Iedzīvotāju padome, klātesot Dobeles novada domes priekšsēdētājam Ivaram Gorskim, domes deputātam Mārim Feldmanim, pagasta pārvaldniecei Kristīnei Ūdrei un 15 iedzīvotājiem, sestajā sēdē 22. februārī izskatīja septiņus jautājumus.
Pirms sēdes iedzīvotājiem tika pieteikta tikšanās ar pagasta uzņēmējiem, viedā ciema izveide, Lielā talka un citi jautājumi. No aicinātajiem pagasta uzņēmējiem bija ieradies tikai viens – SIA “Divi ozoli” un “Ceplis” īpašnieks Raimonds Ginters, saruna ar uzņēmējiem nenotika.
Atbalsta katlu mājas pārņemšanu
Kā pirmo izskatīja siltumenerģijas piegādātāja uzņēmumu maiņu, par ko informēja Dobeles novada Domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis. Siltumapgādi Lielauces ciema centrā no SIA “Auces komunālie pakalpojumi” pārņems SIA “Dobeles enerģija”. Lēmumprojekts par siltumpiegādātāja maiņu Lielauces ciemā tiekot virzīts uz Domes sēdi, un ar to savlaicīgi tiekot iepazīstināta Iedzīvotāju padome, lai uzzinātu tās viedokli, paskaidroja priekšsēdētājs. Zemāki tarifi, jauns katls, mazāki izmeši un profesionālāka apkalpošana – tādus ieguvumus viņš sola triju daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Iedzīvotāju padome atbalstīja siltumenerģijas piegādātāja maiņu un jauna katla uzstādīšanu.
Vairāk par šo https://lielauce.lv/sildis-dobeles-energija/.
Panāk retāku atkritumu izvešanu
Māris Siliņš bija ierosinājis jautājumu par atkritumu apsaimniekošanu, ko no 1. februāra pārņēmuši “Dobeles komunālie pakalpojumi”. Viņš norādīja, ka līguma nosacījumi bijuši visnotaļ neizdevīgi iedzīvotājiem. Janvāra sākumā domes sēdē pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos nr.33 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Dobeles novada administratīvajā teritorijā”, kas dod iespēju retāk izvest nešķirotos atkritumus. Māris Siliņš uzsvēra, ka tā kā VARAM vēl nav apstiprinājis šos grozījumus, tie vēl nav stājušies spēkā. “Uz Domes sēdi bija iesniegti arī Lielauces Iedzīvotāju padomes priekšlikumi, diemžēl Dome uz sēdi padomi neaicināja,” viņš piebilda. Grozītie noteikumi pieļauj nešķirotos atkritumus viensētām izvest reizi trijos mēnešos ar nosacījumu, ka atkritumi tiek šķiroti.
Māris pamatoja ar personīgo piemēru: “Man mājās ir 140 l konteiners, pēdējo reizi to “Eco Baltia” izveda decembra sākumā. Tagad ir februāra beigas, bet konteiners ir tikai pusē. Ja man “Dobeles komunālie pakalpojumi” šomēnes izvestu, man būtu jāmaksā par 140 l, kaut gan nodotu 70 l. Savukārt atkritumu apsaimniekotājs poligonā maksā par reāli nodoto atkritumu daudzumu. Rezultātā es, tāpat kā citi mani kaimiņi, būtu spiesti maksāt un dotēt “Dobeles komunālos pakalpojumus”.” Taču līgumu par citādiem nosacījumiem neesot varējis noslēgt, kaut gan līgums ir abu pušu savstarpēja vienošanās. Viņš norādīja, ka liela daļa no 87 adresēm, kurās nav noslēgts līgums, to nav izdarījuši, jo tas nav izdevīgi.
Ivars Gorskis: “Kāpēc ir noslēgts šāds atkritumu izvešanas biežums? Ir godprātīgi iedzīvotāji, kuri šķiro un nodod atkritumus, kuriem vispār nevajadzētu regulēt to izvešanas biežumu. Kad konteiners pilns, to izber un aizved. Bet… ir ļoti liela daļa cilvēku, kuri vai nu vispār nenodod atkritumus izvešanai vai tos izber koplietošanas konteineros, autobusu pieturu urnās, pamestā mājās vai parastos atkritumus izber pie šķirotajiem. Katru gadu pašvaldība tērē 50-60 tūkstošus eiro, lai savāktu citur izmestos atkritumus. Tāpēc nevaram atteikties no minimāla atkritumu izvešanas biežuma noteikšanas. Esam nākuši pretī un, ja cilvēks mājās individuālā šķirošanas konteinerā izmet papīru un plastmasu vai citā – stiklu, tad nešķirotos atkritumus drīkst izvest reizi trijos mēnešos.”
