Pavasarīgā noskaņā – ar putnu klātbūtni un vīterošanu, ar ziediem noklātu Tautas namu – 19. martā notika “Gada Lielaucnieks 2021” godināšanas pasākums. 

Tik daudz ziedu Lielauces Tautas nams nebija  redzējis nekad – simtiem pavasara ziedu – tulpes, narcises, hiacintes, prīmulas, anemones – staroja visās iespējamās krāsās. Izplaucētu bērzu zaros savus filca putniņus bija sasēdinājusi Tija Bušmane, zālē “lidinājās” arī viņas darinātie origami – zilas un dzeltenas dzērvītes. No  ekrāna noraudzījās Māra Kreicberga digitālā foto izstāde “Putni martā”. Zālē vīteroja putni, ik pa brīdim atskanēja dzērvju klaigas. 

Ar trim dzērvju saucieniem, kā vienmēr, tika atklāts biedrības “Lielauces attīstībai” pasākums. Vakaru vadīja Neringa Bērziņa un Ivars Bušmanis – viņi bija sarūpējuši gan dzejoļus par dzērvēm, gan vēl nedzirdētus faktus no Lielauces vēstures. Uz ekrāna Ivara veidotos vēsturisko foto salikumus un šodienas video demonstrēja Edmunds Bērziņš. Pavasara noskaņu ar jaukām vecām dziesmās uzturēja “Ventas rumbas” vadošais solists Artis Šimpermanis.

Neringa un Ivars iepazīstināja ar biedrības rīkotās aptaujas rezultātiem mājaslapā lielauce.lv par 2021. gada svarīgākajiem notikumiem Lielaucē (par atsevišķs raksts un video).

Ar nomināciju “Gada iniciatīva” iepazīstināja Vilnis Darģis. Vispirms viņš iepazīstināja ar Ilgas Elfertes un Gvido Dekslinga izveidoto “Facebook” domubiedru grupu “Labi dzīvot Lielaucē”. Tā kā Gvido no balvas atteicās, balva “Dzērvene” tika pasniegta tikai Ilgai Elfertei. Visvairāk balsu nominācijā “Gada iniciatīva” bija par Zigmāru Zizlānu – par Lielauces daudzināšanu ielu Latvijas pirmajā ielu spiningošanas čempionātā. Balvu – glāzi ar Dzērveņu vīnu  – viņam pasniedza pirmā “Gada iniciatīvas” balvas laureāte Sanita Fišere. Zigmārs pateicās visiem, kuri par viņu balsojuši.

Nominācijā “Gada labdaris” Ivars atzina, ka ne visus darbus biedrība pamanījusi un ka ne visus spēj izcelt. Kā piemēru minēja Ruslanu Popko, kurš  izlika aicinājumu “Nebarot gulbjus!”, kad lielaucnieki aiz pārmērīgas mīlestības rudenī pārbaroja gulbjus. Neringa piebilda, ka arī viņa mamma Tatjana Popko katru ziemu ar pārtikas krājumu pārpalikumiem dalās ar putniem nometniekiem, nes uz parku stirnām.

Sanita Fišere iepazīstināja ar “Gada labdari” –Jāni Šlauderu, kurš palīdzēja atjaunot divus krustus pie Lielauces baznīcas un nostiprināja Dzērves skulptūru uz akmens Lielauces centrā. Diemžēl darba dēļ viņš, tāpat kā Ilga, sev veltītos vārdus nedzirdēja, bet balvu viņi abi saņēma pēc pasākuma.

Kā nākamais “Gada labdaris” –Zigmars Staņislavskis. Sanita uzteica Zigmara atsaucīgo sirdi, kurš nekad neatsaka un piedalījies visās biedrības talkās. Viņa kopā ar savu draudzeni Anitu uzdāvināja viņam cepurīti ar uzrakstu “Mūsu Opis”. Savukārt Arnis Fišers viņam pasniedza biedrības –  Dzērveni.

