Lielauces ķieģeļu cepļa vēsture ir izpētīta, ceplis apsekots un nomērīts trīs dimensijās, tas novērtēts kā nozīmīgs industriālais mantojums – biedrība “Lielauces attīstībai” ir pabeigusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas projektu “Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte”. Visus uzmērīšanas darbus vadīja būvprojekta vadītājs un autors – SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētājs, arhitekts PhD Art. Artūrs Lapiņš. Savukārt, vēstures izpēti veica Ivars Bušmanis, iesaistot Latvijas Valsts vēstures arhīva eksperti Eniju Rubinu un mākslas vēsturnieku Daini Bruģi.
Ceplis senāks nekā domāts
Cepļa svētkos 12. jūlijā Enija Rubina pavēstīja arhīvos jaunatrastu ziņu, ka Lielauces ceplis dibināts 1863. gadā. Tam pamats bija Kurzemes guberņas pārskats par ķieģeļu rūpnīcām 1895. gadā. Tajā tolaik grāfam Pālenam piederošā ražotne Lielauces muižā minēta kā viens no 96 šāda profila uzņēmumiem Kurzemes guberņā. Šai dokumentā tā dibināšanas laiks ierakstīts 1863. gads.
Pēc šī pasākuma, veicot dzimtu izpēti, Dzintra Žvagina atklāja, ka ķieģeļnīca minēta vēl agrāk – Lielauces muižas 1850. gada dvēseļu revīzijā. Enija Rubina sameklēja šī dokumenta oriģinālu, kurā rakstīts, ka Ceplī tolaik dzīvojis no Pakaišu muižas (Potkaisen) 1846. gadā Lielaucē ienākušais Jānis Jansons. Tas pierāda, ka ceplis pastāvējis jau pirms 1850. gada. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka tas izveidots ne vēlāk kā 19. gadsimta četrdesmitajos gados.
Tieši šādi, bieži vien salīdzinot pirmskara preses ziņas ar arhīvos pierādāmiem faktiem, iezīmējās patiesā aina. Tikai no diviem ierakstiem vien – Friča Zviņģa autobiogrāfijas izsūtījumā un Lielauces pagasta valdes izziņas – varēja izsecināt, kad uzcelta Hofmaņa krāsns, kas ir cepļa galvenā kultūrvēsturiskā vērtība. Kā no maziem kopā saliktiem puzles gabaliņiem izveidota cepļa 180 gadus garā vēsture. Daudzu faktu noskaidrošanā pēc otrā pasaules kara jau palīdzēja bijušie ķieģeļu ražotnes darbinieki, viņu bērni. Paldies Valda Sāviča meitai Elitai Terentjevai, Ziedonim Zariņam. Bet visvairāk stāstu un faktu ir uzkrājis pašreizējais Cepļa saimnieks Raimonds Ginters.
Projekta rezultātā Ivars Bušmanis un Enija Rubina ir uzrakstījuši vēsturisko izziņu uz 8 lappusēm ar atsaucēm uz avotiem, kuru pārskatījis un papildinājis zinātniskais redaktors Dainis Bruģis. Ar galvenajiem faktiem par ķieģeļu cepli var iepazīties piecās lapās sadaļā VĒSTURE. Vēstures izpēte noteikti turpināsies, jo publicēta informācija vienmēr pievelk papildinājumus.
Jāremontē skurstenis
Tehniskajā apsekošanā 2025. gada 25. jūlijā būvinženieris Harijs Sils fiksējis: “Cepļa lokveida krāsns būvēta kā velves konstrukcija. Krāsns ārējo sienu biezums apakšdaļā ~190 cm. Sienas ārpuse izbūvēta no 25 cm bieza māla ķieģeļu mūra. Krāsns iekšējās velves izbūvētas no 50 cm bieza māla un šamota ķieģeļu mūra. Ja cepļa krāsns tiek intensīvi ekspluatēta, tā ik pēc 20 gadiem ir jāpārmūrē. ”
Būvinženierim nav nekādu bažu par krāsni un viņš atzīst, ka to jebkurā brīdī var atkal iekurināt: “Ķieģeļu ražošanas tehnoloģiskais aprīkojums ir labi saglabājies un pārsvarā darba kārtībā, jo pēc 2018. gada, kad ceplī pārtraukta ražošana, tas nav ekspluatēts un pārsvarā atstāts cepļa ēkā.” Par krāsns ārējā sienā redzamajām plaisām, par kurām itin bieži uztraukti vaicājuši Cepļa apmeklētāji, viņš neraizējas: “Krāsns sienas ārējā ķieģeļu mūrī, krāsns apaļajos galos vairākās vietās redzamas lielas plaisas un mūra deformācijas, kas radušās ekspluatācijas rezultātā (mūrim izplešoties uzkarstot). Cepļa krāsns ir darba kārtībā.”
