No 10. novembra vietnē visidati.lv un Bēnes PB Lielauces veikalā sākusies balsošana par “Gada Lielaucnieku 2025”. Iedzīvotājiem līdz 18. novembrim balsojumā jānovērtē, kura no sešām nominētajām kandidatūrām iegūs balvu Dzērvi. Šogad nominācijā “Gada iniciatīva” izvirzīti Anita Darģe un Vija Kurpniece, nominācijā “Gada labdaris” – Inese Jakuboviča, Baiba Volgaste un Sintija Želve-Bergmane un nominācijā “Gada uzņēmējs” – Edgars Kurpnieks.
Pieteikto kandidatūru skaits – 18 – liecina, ka šogad mums Lielaucē ir bijušas daudz vairāk ideju un labo darbu. Turklāt pieteiktie ierosinājumi un darbošanās kopienas labad nebūt nav viss, kas šogad noticis. Tāpēc šeit sniegsim labo darbu un iniciatīvu apkopojumu, kas nepretendē uz to, ka te ir pilnīgi visas.
Šoreiz – pēc punktiem
Šogad iedzīvotāju aktivitāte līdzcilvēku novērtēšanā bija augstāka nekā citus gadus – pavisam no 18 lielaucniekiem (pērn 8) saņemti 25 (pērn 16) pieteikumi. Šie skaitļi neatbilst tāpēc, ka daži pieteicēji izvirzīja vairāk par vienu kandidatūru, savukārt vairāki pieteicēji ierosināja vienu un to pašu kandidātu.
Ar katru gadu parādās arvien vairāk dažādu iniciatīvu un padarītu darbu. Šogad vairāk pasākumu no pašvaldības puses, klāt pie ikgadējām Tautas nama un bibliotēkas aktivitātēm – pirmkārt, pirmoreiz notika pašvaldības organizētie Lielauces pagasta svētki. Otrkārt, katru mēnesi notiek Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra organizatores Kristīnes Opoļskas radošie un daudzveidīgie pasākumi bērniem un jauniešiem.
Var just, ka arī kopienā nav tikai ierastie sabiedrisko aktivitāšu centri – biedrība “Lielauces attīstībai” un deju kopa “Klabdancis”. Gada laikā nākušas klāt Iedzīvotāju padomes aktivitātes, izveidojusies biedrība “Piedzīvojumu virsotnes”, māmiņas pieteikušās grupā “Māmiņu apvienība” pasākumu organizēšanā saviem un citu bērniem, vēl notikušas individuāli organizētas akcijas. Paredzot grūtības novērtēt daudzās dažādās iedzīvotāju aktivitātes, biedrības valde nolikumā iekļāva izvērstākus vērtēšanas kritērijus. Biedrības valde 2. novembrī tabulā katram nominantam pretī katram kritērijam lika punktus (0-3). Kandidatūras, kuras ieguva visvairāk punktu, tika nominētas. Šogad godināsim pat trīs labdarus (nevis divus, kā parasti), jo nominēts tikai viens uzņēmējs un šogad ceremonijā necildināsim par mūža ieguldījumu. Jāpiebilst, ka tika izvirzīti divi uzņēmēji un bija arī kandidatūra par mūža ieguldījumu, taču diemžēl viņi atteicās no publiskas sveikšanas.
Otrkārt, septiņas kandidatūras izvirzītas atkārtoti. Tas liecina, ka šie cilvēki nav “viengadnieki”, bet aktivitāte un uzņēmīgums ir viņu dzīvesveids. Nolikums neliedz kļūt par “Gada Lielaucnieku” atkārtoti, par to liecina apbalvojuma nosaukums, taču kritērijā “vai iepriekš nominēts” tabuliņā pretī liekama 0. Līdz ar to priekšrocības 3 punktus gūst tie, kuri apbalvojumam pieteikti pirmo reizi.
Treškārt, labdara un ierosinātāju nominācijās izvirzīto dāmu kontā nav tikai viena vienīga akcija, ideja vai darbiņš. To ir vairākas, turklāt ne jau pirmo gadu.
Idejas, kas īstenojas
Ir pamanītas idejas, kas iekustinājušas sabiedrības dzīvi, padarījuši to krāsaināku, neatkārtojamu. Vienmēr ārpus vērtēšanas bija palikusi “Gada Lielaucnieka” organizēšana. Būtu tikai godīgi atskaites gadu noteikt no novembra līdz novembrim. Vija Kurpniece pērn radīja “Gada Lielaucnieka 2024” konceptu, pulcināja ap sevi aktīvākos biedrības biedrus un kopīgi noorganizēja vērienīgākos un apmeklētākos pagasta svētkus, tos kopā ar Anitu arī novadīja. Savukārt Spoku lugu iestudējumā Vija nāca ar savā idejām pasākuma vietas pārvēršanā par spoku pili un pati pāris dienas ņēmās dekorēdama pili.
