Lielauces pagasta Iedzīvotāju padome uz 30. jūlija sēdi bija uzaicinājusi Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāju Nadeždu Čerpaku, pagasta pārvaldnieci Kristīni Ūdri un Tautas nama vadītāju Daci Čunku, lai pārrunātu divus ar pagasta svētku organizēšanu saistītus jautājumus – vairāku tuvumā esošu pagastu svētku pārklāšanos vienā datumā un Lielaucei piešķirtā finansējuma atšķirības salīdzinājumā ar citiem pagastiem.
Vairāki svētki vienā dienā
Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Gvido Dekslings atgādināja, ka šogad Lielauces pagasta svētki notikuši vienlaikus ar pasākumiem vēl trijos pagastos, tostarp Bukaišos un Penkulē. Tas radījis ne tikai konkurenci par apmeklētājiem, bet arī praktiskas grūtības – tirgotājiem, ēdinātājiem un pašvaldības tehniskajiem darbiniekiem bija jāizvēlas, uz kuru pasākumu doties.
Gvido uzsvēra, ka Lielauces svētku mērķis nav sarīkot tikai nelielu vietējo iedzīvotāju sanākšanu. Iecerēts veidot pilnas dienas pasākumu ar koncertiem, tirdziņu, bērnu aktivitātēm un citu programmu, kas varētu piesaistīt cilvēkus arī no pārējā Dobeles novada un tālākām vietām. Tādēļ vienā datumā sarīkoti svētki blakus pagastos būtiski samazina iespējas piesaistīt gan viesus, gan tirgotājus.
Nadežda Čerpaka skaidroja, ka vairāku pagastu svētku sakritība netiekot radīta apzināti. Novadā ir 17 pagasti, bet vasaras pasākumiem piemēroto nedēļas nogaļu skaits ir ierobežots. Daļa datumu jāatstāj Dobeles, Auces un Tērvetes lielajiem svētkiem, kad pašvaldības tehniskie resursi ir koncentrēti šajos pasākumos. No aptuveni 12 vasaras nedēļas nogalēm pagastu svētkiem faktiski palika astoņas – matemātiski vismaz diviem pagastiem svētki jāorganizē vienā nedēļas nogalē.
Datumu izvēli ietekmējot arī katra pagasta tradīcijas, vietējo kolektīvu un mākslinieku pieejamība, tehnisko darbinieku noslodze, kā arī novada vai valsts mēroga pasākumi. Kultūras pārvalde esot mudinājusi pagastus apvienot pasākumus vai izvēlēties netradicionālus datumus, tomēr pagasti lielākoties vēlas saglabāt savus svētkus un to individualitāti.
Iedzīvotāju padome piedāvāja risinājumu: ja vienā datumā tomēr jārīko divu vai triju pagastu svētki, varētu ieplānot ģeogrāfiski attālākus pagastus, nevis kaimiņus. Kultūras pārvaldes vadītāja konkrētu solījumu, ka turpmāk Lielauces svētki ar kaimiņu pagastu pasākumiem vairs nepārklāsies, nedeva. Tomēr tika norādīts, ka nākamā gada kalendāra plānošana sāksies septembrī un Lielauces vēlmei izvairīties no konkurējošiem pasākumiem tuvākajos pagastos tikšot pievērsta īpaša uzmanība.
Vēl Kultūras pārvaldes vadītāja bilda, ka jāmeklē varoši kultūras darbinieki, kuri būtu gatavi uzņemties Tautas nama vadību. Viņa aicināja sadarboties ar bibliotēku, kurai piešķirti līdzekļi interesantu personību uzaicināšanai. Viņa apņēmās palielināt budžetu deju kopai “Klabdancis”.
Kāpēc Lielaucei tikai 1500 eiro?
Otrs jautājums bija par pašvaldības finansējuma sadalījumu. Lielauces pagasta svētkiem bija paredzēti 1500 eiro, kamēr sēdē minētajos piemēros Zebrenes pagasta svētkiem bija ieplānoti 3550 eiro, Penkules Pankūku svētkiem – 3000 eiro, bet Ukru pagasta svētkiem – 3090 eiro. Padome vēlējās noskaidrot, pēc kādiem kritērijiem vienam pagastam piešķir divreiz lielāku summu nekā citam.