Arnis Krūzmanis interesējās, vai no privātmājas šķirotos atkritumus izved par maksu un kurš nosaka, vai tie pareizi sašķiroti. Šķirotos atkritumus izved bez maksas, atbildēja Domes priekšsēdētājs. Tikai pašam jānopērk konteiners. Tiesa, pēc metodikas šķiroto atkritumu izvešanas izmaksas tiek iekļautas nešķiroto sadzīves atkritumu tarifā. “Ja ir iebildumi par atkritumu šķirošanu, tad noteikti ir foto fiksācija un akts.”
Gvido Dekslings jautāja, vai var vienu kopīgu šķiroto atkritumu konteineru visai ielai vai vairākām mājām? Šādu iespēju Ivars Gorskis noraidīja, jo jābūt iespējai kontrolēt, ka tieši šī konkrētā mājsaimniecība šķiro atkritumus. Vēl Gvido rosināja ieviest apziņošanas vai atgādināšanas sistēmu ar īsziņām vai lietotnē, lai nepalaistu garām atkritumu izvešanas reizi.
Kaut arī Domes priekšsēdētājs apliecināja, ka “jau šobrīd ikviens var slēgt līgumus par atkritumu izvešanu reizi trijos mēnešos,” sēdes laikā noskaidrojās, ka pagasta vienīgajā līgumu slēgšanas vietā – Lielauces bibliotēkā šādu līgumu nevar noslēgt. Telefonsarunā sēdes laikā Ivars Gorskis saņēma “Dobeles komunālo pakalpojumu” vadītāja Ivara Spoles solījumu, ka no otrdienas, kad bibliotēka būs vaļā, pie lietvedes varēšot noslēgt arī šādu līgumu. Faktiski tas nozīmē, ka jānoslēdz divi līgumi – viens par nešķiroto atkritumu izvešanu, otrs par šķirotajiem atkritumiem.
Tā kā tika atskaņoti pārmetumi, ka privātmāju īpašnieki izmet savus nešķirotos atkritumus daudzdzīvokļu mājas kopīgajos konteineros, paši par to nemaksājot, pēc sēdes pagasta pārvaldniecei Kristīne Ūdre ieminējās, ka videonovērošanu pagastā varētu sākt tieši ar videokameras uzstādīšanu atkritumu savākšanas vietā centrā. Viņa aicināja visas mājsaimniecības noslēgt līgumus par atkritumu izvešanu.
Ivars Bušmanis vaicāja par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. No “Dobeles komunālajiem pakalpojumiem” viņš dzirdējis, ka privātmājām komposta kaudzes būs jāreģistrē. “Jā,” apstiprināja Ivars Gorskis. “To nosaka valstiskais regulējums. Jābūt komposta vietai vai arī jāizvieto konteiners bioatkritumiem. Reģistrēšana notiks tāpat kā par individuālajām kanalizācijas sistēmām. Kad reģistrēts, jāspēj uzrādīt, ka ir.”
Līdzšinējais pils stāvoklis “iekonservēts”
Par Lielauces pils attīstību un laivu bāzes tehnisko stāvokli uz sēdi tikai aicināta pils īpašniece Līva Jaunozola. Tā kā viņa sēdes laikā bija ārpus Latvijas, viņa atsūtīja Iedzīvotāju padomei rakstisku atbildi, ka “pils ir iekonservēta un pilij tiek gaidīts investors”. Gvido Dekslings, pastaigājies pa laipām, konstatējis, ka katru reizi paliek sliktāk un sliktāk un tās pamazām brūk. Uz to viņš saņēmis atbildi, ka “pagājušo vasaru tur viss bija kārtībā”. “Nezinu, vai kāds savāc atkritumus un uzrauga tehnisko drošības stāvokli,” sprieda Gvido Dekslings un aicināja pārējo domas.
Klātesošie secināja, ka jāiepazīstas ar “Latvijas valsts mežu” nomas līgumu ar SIA “Mudia”, lai redzētu, kādus pienākumus uzņēmusies nomniece. Arnis Fišers kā bijušais laivu bāzes uzraugs zināja teikt, ka rudenī bāzi apsekojuši LVM darbinieki un ka ar pretenzijām jāvēršas pie līgumslēdzēja “LVM Nekustamie īpašumi”. Iedzīvotāju padome nolēma šai jautājumā sazināties ar nomas līguma slēdzēju LVM.
Ivars Bušmanis atbildēja jautājumu par atkritumu savākšanu: “Lielaucē ir aizsācies plogings – tūrisms komplektā ar atkritumu vākšanu. Četri biedrības “Lielauces attīstībai” biedri kopš rudens regulāri savāc izmestos atkritumus gan Lielauces pils apkārtnē, gan parkā, gan gar laipām, gan ceļmalās. Pils apkārtnē savāktos atkritumus izmeta konteinerā pie Lielauces pils, bet kopš apsaimniekotāja maiņas, tur konteinera nav. Acīmredzot, SIA “Mudia” vēl nav noslēgusi līgumu ar “Dobeles komunālajiem pakalpojumiem”. ”
Rosina sakārtot parku ap estrādi
Jautājumā par valsts zemes gabala “Lielauces parks” (nepilnu 20 ha mežs ap estrādi “Pie jautrā oda”) izmantošanu Iedzīvotāju padome uz sēdi bija aicinājusi LBTU mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” pārstāvjus. Uz ko viņi bija atbildējuši, ka nesaprotot, kāpēc būtu jāierodas.
