Lāčplēša dienā lai atceramies tos 30 lielaucniekus, kuri savas dzīvības atdeva Atbrīvošanas karā.
1938. gada 10. jūlijā pie Lielauces baznīcas sienas tika uzstādīta marmora piemiņas plāksne ar tajā iekaltu uzrakstu Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. Baznīcas interjera fotogrāfijā redzama vien sānu mala no šīs plāksnes, bet mūros šai vietā šodien var labi saredzēt četras tapu vietas ķieģeļos, pie kurām plāksne tika piestiprināta. Kaut arī pēc kara padomju varas pirmajos gados plāksne tika sasista un zudusi, uz plāksnes iekaltie vārdi ir zināmi.
Plāksnes augšdaļā iekaltas dzejas rindas:
«Bez brāļu mīlestības dzīvas
Bez asins, kaujā slacītas,
Mēs neredzētu zemes brīvas,
Mēs maldītos bez Tēvijas.»
Zemāk iekalti 30 Latvijas Atbrīvošanas un Pasaules karā kritušo Lielauces draudzes locekļu un Kalpaka bataljona pirmajā kaujā kritušo karavīru vārdi (uzvārdus skatīt uz digitāli restaurētās plāksnes). Plāksnes lejasdaļā lasāms: «Daudz dzimumos vēl nākamos jums pateicību tauta dos!»
Ideja par piemiņas plāksni piederot vietējiem aizsargiem –16. Jelgavas aizsargu pulka Lielauces nodaļas priekšnieks tolaik bija Paulis Vilsons (pašreiz “Počās” dzīvojošā Māra Vilsona tēvabrālis). Plāksnes kalšanas darbus un pasākuma rīkošanu uzņēmās Kalpaka pieminekļa organizācijas komiteja.
Par to, kā noritēja pasākums, var labi iztēloties, jo nākamajā dienā to plaši aprakstīja laikraksti “Jaunākās Ziņas” un “Brīvā Zeme”. Tas lielaucniekiem bija svarīgs notikums, jo pirmoreiz Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturē viesojās valdības loceklis – Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa labā roka – sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Bērziņš.
Sagaidītāji pulcējās pie krāšņiem bērzu un ozollapu goda vārtiem ceļā no Auces (skat. fotogrāfiju). Goda ierindā aizsargu rota, Universitātes Vecauces fermas praktikanti, aizsardzes, mazpulki un skolu jaunatne. Starp sagaidītājiem bija arī Kalpaka bataljona pulkvedis Apsītis, Jelgavas apriņķa priekšnieks A. Ausmanis, Jelgavas apriņķa lauku pašvaldību vecākais J. Piekuss, Univeristātes docents P. Kreišmanis, Auces pilsētas galva R. Narkevics, apkārtējo pagastu vecākie un Lielauces draudzes pārstāvji u. c. Īsi pirms plkst. 11 pie goda vārtiem piebrauca ministrs A. Bērziņš ar kundzi, Administratīvā departamenta direktora J. Anšmita un Liepājas prefekta Sabērta pavadībā.
Plkst. 11 Valsts himnas skaņas ievadīja aizlūgumu pie Kalpaka pieminekļa. Pēc kopēja korāļa svētrunu teica armijas mācītāja palīgs Arnolds Liepiņš. Vidzemes artilērijas pulka orķestris virsleitnanta Skujiņa vadībā izpildīja sēru maršu, pēc tam dziedāja Lielauces vīru dubultkvartets skolotāja K. Kapteiņa vadībā. Kalpaka bataljona vārdā pulkvedis Apsītis paziņoja, ka sabiedrība “Kalpaka bataljons” ziedo 200 latu kritušo varoņu piederīgajiem.
Pusstundu vēlāk baltajā Lielauces baznīcā atklāja piemiņas plāksni. Dievnams bija izrotāts ar meijām un zaļumiem. Korāļa skaņām plūstot no ērģelēm, ieradās viesi. Svinīgo dievkalpojumu vadīja minētais A. Liepiņš, Lielauces draudzes mācītājs L. Jurevics un Jaunauces mācītājs I. Knape. Pēc iesvētīšanas visu skatieniem atsedzās plāksne. Vēl korālis, un dievlūdzēji atstāja dievnamu.
Pēc dievkalpojuma plkst. 13 ministrs A. Bērziņš pieņēma aizsargu, aizsardžu un mazpulku parādi, kuru komandēja 8. rotas komandieris Alberts Hofmanis.
Pēc tam pēcpusdienā plkst. 16 visi pulcējās sarīkojuma laukumā Grīviņu kalnā, lai no-
klausītos ministra runu un noskatītos Lielauces teātra brīvdabas izrādi – Tirzmalietes lugu “Līga”.
Ar ministra ierašanos ir saistīts kāds skandāls, kura rezultātā no draudzes valdes locekļa amatiem un sieviešu komitejas vadības vēlāk tika atstādinātas divas dāmas – nemiera cēlājas. Pie baznīcas bija palikuši vecie ķieģeļi un drumstalas, kas bija jānovāc līdz plāksnes iesvētīšanas pasākumam. Tos bija noskatījuši pārvaldes locekļi Kreicbergs un Reipe. Kāds klātesošais solījis pussantīmu gabalā par ķieģeli ar pievešanu mājā. Sieviešu komitejas priekšniece Jankovska izdeva tos amatniekam, kas licis grīdu un flīzes – kopumā 580 ķieģeļus un divus vezumus drumstalu, ar ko aizbērtas divas pārbraucamas vietas. Bet Grosa kundzei viņa piešķīra 600 gabalus. Abas šīs kundzes bija lielas sūdzētājas, kuras mācītāju vainoja par to, ka naudu vairāk ieliekot savā mācītājmuižā, nevis baznīcā. Bija arī citas apsūdzības. Šī “ķieģeļu lieta” pazudināja viņas pašas. Jankovska un Grosa kundzes 1938. gada beigās nomainīja draudzes vadības.
-
Lielauces baznīcas interjers. Fotogrāfijas labajā stūrī fragments no piemiņas plāksne. Foto no NKMP arhīva
-
Piemiņas plāksne atradusies vietā, kur vēl šobrīd labi saredzamas tapu vietas. Ivara Bušmaņa vizualizācija
-
Kalpaka pieminekļa organizācijas komiteja. No kreisās stāv: Indriķis Jurēvics, pagasta sekretārs Eduards Švalbe, skolotājs Jūlijs Ozoliņš, skolotājs Roberts Jurēvics, Īles pagasta Kuršu saimnieks (nezināms). Sēž 1.rindā Mednis (?), Ķirķis, Sāks, Kalniņš, pagasta vecākais Frīdrihs Krauze. No Aivara Baloža albuma
-
Sabiedrisko lietu ministru Alfredu Bērziņu pie goda vārtiem sagaida Lielauces pagasta vecākais Fridrihs Krauze, aiz viņa draudzes priekšnieks Indriķis Jurevics. Foto no “Jaunākās ziņas”
-
Sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Jēkabs Bērziņš ierodas uz piemiņas plāksnes atklāšanu Lielauces baznīcā 1938.gada 10.jūlijā. No Lielauces bibliotēkas fotokopijas
-
Svētbrīdis pie Kalpaka pieminekļa, priekšplānā ierindā jaunsardzes un mazpulki. Foto no “Jaunākās ziņas”