Nadežda Čerpaka atbildēja, ka finansējums tiekot veidots pēc pieprasījuma – atbildīgās struktūrvienības vadītājs rudenī sagatavo nākamā gada budžeta tāmi. Tomēr jaunajam budžetam kopumā jāiekļaujas iepriekšējā gada finanšu robežās. Tādēļ vienā gadā palielināt kāda pagasta finansējumu no 1500 līdz 3000 eiro praktiski neesot iespējams, jo šī nauda būtu jāatņem citam pagastam vai citam pasākumam. Lielāki svētku budžeti citviet esot veidoti pakāpeniski vairāku gadu laikā vai arī pārdalot naudu no citiem attiecīgā pagasta kultūras pasākumiem.
Viņa arī norādīja, ka Lielauces svētkiem papildus 1500 eiro pamatbudžetam bija piesaistīts apmaksāts koncerts no kultūras projektu konkursa līdzekļiem 1200 eiro vērtībā. Līdz ar to kopējais pašvaldības atbalsts Lielauces svētkiem esot bijis 2700 eiro. Iedzīvotāju padomes locekļi pret to iebilda, norādot, ka arī citi pagasti piesaista projektu un sponsoru finansējumu, tādēļ salīdzināms būtu tieši katram pagastam sākotnēji piešķirtais svētku budžets.
Kultūras pārvaldes vadītāja to noliedza, jo projektu finansējuma piešķiršanā tiek pārbaudīts dubultā finansējuma risks. Tāpat pagastu kopējos kultūras budžetus neesot iespējams vienkārši salīdzināt, jo dažviet tajos iekļauta kultūras namu uzturēšana, elektrība, apkure, autoratlīdzības, kolektīvu darbība, transports un citi izdevumi, bet citviet šīs izmaksas tiek segtas no citām budžeta pozīcijām.
Sarunā neizskanēja vienota un visiem pagastiem piemērota formula, pēc kuras tiktu aprēķināts svētku finansējums, kā arī netika dots konkrēts solījums nākamgad Lielaucei piešķirt tikpat daudz kā citiem pagastiem. No skaidrojuma izrietēja, ka lielāks finansējums Lielauces svētkiem savlaicīgi jāparedz nākamā gada budžeta pieprasījumā, vienlaikus norādot, no kādiem citiem pasākumiem vai izdevumu pozīcijām līdzekļus iespējams pārdalīt.
Dzērves skulptūru padarīs interaktīvu
Lielauces Iedzīvotāju padomes sēdē pārrunāta biedrības “Lielauces attīstībai” iniciatīva papildināt pagasta centrā uzstādīto Dzērves skulptūru ar skaņas ierakstu, simbolisku vara dzērveni un labiekārtotu pieeju.
Jautājums sēdes darba kārtībā iekļauts, jo vietējie iedzīvotāji interesējušies, cik skaļi skanēs dzērves balss, vai pie skulptūras paredzēts celiņš un kas pēc projekta īstenošanas uzturēs labiekārtoto teritoriju – biedrība vai pašvaldība.
Biedrības vadītājs Ivars Bušmanis atgādināja, ka ideja nav pilnīgi jauna, bet šā gada martā biedrības kopsapulcē tā atjaunota. Ieceres mērķis ir padarīt skulptūru interesantāku gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, lai to ne tikai apskatītu no attāluma, bet varētu pieiet klāt un iesaistīties.
Paredzēts, ka, cilvēkam pietuvojoties skulptūrai, atskanētu dzērves sauciens. Savukārt pie dzērves kājām novietotu vara dzērveni, kuru paberzējot varētu kaut ko vēlēties. Projekta iecere un vizualizācijas jau kopš pavasara bijušas publicētas Lielauces mājaslapā, bet pagasta svētkos iedzīvotāji ar projektu iepazīstināti klātienē, aicinot to atbalstīt ar parakstu vai ziedojumu.
Pagasta svētkos iecere izraisījusi lielu interesi. To atbalstījuši 156 cilvēki, bet līdz Iedzīvotāju padomes sēdes dienai projektam bija saziedoti 910 eiro. Kā sēdē norādīja Ivars Bušmanis, cilvēki tādējādi par projektu balsojuši ne tikai ar vārdiem un parakstiem, bet arī ar savu naudu.
