Piektdien, 18. jūlijā, Latvijas Dabas fonds kopā ar kolēģiem no vides organizācijām un valsts pārvaldes pie Bēnes muižas Kungu mājas atklāja ceļojošo brīvdabas izstādi “Auces upe: Zemgales atspulgs”. Ekspozīcijas stendos ievietots arī Jūlijas Hišovas no drona uzņemtais fotoattēls, kurā redzams Lielauces ezers.
Izstāde iepazīstina ar Auces upes vēsturi, ar vārda izcelsmi, ar dabas vērtībām un ekoloģisko stāvokli, kas labi ilustrē situāciju arī citās Zemgales upēs. Izstādi Latvijas Dabas fonda eksperti veidojuši sadarbībā ar vietējiem novadpētniekiem, tās dizaina autors ir mākslinieks Matīss Markovskis.
Izstādē uzzinām, ka vārds “Auce” pirmoreiz minēts 1272. gadā – līgumā starp Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni. Dokumentā minēts “ezers, kuru sauc Aucis (Autzis)”, kas ir Lielauces ezera senākais nosaukums. Visticamāk, upe nosaukta ezera vārdā, no kura tā iztek.
“Auces upe ir Zemgales atspulgs. Gadsimtu gaitā cilvēki centušies iegrožot upes dabisko tecējumu – to taisnojot un būvējot aizsprostus. Šodien Auces upe ir atzīta par riska ūdensobjektu, kas nozīmē, ka tās ūdeņu ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte nav laba un, iespējams, laba kvalitāte tuvākajā laikā arī netiks sasniegta. Mūsu izstāde uzdod būtisku jautājumu – ja cilvēku darbība ir mainījusi upi, ko mēs varam darīt, lai tai palīdzētu?” stāsta Ilze Priedniece, Latvijas Dabas fonda eksperte un viena no izstādes autorēm. Auces upe ūdens kvalitātes uzlabošanai un arī izstādei izvēlēta, jo tā, kā jau tipiska Zemgales upe, ir daudz cietusi no meliorācijas un lauksaimniecības piesārņojuma.
Izstādē katrs stends veltīts vienam upes posmam. Tā sākas ar stendu “No Lielauces ezera līdz Bēnei”, kurā Auce raksturota kā taisnota upe un tās dabisko plūdumu traucējot gan slieksnis augštecē, gan Bēnes dzirnavezers. Tas novedis pie sedimenta (nogulšņu) uzkrāšanās, kas pasliktina zivju un citu upju iemītnieku dzīvotni.
Izstādes attēlos norādīts, ka cilvēka iejaukšanās upes plūdumā – mākslīgi upi padziļināt vai paplašināt, piemēram, lai veidotu peldvietas, kā arī akmeņu krāvumu veidošana upju šķērsošanai gan kaitē videi, piemēram, upes nēģim, gan ir arī administratīvi sodāmas darbības.
Tāpēc no upju pētnieku puses neviennozīmīgi tiek vērtēta pārgāze Auces upes iztekā no Lielauces ezera. Savukārt, Vīķu purva dabas aizsardzības plānā pārgāze tiek vērtēta kā nepieciešama regulācija ūdens līmenim. Ezera ūdens līmenis kopš 20.gs. 20-tiem gadiem Lielauces ezerā nav mainījies. Tolaik uz Auces upes bijis aizsprosts ar slūžām, ar laiku slūžas sabrukušas. Lai pēc apkārtnes meliorācijas un Auces padziļināšanas ezerā nepazeminātos ūdens līmenis, uzbūvēta pārgāze. 90-to gadu vidū pārgāze tika izskalota, tad saremontēta. Pēdējais remonts izdarīts 2004.gada rudenī, pašreizējais stāvoklis viduvējs. Tos laikus atceras Valērijs Hišovs, kurš arī bija atbraucis uz izstādes atklāšanu: “Kad biju ezera uzraugs, ezerā ūdens līmenis kritās un zivis sāka slāpt. Braucu skatīties – Auces upes iztekas pārgāze bija izdrupusi un tas bija iemesls līmeņa kritumam. Braucu uz Cepļa karjeru pēc māliem, savācu akmeņus un kopā ar diviem palīgiem nostiprinājām pārgāzi. Pēc pāris dienām ezera līmenis atkal kritās. Braucām vēlreiz. Mūsu darbs bija izjaukts. Nostiprinājām. Pēc pāris dienām atkal tas pats. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka to veicis kāds no tuvējo zemes īpašniekiem, kuriem mežs pārpurvojās. Tad “Latvijas valsts meži” uz Auces upes uzstādīja betona pārgāzi, kas kalpo vēl šodien.”
Brīvdabas izstādes atklāšanas pasākumā ikvienam tiks dota iespēja iepazīt Auces upi, tādējādi iepazīstot vides problēmas, kas raksturīgas arī citām Zemgales upēm. Pasākuma vadītāja Karlīna Putniņa aicināja visus izpētes spēlē “Iepazīsti Auces upi!” – katram tika iedota lapiņa ar 15 jautājumiem, uz kuriem atbildes varēja sameklēta izstādes stendos. Tādā viktorīnā, dalībnieki tika aicināti špikot, atsaucās teju visi 35 atklāšanas dalībnieki. Piemēram, jautājums: cik zivju sugu dzīvo Auces upē? Atbilde: 20. Kura ir ļoti ekoloģiski jūtīga zivs, kas dzīvot tikai dažos Auces posmos? Pavīķe!
Izstādes atklāšanu kuplināja folkloras kopa “Tērvetes asni”, bija arī kopīgs mielasts. Pēc runām, dziesmām un konkursa dalībnieki kopā ar ūdeņu ekspertiem devās nelielā pastaigā gar Bēnes upi.
Izstāde būs aplūkojama pie Bēnes muižas līdz vasaras beigām, pēc tam tā ceļos pa dažādām vietām apkārtnē. Biedrības “Lielauces attīstībai” vārdā Ivars Bušmanis aicināja Latvijas Dabas fondu izstādi pēc tam parādīt Lielaucē, kur ārā pie bibliotēkas tai būtu piemērota vieta.
Izstāde par Auces upi ir trešā lielformāta brīvdabas izstāde ceļojošo izstāžu sērijā “Ūdeņi – dabas asinsrite”, ko piedāvā Latvijas Dabas fonds projektā LIFE GoodWater IP. Nākamās izstādes būs veltītas Aģes upei Vidzemē un Zaņas upei Kurzemē.
Izstāde tapusi projektā “LIFE GoodWater IP”, to atbalsta ES LIFE programma un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, un Sabiedrības integrācijas fonds. Projekta “LIFE GoodWater IP” mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā un virszemes ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.
Ivara Bušmaņa foto
-
Izstāde sastāv no sešiem abpusēji aplūkojamiem āra stendiem.
-
Atklāšanu vada Karlīna Putniņa.
-
Upju pētnieki kritiski vērtē ikvienu cilvēka uzstādīto šķēršli tās ceļā, arī pārgāzi Auces iztekā no Lielauces ezera.
-
Izstādes atklāšanas dalībnieki piedalās izpētes spēlē “Iepazīsti Auces upi!”, priekšplānā Kristīna Hišova.
-
Ekskursija gar Auces upi Bēnē.
-
Auces upē pie Bēnes muižas atrastā dzīvās radības - perlamutrenes un citi.