Anita Darģe ir izdomas bagāta un vairākiem talantiem apveltīta. Viņa dzied, dejo, glezno, dekorē un… spēlē teātri. Septembrī bija viņas pirmais iznāciens kā lugas režisorei, taču papildus tam viņa nāca klajā ar idejām par noformējumu, par smaržām zālē, par dūmiem, par virtuālām dekorācijām, par fona skaņu izmantošanu – tās visas tika īstenotas. Spoku lugu iestudējums Lielauces pilī bija pasākums, ko augsti novērtēja itin visi tā apmeklētāji. Anita lieliski improvizēja apdziedāšanās dziesmās Ielīgošanas gājienā, nospēlēja avīžpuiku Cepļa svētkos un, nenojaušot par nominēšanu, jau sākusi īstenot oriģinālu ideju šī gada ceremonijai.
Deju kopas “Klabdancis” grūtākajā brīdī, kad uz skatuves dejoja vien četri pāri, Kristīne Barvida ierosināja noorganizēt sadanci ar citiem kolektīviem. Tas martā noritēja ar lielu pacēlumu, pēc tam “Klabdancis” sarīkoja Ielīgošanas svētkus, un nu pirmoreiz “Klabdanča” 14 gadu vēsturē mēģinājumos jau ir astoņi pāri.
Pēc Lielauces zvana pārtveršanas izsolē un atvešanas mājās Raimonds Vernis noteica: “Zvanam jābūt kapos!” Tā radās ideja uzbūvēt zvanu torni Lielauces kapos, nu tam ir arhitekta Jāņa Kukšas skice un tā gaida, kad pašvaldība izsludinās ieceru konkursu, kurā iedzīvotāji ar balsošanu izlems, kurā pagastā iedzīvotāju vēlmes īstenot.
Renāte Kalniņa ierosināja, pati izdomāja un novadīja jaunu pasākumu Lielaucē –orientēšanās pārgājienu ģimeņu komandām un individuāli “Atrodi LIELAUCĒ”. Tajā kontrolpunktos mūsdienīgi vajadzēja atzīmēties ar viedtālruņiem un pēc QR koda skenēšanas atbildēt uz jautājumiem par Lielauci.
Māris Siliņš oktobrī ierosināja izvietot plakātu pie iebraukšanas Lielaucē, lai piesaistītu sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību ceļa remonta nepieciešamībai. Pats arī šo ideju īstenoja.
Ivars Bušmanis ierosināja un 4. maijā noorganizēja velobraucienu apkārt Lielauces ezeram ar Baltā galdauta svētkiem “Ezeriņos”. Viņa kontā šogad ir arī pārgājiens Vīķu purvā, pasākums “Ceplis joprojām varens” Ķieģeļceplī, “Gada Lielaucnieks 2025” koncepts. Ivars šogad izpētījis un mājas lapā interesentiem darījis zināmus 1905. gada notikumus Lielaucē, 1941. gadā izsūtīto dzīvesstāstus. Viņš ir ierosinājis un īstenojis VKKF projektu “Lielauces ķieģeļcepļa vēsturiskā izpēte”, kurā pusgadu ilgie pētniecības rezultāti redzami mājas lapas VĒSTURES sadaļā. Viņš arī sagatavojis un iesniedzis LEADER projektu “Lielauces baznīcas mūru konservācija”, kam apstiprinājums vēl gaidāms.
Visiem par pārsteigumu Nauris Kalniņš 2764 km attālumā no Latvijas – ANO starptautiskajā misijā Libānā izgatavoja norādi, cik tālu atrodas no Lielauces. Atšķirībā no vienības biedriem Lielauces apzīmēšanai viņš izvēlējies “Klabdanča” dejojošo dzērvi un rakstveidolu.
Jau sēžot pie galdiņiem iepriekšājā “Gada Lielaucnieks 2024” ballē Guntis Vilberts ierosināja: “Uztaisām mēs, fotogrāfi, Lielauces kalendāru 2026. gadam, nosakot cenu, kas augstāka par pašizmaksu, un iegūtos līdzekļus novirzām ziedojumiem!” Ivars ķērās pie idejas īstenošanas un nu Lielauces 2026. gada kalendārs pirmssvētku nedēļā par ziedojumiem vismaz 8 eiro apmērā jau ir pieejams lielaucniekiem.
