Notikumi

Lielauce

“Gada Lielaucnieka” godināšanas ceremonija šogad, 3. decembrī aizritēja atšķirīgāk. Kā pirms gada skatījāmies Jūlijas Hišovas Lielaucē tverto fotogrāfiju izstādi uz ekrāna. Kā iedibināts, godinājām lielaucniekus, kas aizvadītajā gadā izcēlušies ar savu darbu un idejām, bet noskaņa un skaņa atšķīrās.

Pēc svinīgā “Gada Lielaucnieks 2020” valsts svētkos pērn ar dzērves atklāšanu,  pēc pavasarīgā, putnu dziesmām un ziediem pilnā “Gada Lielaucnieks 2021”, šī bija viskustīgākā un lustīgākā sveikšana, jo dejās to savērpa Vītiņu Tautas nama VPDK “Robežnieki”, bet visus apmeklētājus dančos ieveda Rīgas Danču klubs. Vakaram dzirksti piešķīla aktīvā un atraktīvā “Aizkalnu” saimniece Vija Kurpniece, kura vadīja šo pasākumu. Pirmoreiz godināšana notika, sēžot pie galdiņiem.

Ivars Bušmanis kā biedrības vadītājs atskatījās uz aizvadīto gadu. Un pat aizvadīto gadsimtu. Pievēršot uzmanību sejām “Lielauces ļaužu” fotogrāfijās pie sienas, viņš par pagājušā gadsimta lielaucnieku nosauca ģenerāli Oskaru Dankeru, kurš turpināja Oskara Kalpaka Lielaucē aizsākto. Par to lielaucnieku, kurš pašam pagastam paveicis visvairāk, viņš nominēja “Klatu” mājas saimnieku Indriķi Jurēvicu, kurš bija pirmais pagasta vecākais nodibinātajā Latvijas valstī, kurš dibināja un vadīja vairākas biedrības, arī Lielauces patērētāju biedrību “Spars”. Ivars iepazīstināja klātesošos ar 2020.gada notikumu topu tādā secībā, kādā to balsojot bija sarindojuši lielaucnieki.

Aizsākās pasākums ļoti skaisti – ar Intas Reisas radīto dziesmu Dzērvei. To Inta veltījusi Lielauces pagasta simbolam Dzērvei, kuras skulptūra uz akmens uzstādīta 2021. gada 18.novembrī. Autore dziesmu izpildīja kopā ar Anitu Darģi. Dziesmu atskaņoja trīs reizes un gan otrajā, gan trešajā reizē pasākuma dalībnieki dziedāja līdz.

“Kad visa pasaule klusē, tad viena balss kļūst spēcīga. Ir tikai viens veids, kā izvairīties no kritikas – neko nedari, neko nesaki un neesi nekas! Tomēr es saku: labāk nodilt, nevis sarūsēt, ” tā “Gada Lielaucnieku” godināšanu pieteica Vija.

Juris Melbārdis ir sēdētājs un vērotājs. “Dabas vērotājs,” tā viņu “Gada Lielaucnieka 2022” godināšanas ceremonijā pieteica Sanita Fišere. “Un tā, sēžot un vērojot Veltiņu makšķerējot, viņam ienāca prātā, ka zaļo dīķi vajag iztīrīt, ielaižot dūņēdājus amūrus,” atklāja Sanita. Juris vērsās biedrība pie Ivara un biedrības valde izsludināja akciju “Ielaid pils dīķī savu zivi!”. Divās nedēļās 18 lielaucnieki saziedoja  168 eiro, kas pietika 28 zivju iegādei. 14. Septembrī 20 amūrus lielaucnieki ielaida dīķī, pārējos atstājot uz pavasari.  Pirmajam savu amūru pienācās ielaist Jurim. “Katram amūram ir savs vārds. Ir amūrs Juris un amūriene Sanita,” pieteikuma noslēgumā jokoja Sanita. Jurim par iniciatīvu Tijas gatavotā balva Dzērvene.

Anita Darģe Lielaucē ienākusi tikai pirms četriem gadiem, un uzreiz aktīvi iesaistījās biedrības talkās, saviem bērnudārzā audzināmiem organizēja dažādus pasākumus. Šogad viņa lielaucniekus pārsteidza, kad pie mums viesojās roku ēnu teātris “Budrugana”  no Viļņas. Tā kā Lietuvas  unikālais teātris Latvijā izrādi sniedza pirmo reizi un lietuviski, Ivars palūdza Anitai bērnus iepazīstināt ar tiem stāstiem par Lācīti Pūku, kurus aktrises ar rokām atveidos. Gala iznākumā ar viņas vīra atbalstu un Sintijas Želves-Bermanes rokām tapa vienreizējs pasaku fejas tēls. Tija palīdzēja sagatavot uzskates materiālus. Pasakas fejas uznācienu balsotāji novērtēja ļoti augstu. “Izrādās, viņa ir varena aktrise,” pasākumā jūsmoja Sanita. Arī “Gada Lielaucnieka 2022” godināšanas ceremonijā klātesošie pārliecinājās par Anitas talanta daudzpusību – viņa kopā ar Intu nodziedāja dziesmu Dzērvei. Savā atbildes runā Anita izteica pateicību “Dievam, ka viņš šūpulī ielicis tik daudz laba, un savam vīram, kurš viņu no Valmieras atvedis uz brīnišķo Dieva nostūri – Lielauci, turklāt brīdī, kad pāri aizlidoja dzērves, kliegdamas savu “krū-krū!”. Viņa uzsvēra, ka pārsteigumu jāprot sagādāt gan bērniem, gan pieaugušajiem, tāpēc “paldies biedrības komandai par uzticēšanos!”.