Ar diviem labdariem, kuri izcēla mūsu baznīcu no drupām – iepazīstināja Sanita Fišere. Viņa atzina, ka bez abu brāļu Aigara un Raimonda Verņu traktorspēka pārējiem talciniekiem ar zāģiem, cirvjiem un grābekļiem nebūtu izdevies atbrīvot no gruvešiem Lielauces baznīcu. Balvu – glāzes ar Dzērveņu vīnu  – pasniedza Gints Kaminskis, kurš uzteica abu brāļu uzņēmēju aktivitāti Lielauces uzkopšanā. “Jums Lielaucē izveidojusies stipra kopiena. Kamēr citi runā, ka tāda jāveido, jums šāda vietējo ļaužu aktīva kopiena jau darbojas”, viņš teica. Raimonds Vernis atbildes runā atkal bija īss: “Esmu par korķi pudelei!” Ja ar pudeli viņš domāja Lielauces baznīcas atjaunošanas darbus, tad šāds salīdzinājums ir precīzs.

Nominācijā “Gada uzņēmējs” Ivars Bušmanis iepazīstināja ar Normundu Frīdi,  otras lielākās pagasta ražotnes – SIA “Vanna vannā” dibinātāju un lielāko īpašnieku. Uzņēmums gadā saražo ap 2500 vannas ieliktņu, un domā par SUP dēļu ražošanu. Balvu – Dzērveni – Normundam Frīdem pasniedza Baiba Volgaste. Normunds Frīde atzina, ka nav lielaucnieks, kaut gan uzņēmums jau pastāv 20 gadus, un lielāko daļu šā laika tas atrodas Lielaucē. “Priecājos iepazīties ar pagasta ļaudīm,” viņš teica. Klāt bija arī visi trīs uzņēmuma darbinieki – Raimonds Vernis, Gunārs Stepiņš un Andris Rakēvičs. 

Savukārt ar pagasta biškopi Agri Jurģi-Jurģīti iepazīstināja Neringa Bērziņa. Viņam ir 300 bišu saimes. Pērn iegūts 10 tonnas medus, 1,5 t ziedputekšņu 150 kg bišu maizes, no kā lielāko daļu apēd Somijā. Medus novākšanas laikā Agra individuālais uzņēmums pārvēršas par ģimenes uzņēmumu, kur medu darbnīcā sviež viņa meita Patrīcija un brāļadēls Dīvs Krūzmanis. Balvu –  Dzērveni – no Ivara Bušmaņa rokām saņēma medus sviedēja Patrīcija Jurģe-Jurģīte.

Ivars Bušmanis raksturoja “Gada uzņēmumu” – LVM Lielauces ezera laivu bāzi, kura pastāv jau 20 gadus. Par to atbild LVM struktūrvienības „Rekreācija un medības” parku iecirkņa vadītājs Kristaps Didže. Laivu bāze aktīvai atpūtai uz ūdeņiem piedāvā 15 laivas un SUP dēli, bet nakšņošanai – četras peldošas atpūtas mājiņas ar nelielām terasēm. Šovasar plānots uzbūvēt piekto mājiņu uz ūdens, sola Kristaps Didže. Gulētāju ezerā ir vairāk nekā makšķernieku – pērn mājiņās izguldīti 1050 viesi, bet pārdotas 754 makšķerēšanas licences.

Kristaps Didže un Neringa Bērziņa aicināja lielaucniekus domāt vēl par citiem tūristu piesaistīšanas veidiem, kuru dēļ būtu vērts Lielaucē pakavēties ilgāk un interesantāk. Iepriekšējais “Gada uzņēmēja” laureāts Raimonds Vernis balvu – Dzērveņu vīnu ar glāzi – pasniedza Arnim Fišeram.

“Gada Lielaucnieka” ceremonijā lielākā intriga ir tā, kurš no Gada Lielaucniekiem iegūs Lielo Dzērvi. Pavisam kopā saņemti 235 balsojumi, kas ir par 33 vairāk nekā par “Gada Lielaucnieku 2020” – divarpusreiz vairāk nekā pašvaldības vēlēšanās! Visvairāk balsojumu – 206 – saņemti digitālajā balsojumā un tieši tāpēc uzvarētājs ir pārliecinošs. Ar 121 vienu balsi, par aptuveni 20 balsīm apsteidzot divus tuvākos sekotājus, Lielo Dzērvi saņēma Zigmārs Zizlāns. Balvu viņam pasniedza pirmā Lielās dzērves ieguvēja – Rita Freidenfelde.