Ja ir vēl kāda nepamanīta ideja, kas vai nu īstenota vai vismaz sākt īstenot, dodiet ziņu – pievienosim šim sarakstam!
Labo darbu saraksts
Antra Endzele-Reisa bija pirmā, kura atsaucās aicinājumam ziedot Lielauces zvana iegādei, pēc minūtes trūkstošo summu pievienoja Inese Jakuboviča, tā trīs minūšu laikā nepieciešamie 175 eiro tika sadabūti. Antra biedrībai nežēlo neko –kad pati nevar piedalīties talkā, tad ziedo naudu pīrāgiem talciniekiem. Šogad 4. maijā krietni papūlējās, lai 4. maijā uz baltā galdauta būtu bagātīgs cienasts. Bet zupu šoreiz vārīja biedrības soļanku speciāliste Inese. Viņa vienmēr, arī uz talkām no ledusskapja izvelk pašlasītās saldētās baravikas un apšubekas, no pagraba izceļ dārzeņus un top garda zupa. Visvairāk Inese nopūlas uz Ziemassvētkiem, kad kopā ar Sanitu veido dāvinājumus pagasta bērniem. Meklējot piemērotāko apģērbu, viņa ieguldījusi pašas līdzekļus. Līdz beidzot vienā “rūķu darbnīcā” vakarus kopā ar Sanitu piepildīt dāvanu maisus. Gandarījumu deva pats brauciens pie ģimenēm.
Sintiju Želvi-Bergmani šogad nevarēja nepamanīt pēc aizrautīgas un nesavtīgas darbošanās deju kopā “Klabdancis”. Viņa ne tikai satur kopā dejotājus, bet dod visiem papildu enerģiju. Gluži vai mātišķas rūpes par to, lai katrs būtu apģērbts, apauts. Viņas enerģija plūda sadancošanas pasākumam “Dejotprieks” gatavošanā, organizējot Ielīgošanas pasākumu pagasta ļaudīm, gatavojot deju kolektīvu gājienam Auces svētkos. Gājienā meitas izcēlās ar košajiem tērpiem, ko speciāli šim gadījuma šuva Sintija. Viņa sagatavoja arī tērpus spokiem Lielauces pilī – Sarkanmatim (Gunārs Stepiņš) un Baltajai dāmai (Vija Kurpniece). Nenovērtēts, pat aprunāts ir Sintijas darbs daudzdzīvokļu māju pagalma uzturēšanā kārtībā. Jau piecus gadus viņa kopā ar Baibu Volgasti (šad tas pievienojoties ar dažiem citiem) kaplē, apgriež krūmus, līdzina celiņus. Šogad tika pārkrāsoti soliņi.
Neviens pasākums nav iedomājams bez Baibas Volgastes. Viņa nav tikai klātesoša visos notikumos, lielākā daļā notikumu viņa iesaistās organizēšanā, daudzus no tiem viņa ir arī rosinājusi, piemēram, Ielīgošanas pasākumu, Halovīna ballīti, “Klabdanča” iesaistīšanos zibakcijās.
Visvairāk pieteikumu šogad bija par Edgara Dejus ieguldījumu makšķerēšanas sacensību “Lielauces asaris” rīkošanā. Šogad Edgars sacensības organizēja vēl patstāvīgāk, šim nolūkam kopā ar Edmundu Bērziņu izveidojot biedrību “Piedzīvojumu virsotne”. “Lielauces asaris 2025” šogad notika jau trešo reizi. Tajās piedalījās 28 komandas ar laivām un pirmoreiz Latvijā – spiningošana no kajakiem (9 dalībnieki). “Edgars Dejus savu popularitāti ir ieguvis ne tikai vietējo copmaņu vidū, bet uz šīm sacensībām brauc un piedalās pat no visas Latvijas. Un piedalās ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, kas ir ļoti apsveicami!” vērtē Egils Evarsons.
Gvido Dekslings kā Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs daudz darīja Lielauces svētku organizēšanā un norisē. Viņš sarīkoja vēl nepiedzīvoti plašu tirdzniecību ar 29 tirdzniecības vietām, kas visi bija amatnieki vai mājražotāji. Pats arī appļāva zāli pie pils. Sakārtojis strīdīgo “kūtiņu ceļu”, ko kā servitūtu izmanto daudzi lietotāji, norāda Māris Siliņš.