Runājot par iespējamo skaļumu, tika paskaidrots, ka pagasta svētkos demonstrētais nav uzskatāms par galīgo skaļuma līmeni. Skaņu var regulēt un pielāgot pēc iekārtas uzstādīšanas, ņemot vērā, ka tuvumā atrodas pansija un pašvaldības iestādes.
Dzērves sauciens nebūtu dzirdams nepārtraukti. Tas atskanētu tikai tad, kad cilvēks pieietu skulptūrai. Ja pēc uzstādīšanas izrādītos, ka skaņa ir pārāk skaļa vai traucējoša, ieraksta skaļumu varētu samazināt. Pagasta svētkos apmeklētāji drīzāk esot jautājuši, kāpēc dzērves balss skan tik klusi, nevis sūdzējušies par pārmērīgu troksni.
Diskusijā Gvido Dekslings interesējās, kas pēc celiņa izbūves uzturēs teritoriju. Ivars Bušmanis paskaidroja, ka skulptūra atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes un laukuma uzturēšana jau pašlaik ir pašvaldības funkcija. Celiņa ierīkošana šo darbu apjomu nepalielinātu. Tādēļ par laukuma turpmāko uzturētāju nebija nepieciešams pieņemt atsevišķu lēmumu.
Praktiski tika apspriesta biedrības un pašvaldības sadarbība: biedrība sagādātu materiālus un īstenotu savu projekta daļu, bet pašvaldība nepieciešamības gadījumā palīdzētu ar tehniku vai citiem darbiem. Tādējādi projektu varētu īstenot bez sarežģītas zemes nodošanas biedrības lietošanā. Tika nolemts projektu īstenot kopīgi; vēl jāprecizē darbu sadale un tehniskais risinājums.
Dobeles novada Būvvalde ir devusi saskaņojumu Dzērves laukuma pārmaiņām. Tā atzinusi, ka plākšņu celiņa ierīkošana nav uzskatāma par būvdarbiem, bet par teritorijas labiekārtošanu. Pirms rakšanas gan vēl jāpārbauda, vai zem paredzētā celiņa neatrodas elektrības kabeļi vai citas komunikācijas. Kristīne Ūdre apņēmās šo informāciju noskaidrot pie teritorijas plānotājiem.
Ivars Bušmanis norādīja, ka projekts faktiski sadalīts divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izgatavot un jau šoruden uzstādīt vara dzērveni un dzērves balss atskaņošanas iekārtu, kā arī QR plāksnīti. Otrajā kārtā paredzēts ierīkot celiņu.
Sākotnēji biedrība bija piedāvājusi tikai īsāko pieeju no ielas līdz skulptūrai. Pašvaldības vides dizainere Liene Laurinoviča piedāvājusi plašāku risinājumu: celiņš pievestu pie skulptūras, plākšņu segums apņemtu akmeni un pēc tam turpinātos uz pansionāta pusi. Tādējādi cilvēks varētu pie skulptūras pienākt no vienas puses un aiziet pa otru, nevis atgriezties pa to pašu ceļu.
Plašākais variants projektu sadārdzina, taču biedrība paļaujas uz negaidīti lielo sabiedrības finansiālo atbalstu. Celiņa materiālus paredzēts apmaksāt no iedzīvotāju ziedojumiem, bet darbus sākt tikai pēc dzērvenes un skaņas iekārtas uzstādīšanas un galīgo izmaksu noskaidrošanas.
Diskusijas noslēgumā Arnis Krūzmanis pievērsa uzmanību tam, lai pie skulptūras varētu nokļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Pie ielas esošā apmale vismaz vienā vietā būtu jāpazemina, bet plākšņu celiņam jābūt pietiekami platam. Tika nospriests vēl pārbaudīt izvēlēto plākšņu izmērus un celiņa platumu, kā arī konsultēties ar vides dizaineri par piemērotāko piekļuves risinājumu.
Vai Iedzīvotāju padome varētu piedalīties pašvaldības projektu konkursos?
Lielauces Iedzīvotāju padome vēlējās panākt izmaiņas Dobeles novada pašvaldības projektu konkursu noteikumos, lai tajos varētu piedalīties ne tikai biedrības, fiziskas personas un iedzīvotāju iniciatīvas grupas, bet arī pašvaldības izveidotās iedzīvotāju padomes.
