Notikumi

Lielauce

“Dzeja, deja un zveja – tā dzīvos mūžīgi!” Šis Viļņa Darģa citāts “Gada Lielaucnieks 2023” godināšanas ceremonijā 2.decembrī ieguva spārnus, jo pilnībā attiecināms uz Lielauci – to citēja gan Inta Reisa, saņemot balvu “Par gada iniciatīvu”, gan Kultūra pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka, pasniedzot “Lielo Dzērvi” par mūža ieguldījumu Aldai Balodei. Un tik tiešām – pasākumā valdīja dzeja (Intas dzeja viņas pašas un Anitas izpildījumā, “Dziesma dzērvei”), dejas, ko nodejoja “Klabdnancis”, un gada notikumi ­– spiningošanas sacensības, par kuru organizēšanu balvu saņēma Edgars Dejus. “Ceru, ka ar ezeru nākamgad viss sakārtosies un varēs nākamajā sezonā turpināt iesākto, priecēt makšķerniekus ar kvalitatīvi noorganizētām sacensībām. Kā arī popularizēt ezeru ne tikai makšķerniekiem, bet arī pārējiem cilvēkiem,” nākamajā dienā jau sprieda Edgars.

“Priecājamies, ka esam vērīgi,  pamanām cilvēkus līdzās, kas ko labu darījuši mums pārējiem. Ja to novērtējam, tad  tādu būs aizvien vairāk!” ceremonijas ievadā  sacīja vakara vadītāja Renāte Kalniņa. Biedrības vadītājs Ivars Bušmanis publiski atklāja, ka 16 lielaucnieki bija izvirzījuši 14 kandidātus, bet ceremonijā tiek  godināti tikai tie seši, kas to pelnījuši visvairāk. “Te gan jāpiebilst, ka mēs no biedrības mājā skatījāmies pa logu ārā – balsošanā izvirzījām tikai tos, kas Lielauci iekustināja, nebūdami biedrības biedri.  Kā saka Lielaucē:  “Gods godam ceļu griež”,” ar Lielaucē pierakstīto seno sakāmvārdu noslēdza Ivars.

Nominācijā “Gada Labdaris” par Ziemassvētku vilcieniņa izveidi bērniem tika godināti Āris Jaunzems un Valentīns Aščeulovs un par Lielauces video un fotogrāfijām no drona dažādos gadalaikos un pasākumos – Guntis Vilberts. Nominācijā “Gada iniciatīva” par dziesmu Dzērvei (vārdiem un mūziku) tika sveikta Inta Reisa un par spiningošanas sacensību “Lielauces asaris” ierosināšanu un organizēšanu – Edgars Dejus. Visi pieci nominētie saņēma balvu “Dzērveni” ar iegravētu savu vārdu. Par mūža ieguldījumu tika godināta deju kopas “Klabdancis” vadītāja Alda Balode – viņa no Kultūras pārvaldes vadītājas Nadeždas Čerpakas rokām saņēma Dobeles novada pašvaldības pateicību un biedrības “Lielo dzērvi”. Bet 436 balsojumu rezultātā par “Gada Lielaucnieku 2023” kļuva un dzērves statueti saņēma Guntis Vilberts. Par katru no viņiem šai mājaslapā būs atsevišķs videosižets.

Bez balvām visi apsveiktie pasākuma laikā saņēma īpašu lutināšanas programmu. Jau vakara sākumā Ivars  pieteica “paralēlo realitāti, kas norisināsies vienlaikus ar godināšanas ceremoniju – labjūtes templi.” Iepazīstinot ar tempļa “priesteriem” Sanitu un Arni Fišeriem, Renāte daudznozīmīgi minēja, ka tajā “labsajūtas virsotnes sniegs tikai dažiem izredzētajiem”. Vakara gaitā pieredzējām, ka tajā tūliņ pēc balvas un ziedu saņemšanas tika ievesti visi seši “Gada Lielaucnieki”. Kaut arī  “Nomadic Homes” vigvams tika uzsliets zāles vidū, neviens no malas nevarēja redzēt, kas tajā notika. Pēc pasākuma aptaujājām labjūtes teltī pabijušos. Valentīns: “Kad mūs tur ieveda iekšā, apsēdināja uz pufiem. Mums piedāvāja vīnu, sulu un smalkmaizīties. Ar Āri malkojot pa vīna glāzei, sākās pats interesantākais – masāža. Jebkurā gadījumā šis templis bija visa vakara man vislabākā daļa.” Āris smejoties piebilda: “Neatteiktos vēl no kādas vīna glāzes, un vēl labāk būtu nominantiem masāžas bez maksas būtu pieejamas visu gadu!

“Interesants tas templis bija,” atceras Edgars. “Sen nebija provēts tik garšīgs dzērveņu vīns, ko Arnis bija sabrūvējis. Uzkodas atstāju nākamajiem tempļa apmeklētājiem, man tajā brīdī īsti neprasījās. Sanitai bija interesanti  loriņi sagatavoti, bet, lai tos izbaudītu, vajadzīga cita gaisotne. Biju nedaudz patīkami satraucies, jo vēl nebija zināms, kurš būs Gada Lielaucinieks. Par Gunti baigais prieks, viņš, manuprāt, tiešām bija pelnījis galveno nomināciju. Arī es pats nobalsoju par viņu.” Guntis: Labjūtes templis jeb Labjūtes telts ļāva kaut uz brīdi savās domās sevi  pacelt vēl augstāk nekā esmu. Sarunas ar Sanitu un Arni, malks garda dzērveņu dzēriena un salda kūciņa bija kā visi punkti un “i”. Kaut arī uz to brīdi vēl nevienam nebija zināms, kurš vai kura, būs šis gada Lielaucnieks.” Bet Inta  atbildēja dzejā:
“Gardu dziru baudījām,
Labsajūtu ieguvām,
Kad no tempļa iznācām,
Kā no jauna piedzimām!”

Ar četrām dejām uzstājās tautas nama deju kopa “Klabdancis”, kas šogad pirmoreiz koncertēja sešu pāru sastāvā, jo rudenī kolektīvam pievienojās Nauris Kalniņš, Roberts Bērziņš un Marika Timofija. Beidzot varēja nodemonstrēt deju “Dzirnavniece Zemgalē” un “Kučieru polku”, turklāt Lielauces tautas tērpos.

Ar aizgājušo laiku ziņģēm un kuplejām priecēja Iļģuciema kultūras centra kapela “Hāgenskalna muzikanti”. Vēl stundu pēc oficiālās daļas noslēguma dejotgribētāji virpuļoja zāles priekšā.

“Gada Lielaucnieks” notika jau piekto reizi un ir kļuvis par paliekošu tradīciju pagastā, — par, kā teica Ivars Gorskis, par centrālo notikumu pagasta dzīvē. Jāpateicas Dobeles novada pašvaldībai par pastāvīgu atbalstu tai. Pirmoreiz mūsu pagasta dzīvē ar savu atbalstu ienākusi Lielauces pils jaunā īpašniece Līva Jaunozola. Kā katru gadu mūs atbalsta “Lielauces kliņģeris” un SIA “Ceplis”, paldies Hišovu ģimenei un Raimondam Ginteram! Balvas gatavoja Tija, Ivars un Edmunds. Pasākumu organizēja biedrība “Lielauces” attīstībai: Ivars, Renāte, Daina, Sanita, Arnis, Raimonds, Baiba, Anita, Vilnis.