, ko kā atbalstu biedrības iecerei finansēja Dobeles novada pašvaldība.
1744. gada 9. jūnijā tika likts baznīcas pamatakmens, ko mēs pirms pusotra gada atzīmējām ar koncertu mūru ārpusē. No 1744. gada vasaras līdz 1745. gada Ziemassvētkiem to uzcēla no laukakmeņiem pamatos un no 40 tūkstošiem sarkano ķieģeļu no Jaunpils. Mūrnieka darbus veica mūrniekmeistars Pēteris Dua. Šī bija jau ceturtā baznīca Lielaucē (iepriekšējās bija koka). Dievnamam bija neliels, virs kores ieejas galā būvēts koka tornītis, kuru pilnībā sedza tam uznaglotas melnā metāla skārda plāksnes. Tornī bija iekārti divi zvani, un tā spici rotāja lode ar vējrādītāju – gaili. Virs lielajām ieejas durvīm bija izbūvēta lukta, kurā atradās ērģeles. Baznīcā bija 14 vīriešu un 14 sieviešu soli. Pie baznīcas bija piebūvēta arī neliela mūra sakristeja ar divām logailām, kamīnu un durvīm gan uz altārtelpu, gan uz kapsētu. Jauno baznīcu iesvētīja 1745. gada 12. decembrī.
Tieši šajā datumā vietējā sabiedrība – aktīvākie talcinieki, baznīcas apmeklētāji, citi interesanti, kopskaitā ap trīsdesmit, pulcējās baznīcas mūros. Ievadvārdos biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis uzsvēra, ka baznīcai vienmēr ir bijuši visaugstākie griesti, augstāki nekā kungu mājā. “Cilvēks vienmēr tiecies skatīties augstāk. Arī šodien, šeit mēs paveram skatu uz augšu, bet mūsu griesti ir… debesis. Tās ir mūsu spēju un iespēju griesti.” Viņš atgādināja, ka “pirms pieciem gadiem šeit pat nebija kur nostāties, jo vidū bija drupu kaudze. Trijos gados baznīca kopīgās talkās attīrīta no gruvešiem. Taču mūri turpina drupt un mēs nedrīkstam tiem pietuvoties.” Vislabāko dāvanu baznīcas dzimšanas dienā sagādājis Lauku atbalsta dienests. 11. decembrī LAD apstiprinājis biedrības projektu “Lielauces baznīcas mūru konservācija” 50 tūkstošu eiro apmērā. Šo priecīgo vēsti Ivars Bušmanis paziņoja atnākušajiem.
Mācītājs Jānis Erno svētbrīdī Adventes gaidīšanai citēja vienu no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (15. nod.) par patiesu prieku. Viņš savas pārdomas vērsa uz to, ka šajā laikmetā tiek piedāvāts vieglais prieks, toksiskā pozitīvisma kultūra, uzspiestais mākslīgais prieku. “Dzīves neatņemamas sastāvdaļas ir bēdas un prieks un svarīgi aptvert, kas ir prieka un mierinājuma avots. /../ Liela daļa grūtuma nav ietekmējama. No tā, ka bēdāšos un kreņķēšos, nekas nemainīsies, vien kaitēs pašam un sāpinās. Bet Pāvils saka: “Iepriecini sevi ar Dieva vārdu.” /../ Pavils neaicina uz kādu naivu vai nekritisku attieksmi pret dzīvi, bet gan patiesi apzinātu un izprastu dzīves pozīciju.”
“Mēs kā cilvēki ejam un meklējam un bieži ejam pretī Dievam, it īpaši tad, kad mūs piemeklē bēdas. Kad viņu sastopam, tad prieks kļūst pilnīgs. “Prieks nāk no jēgpilnām pozitīvām attiecībām, vispirms ar Dievu, bet kopumā arī ar līdzcilvēkiem.” Viņš aicināja, vēlot “priecīgus Ziemassvētkus!”, citiem novēlēt ne tikai pacilāto sirds stāvokli, bet galvenokārt labu dzīvi, no kuras cilvēks kļūst priecīgs. Arī noslēguma lūgsnā mācītājs lūdzās pēc “tā prieka, kas nav lēts, tā prieka, kas nav tukšs, bet pēc sirsnīga prieku, pēc tā prieka, kurā saprotam, ka neesam vieni un kas nāk no tā, ka man ir kāds, ar ko būt kopā.” Viņš pateicās visiem tiem, kas ir ieguldījuši pūles, lai dievnamu sakoptu, un arī tiem, kuri vēl tikai gatavojas ieguldīt savu darbu mūru rekonstrukcijā.
Gaisotni ik pa brīdim saviļņoja Ingrīdas Petrauskas baznīcas dziesmu izpildījums. Svētbrīža noslēgumā atnākušie nolika svecītes altāra vietā.
Pasākumu rīkoja biedrība “Lielauces attīstībai”. Baznīcu svētkiem talkā sakopa Antra Endzele-Reisa un Ieva Darguža, Arnis un Sanita Fišeri, Inese Jakuboviča, Zigmārs Staņislavskis, Renāte Kalniņa, Tija un Ivars Bušmaņi. Svētku dienā baznīcu uzposa Nauris Kalniņš un Ivars Bušmanis. Lielu atbalstu sniedza zemnieku saimniecība “Baltiņi” un personīgi Aigars Vernis, atvēlot jaudīgu ģeneratoru, un zemnieku saimniecība “Medza” un personīgi Edgars Cimmermanis, kurš ar savu traktoru no plkst. 17 līdz 20 darbināja šo ģeneratoru. Visiem kopā apvienojot spēkus, izdevās mūrus izgaismot tā, kā baznīca savā 280 gadu garajā mūžā nebija pieredzējusi.
Jūlijas Hišovas foto
-
Lielauces baznīca no Ražotāju puses.
-
Ivars Bušmanis ievadvārdos runā par griestiem virs mums.
-
Svētbrīdī vietējo kopienu uzrunā mācītājs Jānis Erno.
-
Svētbrīža dalībnieki
-
Ingrīda Petrauska izpilda baznīcas dziesmu.
-
Pēc svētbrīža atnākušie nolika svecītes altāra vietā.