Gvido Dekslings norādīja, ka kultūras projektu konkursā finansējumu pasākumu rīkošanai var saņemt arī iedzīvotāju iniciatīvas grupa vai tās pilnvarota persona, savukārt sporta projektu konkursā pretendenti var būt tikai biedrības. Tādēļ viņš ierosināja izvērtēt iespēju grozīt nolikumus, paredzot tiesības uz sporta projektu finansējumu pretendēt arī iedzīvotāju padomēm.
Sēdē tika skaidrots, ka prasība sporta projekta pieteicējam būt biedrībai saistīta ar atbildību par projektā iegādātajām mantām. Finansējot fizisku personu, iegādātā manta faktiski varētu kļūt par tās privātīpašumu.
Diskusijā tika norādīts, ka kultūras projektu finansēšanas mehānisms ir atšķirīgs. Pieteikumu var iesniegt iniciatīvas grupas pilnvarota persona, bet pašvaldība finansējumu nepārskaita šīs personas privātajā kontā – rēķinus apmaksā pati pašvaldība, savukārt projekta īstenotāji iesniedz atskaiti. Gvido Dekslings uzsvēra, ka iepriekš kultūras projektā rīkojies ar pārējo padomes locekļu pilnvarojumu, nevis kā individuāla privātpersona.
Ivars Bušmanis atgādināja, ka projektu īstenošana un pasākumu organizēšana pašlaik neietilpst Iedzīvotāju padomes funkcijās. Padome ir konsultatīva institūcija, kuras galvenais uzdevums ir pārstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā, nevis veikt biedrībai līdzīgas saimnieciskas vai organizatoriskas darbības. Tādēļ ar sporta projektu konkursa nolikuma papildināšanu vien varētu nepietikt – vispirms būtu jāvērtē, vai jāgroza arī pats Dobeles novada iedzīvotāju padomju nolikums.
Savukārt Māris Siliņš norādīja, ka padomju funkcijas nav nemainīgas. Pašvaldība savā nolikumā varot iedzīvotāju padomēm noteikt papildu tiesības, un padomei ir tiesības iesniegt priekšlikumus pašvaldības normatīvo aktu grozīšanai. Tādēļ juridiski vispirms būtu jāizpēta iespēja papildināt Iedzīvotāju padomes nolikumu, bet pēc tam – attiecīgi grozīt sporta projektu konkursa noteikumus, kuros pašlaik kā pretendentes minētas tikai biedrības.
Piešķirot padomei tiesības rīkot pasākumus, pārvaldīt finansējumu un iegādāties mantu, tā pēc būtības varētu sākt līdzināties biedrībai. Ivars atgādināja, ka tas būtu pretrunā ar pašas IP vadības sākotnēji pausto nostāju, ka Iedzīvotāju padome nekļūs par vēl vienu vietējo biedrību un nedublēs jau darbojošos sabiedrisko organizāciju funkcijas.
Sēdes noslēgumā netika pieņemts lēmums nekavējoties prasīt konkrētus nolikumu grozījumus. Padome vienojās uzdot Mārim Siliņam izpētīt juridiskās iespējas – vai un kādos normatīvajos aktos būtu jāveic izmaiņas, lai Iedzīvotāju padome nākotnē varētu piedalīties pašvaldības finansētajos sporta un, iespējams, arī citu nozaru projektu konkursos. Pēc šīs izpētes padome varēs lemt par konkrēta priekšlikuma iesniegšanu pašvaldībai.
Meklēs risinājumu lietusgāžu izskalotajam ceļam uz kūtiņām
Lielauces Iedzīvotāju padome pārrunāja spēcīgo lietusgāžu izskalotā piebraucamā ceļa uz Purvāju garāžām un kūtiņām stāvokli. Ceļu izmanto gan šo īpašumu lietotāji, gan Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs, gan AKP, lai nokļūtu pie attīrīšanas iekārtām.
Gvido Dekslings norādīja, ka ceļa atjaunošanā būtu jāpiedalās visiem tā lietotājiem. Praktiskais risinājums būtu apzināt kūtiņu, garāžu, dārzu un citu objektu īpašniekus un vienoties par kopīgu finansējumu un darbu organizēšanu.
