Stundu pirms “Gada Lielaucnieks 2024” godināšanas ceremonijas katram apmeklētājam bija iespējas apstāties kādā no četrām pieturām: Ideju koks, Mīklu rats, Pužļu darbnīca un Relikviju pieturvieta. Vai arī visās pēc kārtas, ko daži arī izmantoja. Visas pieturvietas tās bija saistītas ar pagasta pazīšanu – jābalso par šeit īstenojamām idejām, jāatmin Lielaucē pierakstītās mīklas, jāsaliek Lielauces skatu puzle, jāatpazīst atrastās senlietas.
Vija Kurpniece būs uzzīmējusi ideju koku, kurā katra lapa ir kāda jauna Lielaucē īstenojama ideja, par kuru apmeklētāji varēs arī balsot. “Reizēm idejas šaudās kā tenisa bumbiņas – te viena, te otra, te jau trešā aizstāj pirmo un tā joprojām, līdz kāds tās strukturē un ievirza īstenošanas fāzē,” saka “Gada Lielaucnieks 2024” godināšanas ceremonijas režisore Vija Kurpniece. Pie viņas nāca viens pēc otra un dzeltenu pirksta nospiedumu atstāja pie tām idejām, kuras jāīsteno pirmkārt. Dažas idejas jau izskanējušas vairākkārt. Piemēram, skatu tornis pie Vīķu purva, ko atcerējās arī Guntis Bergmanis, taču nevienam nav izdevies to kaut drusku pietuvināt īstenošanai. Tai bija visvairāk balsojumu. Dažas idejas bija jaunas, visvairāk tika balsots par Leģendu nakti Lielauces pilī ar spoku stāstu iestudējumu, kā arī par laipu loku pie Lielauces ezera. Daudz piekritēju bija audiovizuālai lietotnei, kura viedtālrunī tūristiem, apejot Lielauces pili, parādītu, kā tā kādreiz izskatījās no iekšpuses. “Biedrībai “Lielauces attīstībai” ir pilna galva ideju, precīzāk – vesels koks! Ar saknēm Lielaucē un zariem debesīs, it kā savienojot apkārtnē notiekošo ar debesu vertikāli. Kur ej, tur ideja, kā Lielauci un Lielauces pagastu darīt vēl mājīgāku, kā vārdu LIELAUCE daudzināt ar vēl lielāku lepnumu, kā rosināt dzīvības urdēšanu šeit,” secina Vija.
Mīklu pieturā Baiba Volgaste aicināja atminēt Lielaucē pierakstītās mīklas – tās, kuras vēl nav publicētas mūsu mājaslapā. Jāpiebilst, ka Lielaucē pierakstītas vairāk nekā 500 mīklu un tikai simts no tām līdz šim publicētas https://lielauce.lv/garamantas/folklora/miklas/ . Sestdienas vakarā bija jāuzmin līdz šim vēl 30 nepublicētas. Minamās mīklas nevarēja izvēlēties – bija jāiegriež Edmunda un Renāra Bērziņu gatavotais izložu rats, lai saņemtu sev minamo. “Visatsaucīgākie un ieinteresētākie bija pieaugušie, jauniešiem grūti ar mīklu atminēšanu, bet bērni paši kautrējās pienākt,” stāsta Baiba. “Visgrūtāk atminamā mīkla bija “Miesas nav, bet tomēr redzams (ēna). Savukārt bērni nespēja iedomāties gaili pēc šāda apraksta: “Kaula deguns, gaļas bārda, skrien brēkdams.” Cits trīs mīklas atminēja, cits nevienu. Atminētājiem – konfekte “Gotiņa ar dzērvenēm”. Jāpiebilst, ka itin visu ēdambalvu sastāvā tovakar bija dzērvenes.
Neringa Bērziņa apmeklētājus izaicināja uz pužļu likšanas dueļiem. Pa diviem vienlaikus būs jāsaliek viens un tas pats Lielauces skats. Likšanai bija atvēlēti trīs pāri, kurā katrā bija 24 puzles gabaliņi. Tas, kurš salika ātrāk, tika pie īpašas Neringas gādātas balvas – pildspalvas ar pasākuma nosaukumu “Gada Lielaucnieks 2024”. Bet arī otrs nepalika bešā – mierinājuma balvā konfektes! Pavisam stundas laikā paspēja izspēlēt vairāk nekā 20 dueļus, gribētāji bija vēl, bet tad bija jāsākas ceremonijai. “Visātrāk parasti salika Jūlijas caur parka kokiem fotografēto Tautas namu. Visgrūtāk bija salikt Ivara fotografēto ozolu aleju,” pēc pasākuma atklāja Neringa. “Dueļos iesaistījās gan bērni, gan pieaugušie. Laiks pagāja nemanot. Visiem bija jautri un interesanti. Tikai bērniem zaudēt bija smagāk – dažs aizgāja sabozies, rokas sabāzis padusēs, ka pat konfekti nevarēju iedot,” stāsta Neringa.
Relikviju pieturā Ivars Bušmanis ļāva aptaustīt ar Lielauci saistītās relikvijas, no kurām liela daļa ir biedrības talkās atrastas pie baznīcas – No Rundāles pils muzeja uz vienu dienu pasākumā būs arī 17. gadsimta misiņa svečturis, ko otrajā talkā atrada Raimonds Vernis. Tas bija vērtīgākais priekšmets uz relikviju galda. “Atrodiet baznīcas interjera fotogrāfijā, kur stāvēja šis svečturis,” viņš aicināja. Līdzīgs uzdevums bija noteikt un atrast svina un alvas sakausējuma cauruļu pielietojumu. Baznīcas ērģeļu fotogrāfija bija “špikeris”, kurā vajadzēja atrast ērģeļu stabules. No Dobeles muzeja krājumiem bija aplūkojama mācītāja Johana Vilhelma Zakranoviča, kurš Lielaucē kalpoja no 1879. līdz 1907. gadam, sarakstītā “Sprediķu grāmata” (izdota Jelgavā 1893. gadā). Pirmoreiz lielaucnieki varēja tuvumā apskatīt Lielauces 1926. gada zvanu, ko biedrība par Antras Endzeles-Reisas un Ineses Jakubovičas ziedojumiem atveda no Dobeles. Vēl sabiedrībai pirmoreiz tika parādītas dažas Lielauces muižas teritorijā atrastas unikālas lietas, par ko pavēstīsim atsevišķā rakstā.
Jūlijas Hišovas foto
-
Vija Kurpniece iepazīstina ar ideju koku
-
Inta Reisa un Astrīda Melbārde ķeras pie balsošanas ar pirkstu.
-
Māris Vilsons ar kundzi Daci vēl domā, kuras idejas būtu atbalstāmas.
-
Baiba Volgaste pie Mīklu rata uzdod izlozēto mīklu Sandrim Valdovskim ar bērniem.
-
Baiba Volgaste uzdod mīklu Marekam Mikštam.
-
Neringa Bērziņa vada Pužļu dueli.
-
Pužļu likšanas dueļa uzvarētājs saņēma Neringas sagādātu pildspalvu ar pasākuma nosaukumu.
-
Pužļu likšana pievillināja visvairāk - gan bērnus, gan pieaugušos.
-
Agris Mellis (centrā) meklē, kur baznīcā atradies svečturis, kas tuvplānā.