Vislielāko uztraukumu un rūpes cepļa saimniekam sagādās lielais cepļa skurstenis. “Skurstenis ir sliktā stāvoklī, no tā atdalās atsevišķi ķieģeļu gabali, kas krītot bojā jumta segumu. Skursteņa mūri savelkošās metāla stīpas ir sliktā stāvoklī. Trešā stīpa no augšas ir nokritusi un karājās kāpnītēs,” konstatējis Harijs Sils.
Tehniskajā atzinumā par ēkas konstrukciju stāvokli secināts: “Lai pasargātu ēku, iespējamas skursteņa daļējas sabrukšanas gadījumā, tas ir pilnīgi vai daļēji jādemontē, vai arī jāveic nepieciešamie skursteņa remonta un pastiprināšanas darbi. Līdz tam jāslēdz pārvietošanās pa ēku vismaz 15 m attālumā no skursteņa.”
Izveidots 3D modelis
Cepļa un ražotnes ēkas 3D skenēšanu 2025. gada 1. augustā veica mērniecības firmas “Merko” mērnieki Kristaps Kļava un Jolanta Butlere (vairāk lasīt https://lielauce.lv/ceplis-3d/). Vēsturisko konstrukciju instrumentālā uzmērīšana veikta ar “Leica” 3D skeneri un dronu. Ar lāzerskeneri iegūto mērījumu precizitāte (punktu solis) ir no 0,5 mm līdz 2 mm. Ar dronu uzņemtie attēli no trim dažādiem leņķiem tiek apstrādāti ar fotogrammetrijas programmatūru, izveidojot papildu 3D punktu mākoni no zemes neaizsniedzamām daļām – dūmenim un jumtam. Atsevišķu skenējumi savietoti vienotā punktu mākonī e57 formātā.
“E57 fails tālāk kalpo kā universāls izejmateriāls arhitektūras izpētes, saglabāšanas, restaurācijas vai projektēšanas procesos. Tālākā darbā iegūtais punktu mākoņa modelis pieļauj veidot precizitātē balstītas 3D vizualizācijas. Tās, savukārt, ļauj prezentēt gan vēsturiskās būves pašreizējo stāvokli, gan sagatavot pārvaldības plānus, skaidrot vēsturiskās tehnoloģijas sabiedrībai un atbildīgajām institūcijām. Papildinot ar BIM vai CAD modeļiem, šie dati kalpo gan virtuālās realitātes ekskursijām, gan interaktīviem skatiem web vidē,” skaidro arhitekts Arturs Lapiņš. Tas nozīmē, ka, izmantojot šo virtuālo datu kopumu, var izdrukāt cepļa maketu uz 3D printera, kā arī veidot virtuālās ekskursijas interneta vidē.
Šis ir piemineklis
Šāda tipa krāsnis Latvijā ir bijušas ļoti daudz (25), bet šobrīd šī ir vienīgā Baltijā, kas saglabājusies darba kārtībā. Krāsns atbilst industriālā kultūras mantojuma pieminekļa statusam, secina būvinženieris Harijs Sils. Par to nešaubījās arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) valsts inspektors Atis Artmanis un Arheoloģijas un vēstures nodaļas speciāliste Elīna Bogdanova, kuri 26. jūnijā klātienē novērtēja Cepļa atbilstību valsts aizsargājamā objekta statusam. Par cepļa mērogu un unikalitāti Cepļa svētkos 12.jūlijā jūsmoja NKMP Arhitektūras un mākslas daļas eksperte, arhitekte Liesma Markova.
Vairāk par cepļa vēsturi
-
Mērniece Jolanta Butlere ar 3D skeneri mēra skursteni
-
No Kurzemes hercogu arhīva par ķieģeļu ražošanu 18. gs. Ivara Bušmaņa foto
-
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) valsts inspektors Atis Artmanis un Arheoloģijas un vēstures nodaļas speciāliste Elīna Bogdanova aplūko krāsns virspusi. Ivara Bušmaņa foto
