Notikumi

Lielauce

Kā katru gadu, 16. janvārim tuvākajā svētdienā pie pieminekļa Oskara Kalpaka bataljona pirmajai kaujai pulcējās Zemessardzes 51. kājnieku bataljona vīri un jaunsargi. Kūrās ugunskurs, termosos karsta tēja, pie pieminekļa goda sardze un abpus celiņam drūzmējās ļaudis. Pasākums pulcēja ap simts interesentu, arī jaunsargu vecākus un ciema tuvējo māju iedzīvotājus.

No  rīta pašvaldības darbiniekiem bija noraizējušies, jo ceļi un pieminekļa apkārtne  bija aizputināti un ātri tika noorganizēts traktors šķūrēšanai. Vēsturiskās taisnības labad jāpiebilst, ka 1919. gada 15. un 16. janvārī  bija piesnidzis vēl vairāk – ceļmalās un sanesumos līdz metram, karavīriem grūti bija izbrist sniegus, turklāt naktī, kad notika vēsturiskā kauja, putināja.

Zemessardzes 51. kājnieku bataljona komandieris majors Aivis Vācers uzrunu iesāka ar novēlējumu saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos: “Lai mierīgs šis un arī turpmākie gadi!” Viņš atgādināja  šī brīža nozīmīgumu: “Tā bija pirmā kauja jaunajai Latvijas armijai. Tā beidzās ar uzvaru un salīdzinoši nelieliem zaudējumiem.” Godinot četrus kritušos: leitnantu Kārli Dambīti, leitnantu Fridrihu Liepu, instruktoru Jāni Burmeisteru un kara ierēdni Vili Cīruli, majors Vācers un Lielauces pagasta pārvaldniece Kristīne Ūdre nolika ziedus pieminekļa pakājā.

25 jaunsargi, instruktores Sintijas Liekniņas vadīti, nodeva savu jaunsarga zvērestu. Viņu vidū arī lielaucnieks Uvis Kalniņš.

Vēstures lapās ierakstīts, ka 1919. gada 12. janvāra vakarā pulkveža Kalpaka bataljons (ap divsimt vīru) sava atkāpšanās manevra gaitā sasniedza Lielauces muižu, kur palika dažas dienas. 16. janvāra naktī pulksten divos Latviešu sarkano strēlnieku pulka bataljons ar četrreiz lielākiem spēkiem uzbruka Kalpaka bataljonam. Šī kauja iegājusi vēsturē kā pirmais uguns pārbaudījums pulkveža Kalpaka bataljonam. Tā bija nakts kauja, pie tam vēl sniegputenī, bet noslēdzās ar uzvaru un četriem kritušajiem un astoņiem ievainotajiem.

Tautas namā, ievadot pasākumu, tā vadītāja Dace Čunka atgādināja, ka šobrīd Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir 6600 karavīri, Zemessardzē dienē vairāk nekā 8000 zemessargi un tiek apmācīti 8000 jaunsargi. “Viņu skaitā esat arī jūs,” viņa norādīja un pieteica pusstundu garo koncertu.

Dziesmas ar ģitāru izpildīja Aivis Antonovs-Kalniņš. Sāka viņš ar “Skaista mana tēva zeme” (skat. video), sekoja arī citas pazīstamas un tautā iemīļotas dziesmas. Deju kopas “Klabdancis” meitenes priecēja skatītājus ar jestro deju “Jumpraviņas”.

Pēc koncerta apmeklētāji tika pie pīrāgiem un smalkmaizītēm, tēju, kafiju un sulas, ar kurām pacienāja Lielauces tautas nams kopā ar Jaunsardzi. Savukārt majors Vācers no saviem krājumiem deva nogaršot stirnu buka gaļas žāvējumus. “Kad pulkveža Kalpaka vīriem aptrūkās ēdamais, viņi nomedīja briedi. Šodien jūs pacienāju no saviem krājumiem, lai jūs sagaršotu, kā pārtika Kalpaka vīri neatkarības cīņās,” viņš aicināja.

Jūlijas Hišovas foto

Vēl fotogrāfijas:

https://failiem.lv/u/pww3mxeuge

Vairāk par kauju:

Kalpaka kauja

 

Aleksandra Grīna stāsta “Debesu ugunis” fragments par Lielauces kauju: https://lielauce.lv/vesture/kalpaka-kauja/ugunskauja-sniegputeni-lielauce/