Balva “Par mūža ieguldījumu” šogad piešķirta Jānim Latišam, strādīgam vīram, Lielauces mednieku kolektīva vadītājam. 1972. gadā Jānis Latišs izveidoja Lielauces mednieku klubu, kuru vadīja gandrīz 50 gadus. Lielaucē nav neviena cita kolektīva, kuru kāds būtu vadījis pusgadsimtu. Par to arī Jānis Latišs ir pelnījis balvu, ko viņam pasniedza viņa bijušais darba kolēģis, joprojām medību biedrs un bijušais Lielauces pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bergmanis. 

Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Jānis Latišs attiecās gan no balvas, gan no jebkādām cildinošām runām par sevi. “Es nevaru iet pasākumu. Esmu dienējis Ukrainā, tur ir daudzi mani draugi, ar ko sarakstījāmies. Palīdzēju ražas novākšanā. Atceros tās sirsnīgās ukraiņu māmuļas, kas mani, latviešu zaldātiņu, vienmēr uzcienāja, pabaroja. Arī vēlāk kolhoza laikā darba darīšanas bieži aizveda uz Ukrainu. Es nevaru, man sāp”. Tikai ar lielu pierunāšanu Jānis Latišs atnāca uz šo pasākumu. Pasākuma dalībnieki ar klusuma brīdi godināja bojā gājušos Ukrainas iedzīvotājus un varonīgos karavīrus. 

“Bet mēs nedrīkstam apstāties sērās. Mēs nedrīkstam ieslēgties savos dzīvokļos un birdināt asaras pie televizora. Ar sērošanu un līdzjūtību šoreiz nepietiek,” teica Neringa. “Mums šādos grūtos un arī Latvijai draudīgos brīžos jābūt kopā. Nevis pārdzīvojam pa vienam, bet esam kopā. Ar kopīgu radošu darbu mēs ceļam,” uzsvēra Ivars.  Un Neringa noskaitīja dzejoli, kurš noslēdzās ar vārdiem:

“Bet dzērves lido
Tik skaistā kāsī,
Ja mēs tā varētu,
Tik tieši un taisni,
Un galvenais, visi kopā.”

Pēc tam visi klātesošie “Gada Lielaucnieka” balvas saņēmēji kopīgi nofotografējās un visus uzrunāja Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs un Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka. 

“Gada Lielaucnieka” pasākums bija iespējams, pateicoties Dobeles novada pašvaldības Auces administrācijas atbalstam un biedrības biedru iemaksātajām biedra naudām. Vēl savu darbu ieguldīja biedrības biedri Tija Bušmane, Sanita Fišere, Marina Šadrina, Baiba Volgaste, Vilnis Darģis un Arnis Fišers. SIA “Ceplis” un Raimonds Ginters, Jānis Bensons, Sanita un Arnis Fišeri, Tija un Ivars Bušmaņi un SIA “Geka” piedalījās balvu gatavošanā. Oļegs Kovaļovs pasākumu apgaismoja un apskaņoja! Dainis Bušmanis uzņēma video un fotogrāfijas, kas dos iespēju pasākumam palikt atmiņā ilgāk. 

Bet noslēgumā biedrība bija sagatavojusi pārsteigumu visiem pasākuma apmeklētājiem – katrs apmeklētājs tika aicināts paņemt līdz to ziedošo pavasari, kas bija izkārtots uz podestiem. Šos ziedu podiņus nosponsorēja SIA “Ints un Co” īpašnieki – Ints un Anda Jākobsoni, kurus vairāk pazīst pēc zīmola dārzniecība “Vasaras puķes”. Katrs pa ziedu podiņam arī paņēma sev līdz uz mājām, aizsākot astronomisko pavasari.

Pasākuma pavasarīgās idejas autore ir Tija, bet to trijatā radīja un īstenoja Tija, Neringa un Ivars.

Video no pasākuma un par katru no apbalvotajiem sekos vēlāk.