“Šiem vīriem karš beidzās šodien…” tā 8.maijā Lielauces baznīcas gruvešos atrasto kaulu apbedīšanas ceremonijā Lielauces kapos teica Vecauces ev. luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Jānis Erno.
“Latviešiem un šeit dzīvojošajām tautām laimi neatnesa neviena no karojošajām pusēm. Bet Otrā pasaules kara beigu gadadienā mēs tīri cilvēcīgi zemesklēpī varam guldīt tā dalībniekus. Šādi mēs pieliekam punktu viņu karagājienam un dzīves gājumam Latvijā. Bet varbūt tā ir daudzpunkte, jo mums daudz kas vēl ir jānoskaidro. Varbūt mums ar laiku izdosies noskaidrot šo kareivju vārdus, ” teica mācītājs un aicināja klātesošos noskaitīt tēvreizi.
Biedrība “Lielauces attīstībai” laikā no 2021.gada 24.aprīļa līdz 2022.gada 30.novembrim noorganizējusi astoņas talkas gruvešu novākšanai pie un iekšpus Lielauces baznīcas mūriem. Divās talkās no tām (2021. gada 19. septembrī un 2022. gada 2.jūlijā) zem gruvešiem tika atrasti cilvēku kauli, kuru dēļ darbi tika pārtraukti un izsaukta Valsts policija fakta konstatācijai. Abos gadījumos par šo faktu tika sastādīti akti, taču kauli palika biedrības glabāšanā. Biedrība sazinājās ar Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Arni Āboltiņu un saņēma ieteikumu šos kaulus apbedīt Lielauces kapos un uzstādīt plāksni ar attiecīgu uzrakstu, kas norāda to atrašanas vietu un apstākļus.
Ar Dobeles novada pašvaldības finansējumu (paldies Ivaram Gorskim un Aldim Lerham) Penkules ZS “Mežbites” (kapudarbi.lv) tapa plāksne ar uzrakstu:
“Otrajā pasaules karā
1944. gadā kritušo
karavīru mirstīgās atliekas,
kas 2022. gadā atrastas
Lielauces baznīcas drupās.”
Atrastos kaulus Ivars Bušmanis iekārtoja vācu armijas apgādes kastē, kas saglabājusies no Otrā pasaules kara – tīri simboliski vācu (visticamāk) karavīru mirstīgās atliekas zemes klēpī tika guldītas lādē, kas izgatavota no viņu dzimtenes koka. Kapu vietu Lielauces kapu vecajā daļā ierādīja Dace Čunka. Paldies Zigmāram Staņislavskim un Raimondam Vernim par aktīvu līdzdalību šīs apbedījuma vietas izveidošanā. 77 gadus kritušo karavīru kauli gulēja virs zemes – baznīcas torņa drupās, un tikai šodien – 78 gadus pēc kara tie nonāca zemes klēpī.
Ivara Bušmaņa foto