Pirmoreiz Lielauces vēsturē kāda ēka tika uzmērīta ar 3D skeneri. Pirmais veids, kā to var izdarīt — iet un ar metramēru visu mērīt. Taču Ķieģeļcepļa gadījumā augstās jumta kores un skursteni ar mērlenti izmērīt ir teju neiespējami, jo tām fiziski nevar piekļūt, tāpēc 3D skeneris nodrošina daudz ātrāku un precīzāku darbu. Tagad mērījumus piektdienas laikā veica speciālisti ar “Leica” 3D skeneri.
Lielauces Ķieģeļcepli 1. augustā noskenēja uzņēmuma “Merko” speciālisti, kuri pirms tam bija šādi uzmērījuši daudzas baznīcas, pilsdrupas un citas vēsturiskās ēkas.
Specializētais arhitektoniskās izpētes uzņēmums SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (AIG) trešajā dienā pēc pasākuma “Ceplis joprojām varens” sāka izpētīt Ķieģeļcepli, lai sniegtu atzinumu par Hofmaņa riņķa krāsns stāvokli. Tā kā Ķieģeļceplis nav bijis uzmērīts un arhīvos nav saglabājies neviens rasējums, plānota ir tā kompleksa uzmērīšana, veicot 3D skenēšanu un izstrādājot rasējumus.
15. jūlijā SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica cepļa ēkas un Hofmaņa krāsns tehnisko apsekošanu. 1.augustā mērniecības firmas “Merko” mērnieki Kristaps Kļava un Jolanta Butlere ieradās Ķieģeļceplī ar skeneri un dronu, lai ēku uzmērītu no ārpuses un no iekšpuses.
Kā tas notiek? “3D skeneris ir līdzīgs lāzeru tālmēram. Atšķirība ir tā, ka lāzera stars rotē, uzmērot punktiņus 360 grādos. Ik pa 10 līdz 15 metriem no tā sauktajām stacijām tiek ieskenēta viena josla, tad nākamā. Programma tos saliek kopā un tā mēs dabūsim ēkas visu ģeometriju un telpu. To pašu veicam arī krāsnī, lāzers var strādāt pilnīgā tumsā,” stāsta Kristaps Kļava.
Ko iegūstam pēc ēkas skenēšanas procesa? “Pēc ēkas skenēšanas gala rezultāts ir 3D punktu mākonis. Miljoniem punktu. 3D punktu mākonis ir datu kopa, kurā katrs punkts norāda konkrētu mērīšanas vietu ēkā, un kopā tie veido ģeometrisku, telpisku modeļa atainojumu. Šajā mākoņī ir miljoniem punktu ar precīzām koordinātām telpā, kas, skatoties digitāli, ļauj “pārvietoties” pa objektu un pētīt to no dažādiem leņķiem. Tas satur ļoti detalizētu informāciju par ēkas uzmērīto ģeometriju, ieskaitot, piemēram, sienu un pārsedžu biezumus. Šie dati ļauj iegūt ļoti precīzu un pilnīgu ēkas “rentgena” attēlu digitālā formātā,” skaidro 3D mērnieks. Pie skenera strādā Jolanta Butlere. Viņa atzīst, ka ceplis piekrauts dažādām lietām, paliktņiem, truļiem, instrumentiem un tie visi parādīsies skenējumā. Šī iemesla dēļ stacijas jānovieto tuvāk viena otrai, lai varētu ieskenēt pilnu sienu. “Un vēl – ceplis ir simetrisks, daudzi fragmenti līdzīgi viens otram, tos programma nespēj atzīt kā divus dažādus, un tad nākas ar roka palīdzēt savietot fragmentus datorā.”
3D skenerim mērīšanas procesā pievienojas drons. “Ar stacionāro skeneri mēs dažas objekta daļas, piemēram, jumta kori vai skursteni, nevaram pietiekami labi nofotografēt vai nomērīt, jo tās nav pieejamas no zemes. Savukārt, ar dronu mēs varam pielidot klāt un no visiem skatu punktiem uzņemt bildes, tādējādi iegūstot ļoti precīzu informāciju arī par šīm vietām. Dronu izmantojam, lai uzņemtu ļoti daudz attēlu no dažādiem leņķiem, ko vēlāk apstrādā ar speciālu programmatūru, lai izveidotu papildu 3D punktu mākoni.
Mērniekiem bija svarīgi uzmērīt skursteni ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Pirmkārt, lai redzētu skursteņa biezumu, otrkārt, lai novērtētu mūrējuma stāvokli tā iekšējā perimetrā. Par laimi skursteni bija atstāts vaļā mūrējums, kas vajadzīgs, lai vēl pirms krāsns iekuršanas vilkmes radīšanai iekurinātu arī skursteni.
Tālāk no 3D punktu mākoņa SIA “AIG” izstrādās detālākus rasējumus, piemēram, plānus, fasādes vai sekcijas. Vienlaikus ekspertiem būs iespējams digitāls ceļojums Cepļa krāsnī – ar interesi gaidām rezultātu.
Lielauces Ķieģeļceplis ir vienīgā vietējiem uzņēmējiem piederošā ražojošā ķieģeļu rūpnīca Latvijā, kurā darba kārtībā saglabājusies 1912.gadā būvētā Hofmaņa riņķa krāsns. Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektā “Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte”, ko īsteno biedrība “Lielauces attīstībai” tiek pētīta Ķieģeļcepļa vēsture, apsekots pašreizēais tehniskais stāvoklis. Uz tā pamata sagaidāms ekspertu vērtējums, vai Ķieģeļceplis iekļaujams aizsargājamo valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā kā industriālais piemineklis, un rekomendācijas šī objekta turpmākā saglabāšanā.
Ivara Bušmaņa foto
-
Jolanta Butlere skenē Hofmaņa krāsni no ārpuses.
-
Tāds izskatās puspabeigts 3D skenējums Ķieģeļcepļa ēkas iekšpusei.
-
Kaspars Kļava gatavojas palaist dronu.
-
Drons fotografē Ķieģeļcepļa skursteni un jumtu no augšas.