Gvido Dekslings izvirzīja jautājumu par parka jeb meža tīrīšanu, vismaz atjaunojot takas pa to. Viņš teicās uzdot jautājumu MPS “Vecauce” par viņu nākotnes plāniem, jo lielaucniekiem ir svarīga estrāde un tās apkārtne. “Iedzīvotāji varētu sakopt šo parku arī pastaigām un kultūras dzīvei,” piebilda Gvido un aicināja iedzīvotājus izteikt domas.
Ivars Bušmanis, nenoraidot izskanējušo ideju, atgādināja, ka Lielauces muižas parks, kas ir Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, nebūt nav labākā stāvoklī. “Tur ir ļoti daudz darāmā, bet tieši šo parku (kas ir no Īles ceļa uz ezera pusi) diendienā pastaigām izmanto lielaucnieki, ezera apmeklētāji, tūristi. Tas ir Lielauces lepnums. Tā kā šo parku no MPS “Vecauce” iznomā SIA “Mudia”, tad tā sakoptība, pirmāmkārtām, jāprasa no nomnieces. Jādomā kādas sviras – talku vai stibiņas veidā – varam iedarbināt, lai sakārtotu muižas parku.”
26. aprīlī notiks Lielā talka un Gvido Dekslings rosināja talku rīkot ap estrādi. Kopā ar Tautas nama vadītāju Daci Čunku devīze būs “Ar dziesmu uz priekšu”. Inta Reisa apsolījusi nelielu koncertiņu talciniekiem. Vēl talka jāsaskaņo ar šīs teritorijas apsaimniekotāju MPS “Vecauce”.
Lielaucei jākļūst par viedciemu
“Vai esat dzirdējuši par viedo ciemu?” pie atnākušajiem vērsās Gvido Dekslings. “Paskaidrojiet,” viņš saņēma atbildi. “Viedais ciems ir tas, kur saimnieko gudri, ar skatu uz nākotni, iesaistot visus iedzīvotājus, uzņēmējus, vietējās kopienas un pašvaldības pārstāvjus. Tas nozīmē, ka viens ar otru sadarbojas. Latvijā ir plaša viedciemu kustība, un katrs ciems atšķiras ar kaut ko savu.”
Dobeles novadā viedciems ir Krimūnas, kur viņš bija aizbraucis. Ja tiek īstenota kāda ideja, tad to atbalsta visi. Tā kā Zemgales līdzenumā nav kalnu, krimūnieši ierosināja bērniem uztaisīt slīdkalniņu un to īstenoja kopā ar uzņēmēju atbalstu. “Nav noteikt jābūt visam digitalizētam, bet jābūt kopīgam mērķim,” rezumēja Gvido. “Parādiet tādu piemēru šeit, kur visas mājas, visi iedzīvotāju gribētu kaut ko vienu kopīgu!” viņš saņēma pretjautājumu.
Gvido Dekslings apņēmās ievietot informāciju par viedciemu “Facebook” domu grupā “Labi dzīvot Lielaucē”, kopienas mājaslapā lielauce.lv un izdrukātus – Lielauces bibliotēkā.
Vāks parakstus par ceļu V1137
Ir sagatavota vēstule Satiksmes ministrijai un VAS “Latvijas valsts ceļi” ar prasību savest kārtībā Lielauces ciema galveno ielu – pievedceļu no ceļa Dobele-Auce, informēja Gvido Dekslings. Labs ceļš ir vajadzīgs visiem – skolēnu autobusam un satiksmes autobusam, privātajam transportam, preču piegādātājiem un tūristiem. Šī vēstule ir Lielauces bibliotēkā. Tā kā 18. martā pašvaldība tiksies ar LVC pārstāvjiem, tā ir jāparaksta tuvākajā laikā līdz 10. martam, lai to var iesniegt LVC pirms šī ceļa apsekošanas, uzsvēra Māris Siliņš. Arnis Krūzmanis aicināja parakstīties pilnīgi visus, jo ar 50 parakstiem nekas nebūs līdzēts.
Iedzīvotāju padome aicina parakstīties zem vēstules ar prasību rekonstruēt Lielauces ciema galveno ielu – vietējas nozīmes valsts ceļu V1137.
* * *
Sēdes noslēgumā pārvaldniece Kristīne Ūdre aicināja daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus līdz 15. maijam pieteikties 50% pašvaldības līdzfinansējumam pagalmu labiekārtošanai. “Piemēram, soliņiem, atkritumu urnām, gājēju celiņiem, brauktuvēm, apgaismojumam, bērnu laukumiem u.t.t.,” viņa minēja. Līdzfinansējuma maksimālais apmērs viena projekta realizācijai ne vairāk kā 5000,00 EUR katrai projektā iesaistītajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai.