Lielas Talkas dienā – 2021.gada 24.aprīlī padarījām necerēti daudz, jo ar savu traktortehniku palīgā atnāca lauksaimnieki brāļi Aigars un Raimonds Verņi, kuri ar tehniku novāca gruvešus baznīcas ārpusē un izlīdzināja zemi. Pārējie 28 talcinieki zāģējām kritušos kokus, tievos kociņus, ar trimeri novācām krūmu apaugumu. Ņemot vērā paaugstinātās drošības apstākļus un noteikto sociālās distancēšanās attālumu, talku organizējam trīs maiņās. Promejot ēdām pīrādziņus un paskatījāmies par plecu – jāturpina!

Pēc nedēļas – 4.maijā – Baltā galdauta svētkos turpinājām: Jānis Šlauders un Broņislavs Želvis atjaunoja abus sasistos krustus, Aigars Vernis no gruvešiem atbrīvoja divas kapu plāksnes, bet pārējie 22 talcinieki padarīja baznīcas drupas saredzamas arī no Mīnes ceļa puses.

Stumjot nost ķieģeļu lauskas, Raimonds Vernis starp tām pamanīja dīvainu metāla priekšmetu. Notīrot smiltis, iedomājāmies, ka tas varētu būt svečturis, precīzāk, svečtura daļa. Tikai vēlāk, kad no arhīva saņēmām Lielauces baznīcas iekšskata fotogrāfiju, kļuva skaidrs, ka tas ir tas pats svečturis, kas fotogrāfijā redzams pie mācītāja kanceles. “Lietais misiņa svečturis ir izgatavots laikā starp 1650. un 1680.gadu, kad Latvijas baznīcās ienāca pūķu tēli,” vēlāk pēc talkas apskatījis svečturi, secināja mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis. Biedrība šo svečturi nodevusi Rundāles pils muzeja arhīvā.

Kā jau 4. maijā pienācās – katra mājsaimniecība tika pie baltā galdauta. Vispirms nofotografēties un tad pacienāties ar svētku tortes gabaliņu, ko talciniekiem uzsauca zemnieku saimniecība “Ezeriņi” un tās saimnieks Vilnis Reiss.

Pēc trešās talkas Lielauces baznīcā pēc 77 gadiem jau atkal varēja ienākt pa galveno ieeju! Pirmoreiz pēc Otrā pasaules kara atbrīvota Lielauces baznīcas ieeja caur torni. Paldies Ceļu būvniecības sabiedrība „Igate”, kuri pēc ceļa V1128 Dobele-Īle-Auce noasfaltēšanas paveica Dievam un vietējai sabiedrībai tīkamu darbu. Mums pašiem talkās tas nebija pa spēkam, un Raimonds Vernis skubināja ceļa būnviekus. “CBS Igate” atbrīvoja baznīcas torņa pamatni, kas pēc saspridzināšanas 1944.gadā Kurzemes katla laikā bija aprakta torņa ķieģeļos. Nu baznīcai var gan apiet apkārt, gan ieiet pa galveno ieeju…

Pēc trešās talkas, lūkojoties pēc nākamajiem baznīcas attīrīšanas darbiem, Raimonds Vernis baznīcas iekšpusē pamanīja no gruvešiem stiepjamies vadiņus. Paraujot atsedzās cilvēka galvaskausa detaļa. Pirmā doma: ugunskoriģētāja vai radista mirstīgās atliekas, kurš palicis zem torņa drupām, artilērijai to sašaujot. Uzreiz sazinājāmies ar kritušo karavīru meklēšanas organizāciju – biedrību “Legenda Archaeology”” Palaimējās – svētdien, 19.septembrī šī biedrība tepat netālu aiz Kokmuižas atraka pārapbedīšanai 141 sarkanarmieti. Pēc tam 20 cilvēku vienība Tāļa Ešmita vadībā ieradās Lielauces baznīcā un atraka vismaz divu cilvēku mirstīgās atliekas. Viņu lomas un identitātes precizēšanai vēl nepieciešami darbi.

Piektajā talkā no apauguma kociņiem iztīrīta baznīcas iekšpuse. Talku uzsākot, baznīcas iekšpusē koku bija vairāk nekā ap to – tā izskatījās Lielauces baznīcas drupas pēc četrām šogad jau notikušajām talkām un pirms šīrīta talkas. Nu “mežs” ir aizcelts aiz baznīcas mūriem. Paldies, talcinieki: Raimonds Vernis, Gunārs Stepiņš, Zigmars Staņislavskis, Māris Siliņš, Sintija Želve-Bergmane, Ivars Bušmanis, Tija Bušmane, Sanita Fišere un aiz kadra esošās Neringa Krakauskīte-Bērziņa un Maira Zizlāne!