Lielauces kapos notiek sen nepiedzīvoti labiekārtošanas darbi, ko veic kapu apsaimniekotājs SIA “Auces komunālie pakalpojumi”. Demontēts vecais žogs, kas vietumis jau bija pavisam izgāzies un savu lomu neveica. Gar kapu teritorijas ārējo malu izrauti vecie celmi. Atjaunots ceļš ziemeļu pusē. Savāktas lapas, kuras kapu kopēji bija sabēruši, kur pagādās. Vēl tiek atjaunoti vārtu stabi un sakopts ceriņu dzīvžogs lielceļa malā. Uz Lielauces kapos tiks atvesti jauni kapu dēļi.
“Lielauces kapi bija palikuši pēdējie nesakoptie,” stāsta SIA “Auces komunālie pakalpojumi” ainavu arhitekte, šo darbu vadītāja Gita Briģe. “Man sen gribējies tos sakopt, tikai nekad nav tam pieticis naudiņas. Sēta bija nokritusi, stabi izgāzušies – briesmīgi izskatījās. Šogad no pašvaldības dabūjām papildus 1800 eiro, par kuriem beidzot varam veikt kapu labiekārtošanu. Piebildīšu, ka ikdienas darbi ūdens un smilšu atvešana, lapu aizvešana ir ikdienas darbi, par kuriem šī nauda netiek tērēta. Šie ir papildus līdzekļi. No papildus līdzekļiem, piemēram, iepriekš izzāģējām bīstamos kokus Īles kapos, šogad pielabosim vārtus Ciroles kapos.”
Vai sēta netiks atjaunota? “Tam pašlaik līdzekļu nepietiek, tāpēc kopīgi ar iedzīvotājiem jādomā, kam nākamā gada budžeta pieprasīt naudu – žogam vai varbūt labāk soliņiem, uz kuriem apsēsties. Tagad pēc sakopšanas būs kā parkā – gan skaistāk, gan arī brīvāka piekļuve. Žogus un sētas ap kapiem parasti liek tikai pilsētās, nevis laukos. Turklāt pieredze rāda, ka tie nepasargā ne no meža dzīvniekiem, kas apgrauž kapu stādījumus, ne no vārnām, kas izmētā sveču trauciņus,” stāsta darbu vadītāja. “Kapsēta ir pārdomu vieta, tāpēc jābūt sakārtotai videi.”
Līdz šim smilšu kaudze bija ceļa malā pie pašiem vārtiem. Tas, no vienas puses, bija ērti kapu kopējiem, jo tuvu. No otras puses, tā bojā kopskatu uz kapiem un nav vēlama tik tuvu ceļa braucamajai daļai no satiksmes drošības viedokļa. Kur tā atradīsies? “Mēs to pārvietojam uz ceļu kapu malā. Tagad, kad ļodzīgais žogs vairs nebūs priekšā, tai varēs piekļūt tikpat ērti.”
Gita Briģe aicina visus kapiņu kopējus lapas un zarus turpmāk bērt tikai vienā norādītajā vietā, savukārt sveces izmest konteinerā. “Lapas mēs vedam uz kompostu, un ir, kas sveču trauciņus izmet pie lapām. Mēs pēc tam ar rokām dabūjam tos izlasīt ārā. Lūdzu, cieniet arī citu darbu, kuri rūpējas par kapiem. Savukārt, konteinerā nemetiet sagrābtās lapas, kaut arī konteiners ir tuvāk nekā lapu kaudze!”
Informēju Gitu par biedrības “Lielauces attīstībai” ierosinājumu kapos izveidot zvanu torni, kurā tad varētu iekārt par ziedojumiem nopirkto un uz Lielauci atpakaļ atgādāto kapu zvanu. Nākamgad būs tieši simts gadu, kopš zvans tika izliets Liepājas “Beker un Ko Liepāja” tēraudlietuvē. “Lūk, tā ir laba iecere! Varbūt nākamā gada budžetā jāprasa naudu zvanu tornim? To ir iespējams paveikt kopīgi. Mums tāds dēļu zvanu tornis ir Vecajos Lāčukalna kapos, kuru pērn pielabojām. Tas jums, iedzīvotājiem, pašiem ir jāizšķir, kam visupirms lūgt naudu nākamā gada budžetā: sētai, soliņiem vai zvanu tornim,” atbild Gita Briģe.
Ivars Bušmanis
-
Ar traktora kausu atjauno ceļu kapsētas ziemeļu pusē un izrauj vecos celmus.
-
SIA "Auces komunālie pakalpojumi" vīri atjauno vārtu stabus un vārtus.
-
Smilšu kaudze jau atrados uz sānceļa.
