Sestdienas rītā pie 20 dažādiem dabas, vēstures un kultūras objektiem parādījās stabi ar QR kodu, no kuriem nezinātājs neko saprotamu nevar nolasīt − tikai dažus lielos burti un kāds cipars. Tie bija domāti orientēšanās pārgājiena “Atrodi Lielaucē” dalībniekiem, kuri savos viedtālruņos ar lietotni “QREvented” atzīmējās pie šiem kontrolpunktiem un vēl saņēma jautājumu, par pareizu atbildi gūstot papildpunktus.
Izzinošajā ģimeniskajā piedzīvojumā Lielaucē sestdien, 13. septembrī plkst. 10 pie Dzērves pulcējās 30 dalībnieki, lielākoties ģimenes ar bērniem. Sacensību iniciatore un organizatore Renāte Kalniņa dalībniekiem piedāvāja divas dažāda garuma un grūtību pakāpju distances: 5 km bērniem, jauniešiem un senioriem un 11 km pieaugušajiem un komandām. Katrs saņēma karti ar kontrolpuktu aptuvenu atrašanās vietu un pārgājiens varēja sākties, atzīmējoties pie starta. Katrs pats sev iedarbināja hronometru laika skaitīšanai, ieskenējot QR kodu pie ziņojumu dēļa blakus veikalam.
Maršruts veda pa vēsturiskajām Lielauces vietām, taču visskaistākais bija garais maršruts. Laiks bija silts, skaidrs un no Cīruļkalna labi varēja saskaitīt Jaunakmenes vēja ģeneratorus Lietuvā. Pārsteidza ģimene ar maziem bērniem, kas izvēlējās grūtāko maršrutu − Ieva Valtere un Māris Latišs kopā ar Ričardu un Adeli Alisi ratiņos uzskrēja pat Cīruļkalnā. Tāpēc Ričards saņēma speciālbalvu. Viskuplākā bija Zvaigžņu ģimene no “Stūrīšiem” −Signe ar četriem bērniem. Pārgājienā ar bērniem aktīvi piedalījās arī šeit uzaugušais Jānis Upmanis.
Punktus dalībnieki saņēma ne tikai par atzīmēšanos kontrolpunktā ar viedtālruni, bet arī par pareizu atbildi uz lietotnē uzdoto jautājumu, kurus bija sagatavojis Ivars Bušmanis. Pareiza bija tikai viena atbilde no trim piedāvātajām. Dažu atbildi varēja sameklēt internetā, dažas atbildes bija atrodamas uz vietas, piemēram, pie vecā muižas akmens tilta, kas ved uz pili jautājums bija “Cik ķēžu stabu bija šim tiltam?” Četri stabi stāv vietā, bet divi nokrauti pie ratnīcas. Vai, piemēram, “Kurā gadā celta šī visvecākā muižas ēka − klēts?” Atbilde lasāma iegravēta uz lielākā akmens klēts uzbrauktuves pamatā. Savukārt, to, kad tika iesvētīta mūra Lielauces baznīca, varēja izlasīt uz informatīvā stenda.
Bija jautājumi, kuriem atbildi varēja izsecināt. Kādam nolūkam muižas laikos tika izmantots šis pagrabs − dārzeņu glabāšanai ziemai, ledus uzglabāšanai vai vīna mucu turēšanai? Kādam nolūkam kalpoja šī grota − dzērveņu glabāšanai, zivju uzglabāšanai vai avota ūdens ņemšanai? Arī reto Amūras korķkoku no valrieksta vai dižskābarža varēja atšķirt ar tausti.
Viegls nebija arī jautājums par veco muižas bruģi: kāpēc gar malām ir lielāki akmeņi, bet vidū mazāki? Nedz “google”, nedz Lielauces mājas lapa nevarēja palīdzēt sameklēt atbildi par filmu “Fronte tēva pagalmā”, kura tika uzņemta Lielauces ozolu alejā. Ko vācieši izdarīja pie šī ozola, kas redzams filmā ? Nošāva Antonu Paipalu (lomā Gunārs Cilinskis), pielika spridzekli vai apraka nozagto baznīcas sudraba svečturi? Daudziem klupšanas akmens bija pirmais kontrolpunkts pie zirgu staļļa: virs durvīm redzami divi apļi, kuros kādreiz bija bareljefi. Kas uz tiem bija attēlots: Pālēnu dzimtas ģerbonis, grāfa Pālena profils vai zirga galva? Vecākajiem lielaucniekiem šis bija atmiņas treniņš, pārējie centās uzminēt. Bija jautājumi arī par šodienu: pie “Lielauces kliņģera” atpūtas bāzes bija jāuzmin slavenākais šī uzņēmuma produkts, bet pie SIA “Vanna Vannā” − ko tas ražo.
Kā pēc pārgājiena atzina Auces kultūras nama darbiniece Laima Gaile, kura piedalījās ar dēlu un mazbērniem, “par Lielauci nezināju neko, bet tagad gan uzzināju daudz.” Tikpat lielas grūtības jautājumi sagādāja vistālākajām dalībniecēm no Rīgas − komandai “Purva sirēnas” (Kristīne Smirnova, Solvita Skrastiņa, Jūlija Višņevska), kuras Lielaucē bija pirmo reizi.
Par mazākajiem bērniem, kas vai nu nogāja īso trasi vai “nolūza” trasē, līdz pusdienām un apbalvošanai parūpējās Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra jaunatnes darba organizatore Kristīne Opoļska. Laiks bija tik jauks un dalībnieki tik sparīgi veica trasi, ka ātri kļuva skaidrs: apbalvošana jārīko divas stundas agrāk nekā plānots. Marika Grīslīte no Īles SIA “Krīgeri” bija pati izcepusi gardu maizi un sātīgu soļanku. Šī zupa atgrieza spēkus visiem ceļotājiem.
Saskaitot punktus, bija skaidrs, kuriem katrā grupā veicies vislabāk. Jāpiezīmē, ka komandai, kas maršrutu veica ar automašīnas atbalstu, punktu skaits bija samazināts. Uzvarētāji no Renātes Kalniņas rokām saņēma nopelnīto. Balvās bija dāvanu kartes no Jelgavas “Pilsētas pasāžas” – 1. vietai 30 €, 2. vietai 20 € un 3. vietai 10 €. Apbalvoto tūtiņās tika sagādāti arī spēcinoši našķi – musli batoniņi, rieksti un cepumi.
Šis orientēšanās pārgājiens “Atrodi Lielaucē” parādīja, ka slapjās laika prognozes nespēja nobaidīt 30 dalībniekus (19 pieaugušie), kaut gan, jāatzīst, atbaidīja dažus, kas gatavojās piedalīties, bet neatbrauca. Vecu vecā meklēšana pēc kartes apvienojās ar mūsdienīgo atzīmēšanos “QRevented lietotnē” un atbilžu meklēšanu internetā. “Labi pavadīta diena,” noslēgumā atzina Ieva Valtere.
Pasākumu atbalstīja Dobeles novada pašvaldības Sporta pārvalde, bērnu radošo darbnīcu organizēja Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs.
Uzvarētāji
5 km
Individuāli bērniem
- Uvis Kalniņš
- Mareks Valters
Komandām
- Opoļsku ģimene
- Zvaigžņu ģimene
11 km distance
Individuāli
- Sandra Krave
- Daina Sāviča
11 km komandām
- Dzērvenītes
- Zibenīgie (Upmaņu ģimene)
- Laima Gaile ar ģimeni
Speciālbalvas:
Ričardam Latišam
Rīdzinieču komandai “Purva sirēnas”
IVARA BUŠMAŅA VIDEO UN FOTO
-
Renāte Kalniņa iepazīstina ar noteikumiem un tūliņ dos startu.
-
Uvis Kalniņš un Mareks Valters ozolu alejā.
-
Upmaņu ģimene pie senā zirgu staļļa prāto, kas bija bareljefā virs durvīm.
-
Tie, kuri aizgāja līdz Cīruļkalnam, varēja noskatīties uz Lielauci no 50 m augstuma.
-
Tā izskatījās jautājums lietotnē "QREvented".
-
Ričards Latišs saņem speciālbalvu par noieto garo maršrutu.
-
Marika Grīslīte cienā ar pašceptu maizi un soļanku
