Svētdien, 1. martā, kad Lielaucē atlidoja pirmās dzērves, Tautas namā izskanēja “Dzejas vakars pa trim”, kurā ar saviem dzejoļiem un dziesmām iepazīstināja trīs lielaucnieki – Inta Reisa, Ivars Bušmanis un Gunārs Stepiņš. Uz pasākumu ieradās ap trīsdesmit dzejas interesentu.

Ievadot vakaru, Ivars piedāvāja dažādus dzejas formulējumus: pantiņi ar atskaņām, pantiņi ar ritmu, vienādas garuma rindas… Var būt tā, bet var arī nebūt. “Kas tā ir par parādību – vārdi, kurus ikdienā lietojam, tiek salikti noteiktā secībā un iegūst pavisam citu jēgu?” viņš vaicāja un piedāvāja salīdzinājumu ar krāsošanu. “Ikviens mēs esam krāsojuši un spējam nokrāsot – papīra lapu, sētu vai mēbeli, bet ne visi varam ar to pašu krāsu radīt gleznu. Dzeja ir vārdu gleznas. Un ja šiem vārdiem pievieno saistvielu –mūziku, tie iegūst vēl paliekošāku nozīmi.” Viņš aicināja nosaukt slavenāko dziesmu, kurai vārdus sacerējis Lielauces dzejnieks. Inese no zāles uzreiz atsaucās uz Intas Reisas “”Dziesmu dzērvei”. Visi kopā to nodziedāja. Pusei tomēr vajadzēja tekstu pašpikot no sagatavotajām dziesmas vārdu lapiņām. Un tad Aleksis Mikus Vaicjanoks uz klavierēm nospēlēja dziesmas melodiju, kurai vārdus zināja visi – tā bija Jura Kulakova grupas “Pērkons” dziesma “Slidotava”.

“Tu slīdēji pa slidotavu
Un klusi pavadīju es
Uz baltā sniega ēnu tavu
Tu slīdēji pa slidotavu”

Kurš lielaucnieks tai ir autors? Visi raustīja plecus. Tad Inta, Gunārs un Ivars, Aleksim pavadot, nodziedāja nākamo dziesmu… “Pērkona” izpildīto “Kukurūzu”, kuras vārdos tiek nosaukts šī dzejnieka vārds: “Tavas acis tik zaļas kā kukurūza, Tavas plaukstas tik mazas kā kukurūza, / Tik stingrās formās kā Kārlim Krūzam / Ap tavu māju aug kukurūza.” Jā, Kārlis Krūza (1884-1960) ir Lielaucē uzaugušais dzejnieks (skat. https://lielauce.lv/dzimusi-lielaucnieki/karlis-kruza/ ), kura vārdus šai dziesmā zina visi latvieši.

Kārlis Krūza

Šajā vakarā uzzinājām, ka arī Intas Reisas dzejolis “Tupenītis”, ko viņa nolasīja, ir komponistes Elgas Īgenbergas komponēts un to ražas svētkos daudzviet Latvijā izpildīja viņas vadītais sieviešu vokālais ansamblis “Triole”, kura sastāvā dziedāja arī Inta. Šajā vakarā Gunārs Stepiņš nodziedāja vairākas paša sacerētās dziesmas.

Intas Reisa pieteica sevi kā patriotiskās dzejas un jubileju vārsmu autore. Noskandēts tika arī dzejolis lielaucniekiem “Jauka dzīve Lielaucē”. Viņa auditorijas priekšā uzaicināja Agri Melli, ar kuru bijusi sarakste dzejā, kuras fragmentā ļāva noklausīties arī pārējiem. Tika noskandēti arī pāris bērnu dzejoļi, arī pieminētais “Tupenītis”.

Ivars Bušmanis pirms vakara sākuma Alekša muzicēšanas pavadījumā uz ekrāna projicēja faikas – fotogrāfiju un haiku apvienojumu –  gan agrāk tapušās, kas jau bijušas izstādītas Auces skatlogos, gan arī pēdējā laikā radītās. Ar faiku attēliem bija aplīmētas arī tautas nama kolonas. Uzstāšanās reizē viņš mazliet iepazīstināja ar faiku rašanās virtuvi, bet auditorijas uzmanību centās piesaistīt ar garākiem dzejoļiem. Visu izvēlēto septiņu dzejoļu aizmetņi ir bijuši piedzīvotas vienkāršas sarunas. Lai to labāk ilustrētu, viņš izdalīja klātesošajiem lapiņas ar šo dialogu tekstiem. Piecēlās viens nejauši izvēlētais pāris un nolasīja, piemēram: “Kā tev iet?” – “Ar dievu uz pusēm” un uzreiz skanēja Ivara dzejolis “Ar dievu uz pusēm / man klājas / galds, Man mutē rūgtums, / uz mēles tev / salds” u.t.t.

Gunārs Stepiņš uzstājās ar veselu koncertprogrammu “Pieci gadalaiki”, kurā dzejoļi mijās ar dziesmām, daži izskanēja kā starpžanrs starp abiem. Šī koncertprogramma ir tapusi ilgākā laika posmā, un svētdien to dzirdējām mazliet saīsinātu. Gunārs ļoti emocionāli, ekspresīvi dalījās ar pavasara, vasaras, rudens un ziemas sajūtām. Bet piektais gadalaiks, protams, ir mīlestība. Gunāra uzstāšanās klausītājos izraisīja gan aizkustinājuma asaras, gan sajūsmas saucienus.

Vakar bijis “brīnišķīgs”, “izdevies”, “pārsteidzošs”, “fantastisks”, “atkal kaut kas nebijis” – ar šādiem vārdiem to raksturoja apmeklētāji. Tas pierāda, ka ideja, ko ierosināja Jūlija Hišova, dzejas vakaru rīkot tikai ar pašu vietējiem dzejniekiem ir attaisnojusies. Paldies Tautas namam par viesmīlību!

 

Jūlijas Hišovas foto