Kristīne Ūdre gan piezīmēja, ka, ja viņai būtu ziņots par izskaloto ceļu, tas līdz šai sēdei jau būtu salabots. Viņa noskaidrojusi, ka šis piebraucamais ceļš nav iekļauts pašvaldības ceļu sarakstā. Zeme pieder pašvaldībai, taču ceļam ir servitūta funkcija. Atbilstoši vispārējai servitūtu uzturēšanas kārtībai ceļš jāuztur tā lietotājiem, savukārt zemes īpašnieks nedrīkst radīt šķēršļus servitūta izmantošanai.
Māris Siliņš skaidroja, ka tad, ja starp zemes īpašnieku un servitūta lietotājiem nav noslēgta cita vienošanās, ceļa uzturēšana gulstas uz tā lietotājiem. Pašvaldībai kā zemes īpašniecei nav pienākuma vienai pašai ceļu atjaunot. Vienlaikus pašvaldība vai pagasta pārvalde sadarbības kārtībā varētu palīdzēt ar tiem darbiem vai resursiem, kurus iedzīvotāji paši nespēj nodrošināt.
Padomes loceklis Raimonds Vernis un citi piezīmēja, ka nepietiktu ceļa izskalojumus vienkārši aizbērt ar jaunu grants vai šķembu kārtu. Tā kā ceļam ir ievērojams kritums, nākamajās lietusgāzēs uzbērtais materiāls varētu atkal tikt aizskalots. Vispirms nepieciešams atrisināt ūdens novadīšanu un tikai pēc tam izvēlēties piemērotāko ceļa seguma materiālu. Arnis Krūzmanis norādīja, ka ūdens novadīšanai, iespējams, vajadzīgs grāvis un caurteka gar garāžu teritoriju līdz vietai, kur ūdeni iespējams droši novadīt. Pretējā gadījumā ceļa atjaunošana dotu tikai īslaicīgu rezultātu.
Kristīne Ūdre apņēmās noskaidrot precīzās servitūta robežas un to, kur pašvaldības zemē drīkst ierīkot grāvi, caurteku vai citus ūdens novadīšanas elementus. Pēc šīs informācijas saņemšanas paredzēts sasaukt atsevišķu sapulci, uzaicinot visus ceļa lietotājus. Tajā būs jāvienojas par tehnisko risinājumu, nepieciešamajiem materiāliem, izmaksām, lietotāju līdzmaksājumu un pašvaldības iespējamo palīdzību.
Par būvdarbiem pagastā
Sēdes noslēgumā Arnis Krūzmanis jautāja, kā pašvaldībā tiek sadalīta nauda būvdarbiem. Viņš pretstatīja Lielauces baznīcas mūra konservācijai no pašvaldības piešķirtos 5000 eiro un bojāto Lielauces Tautas nama fasādi un skursteni, vaicājot, kādēļ pašvaldība varējusi atbalstīt biedrības projektu, bet neesot atradusi naudu savas ēkas remontam.
Kristīne Ūdre iebilda, ka apgalvojums par naudas nepiešķiršanu Tautas nama remontam nav patiess. Finansējums ēkas fasādes un skursteņa labošanai esot paredzēts šā gada budžetā, līgums saskaņots, bet darbus plānots veikt septembrī. To sākšanu aizkavējusi pašvaldības iepirkumu procedūra un būvdarbu organizēšana vispārīgās vienošanās ietvaros, ko pagasta pārvalde pati nevar ietekmēt.
Savukārt Lielauces baznīcas mūra konservācija nav finansēta tikai no Dobeles novada pašvaldības budžeta. Biedrība “Lielauces attīstībai” bija sagatavojusi projektu un konkursa kārtībā ieguvusi Lauku atbalsta dienesta administrēto LEADER finansējumu. Pašvaldība ar domes lēmumu nodrošināja 10% projekta līdzfinansējumu – no aptuveni 50 000 eiro kopējām izmaksām pašvaldības daļa bija 5000 eiro.
Ivars Bušmanis paskaidroja, ka pašvaldībai ir izdevīgi ieguldīt vienu eiro, ja no Eiropas Savienības fondiem iespējams saņemt deviņus. Turklāt šī nav konkrētiem pagastiem rezervēta nauda, bet finansējums, ko saņem tikai projektu konkursos uzvarējušie pretendenti. Tādēļ abi gadījumi nav tieši salīdzināmi.
Atreferējums un apkopojums sagatavots ar MI palīdzību