“Mīļi vārdi var būt īsi un viegli pasakāmi, taču to atbalss  ir bez gala. Patiesa mīlestība neko neprasa pretī un nespēj pārvērsties par kaut ko citu. Pati vērtīgākā dāvana, ko tu vari uzdāvināt kādam, ir tavs laiks. Jo tu atdod to, ko tu nekad neatgūsi atpakaļ,” tā nomināciju “Gada Labdaris” pieteica Vija.

Tatjana Popko ir viens no līdzcietīgākajiem un čaklākajiem cilvēkiem Lielaucē, tā “Gada Lielaucnieka 2022” godināšanas ceremonijā 3.decembrī viņu raksturoja Vilnis Darģis.  Viņš izstāstīja stāstu par viņas neparasto draudzību ar stārķi SimSimu, par kura ģimeni Taņa ir uzņēmusies rūpi. Taņai kā labdarei pasniegta Dzērvene.

“Vienmēr smaidīga, labā noskaņojumā, strādīga – tādu ik talkā redzam Antru Endzeli-Reisu”, ar viņu iepazīstināja Vilnis Darģis. “Gada Labdara” vīna glāze un dzērveņu vīns Antrai par aktīvo piedalīšanos talkās, par to finansiālu atbalstīšanu un… arī par nesavtīgo dalīšanos ar saviem fermentācijas eksperimentiem. Žēl, ka Antra pārstrādājoties bija sabeigusi roku un tovakar nevarēja piedalīties. Toties Antras meita Ieva atklāja samteņu piparmētru dzēriena recepti, un Tija pacienāja visus ar šo neparasto, bet garšīgo dzērienu.

“Panākumi nav ceļa gals un neveiksmes mūs nenogalina. Svarīga ir tikai drosme turpināt iesākto. Jo cītīgāk strādājam, jo vairāk piemeklē veiksme,” nomināciju “Gada Uzņēmejs” pieteica vakara vadītāja Vija.

“Šis gads ir īpašs Edgaram – viņš ir pārņēmis vadību kopuzuzņēmumā ar Aldi Muižarāju SIA “MUIŽARĀJI-MA”, paplašinājis apstrādājamās zemes apjomu un no gaļas liellopu saimniecības pārgājis uz piena lopkopības saimniecību,” ar SIA “Medza” īpašnieku Edgaru Cimmermani iepazīstināja Ivars. Un vēl Edgars vada nelielu mūveru jeb latviski – mēbeļu pārvietošanas uzņēmumu Anglijā. Par to viņam pienākas tituls “Gada Uzņēmējs”, vīna glāze ar iegravētu viņa vārdu un dzērveņu vīns.

Savukārt balsojumā par “Gada Lielaucnieku 2022” no 105 nobalsojušiem 34 uzskata, ka  Edgars Cimmermanis ir pelnījis būt “Gada Lielaucnieks”. Viņš saņēma Tijas darināto Dzērvi.

Guntis Bergmanis kā toreizējas  pagasta padomes priekšsēdētājs ir iegājis vēsturē ar vairākām lieliem darbiem, uzskaitīja viņa ilggadējā kolēģe Elga Bērziņa: ar Tautas nama atjaunošanu, ar  ūdensvada un kanalizācijas ievilkšanu, ar šķeldas katla iegādi, kā arī  kultūras dzīves aktivizēšanu, kurā viņš pats aktīvi iesaistījās. Lielaucē no četru sievu ansambļa izveidoja jaukto ansambli, ko vadīja Inta Reisa. Un arī pats piedziedāja. Tad izveidoja VPDK “Klabdanci”, kurā arī pats dejoja.

Guntis saņēma balvā vīna glāzi ar iegravētu savu vārdu un dzērveņu vīnu. Šogad, ņemot vērā Gunta Bergmaņa nopelnus, biedrības valde nolēma radīt vēl vienu balvu un viņam pasniegt Lielo Dzērvi, ko darinājusi Tija. Savā atbildes runā Guntis Bergmanis pateicās biedrībai un šajos sarežģītajos laikos aicināja sargāt mūsu tēvu zemīti, it īpaši Lielauces pagastu.

“Es no sirds lepojos, ka mūsu pusē ir tādi cilvēki un tik daudz notikumu. Tikai kopā mēs varam iet uz priekšu, paveikt nesasniedzamas lietas vai tādas lietas, kas atstāj pēdas mūsu dzīvē.  Tāpēc gribu iedrošināt sapņot lielus sapņus,” noslēgumā teica Vija Kurpniece.

Rīgas Danču klubs uzreiz uzaicināja visus uz svinīgo polonēzi un pēc tam trīs stundas visus dancināja. Tautiskā solī tika ierauti arī tie, kas parasti sēž malā. Un arī pāriem nebija nekādas nozīme: visi deju laikā mainījās ar visiem, un nebija svarīgi, ar ko dejot un kas bija pārī. Galvenais, ka bija lustīgi!

Šāds vienreizējs pasākums varēja notikt, pateicoties Dobeles novada pašvaldības un Lielauces Tautas nama atbalstam. To līdzfinansēja  vietējie uzņēmēji: SIA “Lielauces kliņģeris”, SIA “Ceplis”, ZS “Ezeriņi” un Raimondam Vernis, kā arī daži biedrības valdes locekļi. Pašu pasākumu nesavtīgi un ar entuziasmu noorganizēja vai piepalīdzēja: Vija Kurpniece, Tija un Ivars Bušmaņi, Neringa Bērziņa, Vilnis Darģis, Sanita Fišere, Elga Bērziņa, Raimonds Vernis, Edmunds Bērziņš, Baiba Volgaste, Zigmārs Zizlāns.