Sanita Elferte kopā ar meitu Līvu pagājušā gada nogalē noorganizēja labdarības akciju Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu-ķepā ” patversmei. Vairāk kā 20 lielaucnieki saziedoja segas, pledus, spilvenus, suņu un kaķu barību, bļodiņas, ko ar Līvas vieglo kravas auto aizveda uz Jelgavas novada Salgales pagasta Rēvičiem.
“Kaķēns uzradās katlu mājā pie “Niedrām”, remonta laikā, kad jaunais katls vēl nebija izlikts,” vēsta Gvido Dekslings. “Ļoti bailīgo ap trīs mēnešus veco kaķēnu vairākas dienas baroja Paula Latiša, centās noskaidrot īpašniekus. Līdz pati apņēmās par viņu rūpēties.” Tad talkā nācis Gvido kā Auces Dzīvnieku aizsardzības biedrības (Auces DzAB) pārstāvis, uzlicis ķerambūri, notvēruši kaķēnu. “Nu jau pagājuši daži mēneši, kaķēns veselīgs un aprūpēts aug Rīgā,” zina teikt Gvido. Tādus bezpajumtniekus kaķus no Auces DzAB savās mājās uzņēmušas Sanita Fišere un Renāte Kalniņa, katra pa diviem. Droši vien arī citi. Paldies tiem, kuri bez jebkādas konvencijas pret vardarbību pret dzīvniekiem rūpējas par grūtībās nonākušiem kaķiem un suņiem!
Klusi un neredzami pastaigājoties nomestos atkritumus ikreiz vāc Regīna Rūsiņa un Astrīda Melbārde, kas aizsākās no “Matužēnu” saimnieku paradumiem. Plašākā teritorijā – Lauvās, Puijās – nomestās plastmasas u.c. nesmukumus vāc Renāte Kalniņa.
Jūlija Hišova kā fotogrāfe ir bijusi labdare daudzos pasākumos – “Gada Lielaucniekā”, “Klabdanča” Sadancī, Ielīgošanas svētkos, Cepļa svētkos, Spoku lugās. Ivars Bušmanis visos biedrības un citos pasākumos uzņēmis video un sagatavojis videosižetus (gada laikā 40 video, ieskaitot videoklipu “Dzērves dziesmai”). Arī šīs aktivitātes, ko lielākā daļa uztver kā pašsaprotamas un “neko nemaksājošas”, patiesībā nozīmē lielus materiālos un laika ieguldījumus.
Kārlis Petruss, savukārt, šogad veicis vislielāko ziedojumu labdarībai naudas izteiksmē. Pateicoties šim pārskaitījumam un pieplusējot par kalendāru savāktos līdzekļus, biedrība pēc Renātes ierosinājuma ir nolēmusi Lielauces bērnus divdesmitvietīgā autobusā aizvest uz Rīgas kinoteātri noskatīties jaunu Ziemassvētku filmu.
Šo uzskaitījumu varētu papildināt vēl un vēl: ar Māra Vilsona vecā muižas ceļa uz Lēni meklējumiem un pārgājiena maršruta iztaustīšanu purvā, tajā piedalījās arī citi ieinteresētie. Viesmakšķerniekus regulāri ar laivām nodrošināšana Arnis Fišers – un cik braucienu ezerā viesiem viņš ir uzsaucis pats! Gvido Dekslings un Māris Siliņš izlika brīdinājuma zīmes dzērveņotājiem ap Vīķu purvu. Raimonds Vernis appļāva baznīcas mūrus. Ivars un Renāte pastāvīgi uztur šo mājaslapu ar jaunu saturu un jaunām lapām. Atgādiniet vēl citus labos darbus, un šo sarakstu turpināsim.
Aicinām visus uz “Gada Lielaucnieks 2025” godināšanas ceremoniju sestdien, 6. decembrī, plkst. 19 Lielauces tautas namā!
2025. gada “Gada Lielaucnieks 2025” nominanti:
-
Anita Darģe pirmajā mēģinājumā "Matužēnos" klāsta savas ieceres. Ivara Bušmaņa foto.
-
Baiba Volgaste kopā ar meitu Grētu pašas rosinātajā Halovīnu ballītē.
-
Edgars Kurpnieks cērp aitas ZS "Skabargas". Raimonda Verņā foto
-
Sintija vada ielīgošanas pasākumu. Jūlijas Hišovas foto
-
Inese Jakuboviča "Grīvās" pabeidz saiņot Ziemassvētku dāvanas bērniem. Ivara Bušmaņa foto.
-
Vija Kurpniece Baltās dāmas spoku tērpā pie pašas veidotā pils dekorējuma. Jūlijas Hišovas foto.
