31. janvāra iedzīvotāju padomes sēdē pirmais darba kārtības jautājums bija par siltumapgādi Lielauces daudzdzīvokļu mājās un iedzīvotāju biežāko neskaidrību – kā tieši veidojas siltuma tarifs. Skaidrojumu sniedza SIA “Auces komunālie pakalpojumi” (AKP) valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Līga Lokmane, Arnis Pumpurs un Jānis Klepecs.
Siltumapgāde Lielauces daudzdzīvokļu mājās
AKP vadītāja uzsvēra, ka situācija Lielaucē atšķiras no Auces, jo siltumapgāde šeit praktiski ir sadalīta starp diviem uzņēmumiem. “Auces komunālie pakalpojumi” nodrošina siltuma pārvadi un sadali, bet Lielaucē siltumu neražo šis uzņēmums. Pēc pašvaldības lēmuma siltuma ražošanu Lielaucē no 2025. gada nodrošina “Dobeles Enerģija”, savukārt “Auces komunālie pakalpojumi” uztur trasi un nodrošina siltuma piegādi līdz patērētājiem. Tieši tāpēc iedzīvotājiem redzamais tarifs veidojas no vairākām daļām un atšķiras no regulatora apstiprinātā tarifa, ko “Auces komunālie pakalpojumi” piemēro teritorijās, kurās uzņēmums pats arī ražo siltumu.
Siltuma tarifs Lielaucē, kā to skaidroja sēdē, veidojas, summējot siltuma ražošanas komponenti un siltuma pārvades un sadales komponenti, kā arī tirdzniecības jeb norēķinu komponenti. Siltuma ražošanas tarifs, ko piemēro “Dobeles Enerģija”, ir 62,28 eiro par megavatstundu. Siltuma pārvades un sadales tarifs, ko nodrošina “Auces komunālie pakalpojumi”, ir 20,92 eiro par megavatstundu. Papildus tam tiek piemērota siltumenerģijas tirdzniecības komponente 2,55 eiro par megavatstundu. Kopā tas veido 85,74 eiro par megavatstundu, un sēdē tika uzsvērts, ka šī summa ir bez PVN, savukārt gala rēķinā iedzīvotājiem tiek pieskaitīts PVN atbilstoši piemērojamajai likmei.
Sēdē izskanēja arī jautājumi par publiski dzirdētām tarifu izmaiņām un regulatoram iesniegtām korekcijām. Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka “Auces komunālie pakalpojumi” regulatoram bija iesnieguši tarifu pārskatīšanu, jo Aucē siltuma ražošanā mainījās kurināmā piegādes apstākļi un pieauga šķeldas izmaksas. Tomēr vienlaikus tika īpaši uzsvērts, ka šīs izmaiņas attiecas uz siltuma ražošanu, ko uzņēmums veic savā teritorijā, un tās automātiski nenozīmē tarifu kāpumu Lielaucē, jo Lielaucē siltuma ražotājs ir “Dobeles Enerģija”, nevis “Auces komunālie pakalpojumi”. Lielauces gadījumā uzņēmums nodrošina tīklu apkalpošanu un piegādi, un tieši šī daļa šobrīd ir Lielauces tarifa “otrā komponente”.
Uzņēmuma vadītāja informēja, ka bijusi aizkavēšanās ar siltuma trases dokumentu sakārtošanu, taču tas ir novērsts un trase ir uzmērīta. Pie pirmās izdevības trasi plānots nodot “Dobeles Enerģijai”, lai Lielaucē par siltumapgādi atbildētu viens uzņēmums un vairs nebūtu jauktā tarifa. Tajā pašā laikā tika atzīts, ka pēc nodošanas tarifs var mainīties, tomēr šobrīd nav iespējams droši pateikt, vai tas būs lielāks vai saglabāsies līdzīgs, jo tas būs atkarīgs no “Dobeles Enerģijas” aprēķiniem un tālākajiem regulatora lēmumiem.
Diskusijā tika skarti arī praktiski jautājumi par rēķinu izrakstīšanu un atbildības robežām. Tika atgādināts, ka mājas iekšējie tīkli ir mājas īpašums un iedzīvotāju atbildība sākas no ievada mājā, savukārt piegādātāja atbildība ir līdz šim ievadam. Tika skaidrots, ka norēķinu organizēšana var notikt arī centralizēti, un iedzīvotājiem būtiskākais ir tas, lai rēķini būtu saprotami un bez papildu maksām par administrēšanu.
Atsevišķa daļa sēdē bija veltīta tam, kā siltuma patēriņš tiek sadalīts mājas ietvaros starp dzīvokļiem un koplietošanas telpām. Par to Jānis Klepecs skaidroja, ka arī tad, ja daļa dzīvokļu vēsturiski ir atslēgusies no apkures, māja kā sistēma turpina funkcionēt, jo stāvvadi, šahtas un citi koplietošanas elementi izstaro siltumu, un fiziski siltums pāriet arī uz telpām, kurās apkure netiek aktīvi izmantota. Tāpēc daudzviet ir nostiprinājies sadalījums 70 procenti uz dzīvokļiem un 30 procenti uz visas mājas kopējo platību. 30 procentus maksā arī tie dzīvokļi, kas atslēgušies no centralizētās siltumapgādes. Sēdē tika norādīts, ka mājai ir iespēja ar savu lēmumu šo proporciju mainīt, tomēr tika brīdināts, ka, samazinot koplietošanas daļu līdz minimumam, lielāka slodze var uzlikties tiem dzīvokļiem, kas apkuri lieto, jo sistēmas izmaksas kaut kādā apmērā tik un tā būs jāsedz.
Noslēgumā sēdē skāra arī komunikācijas jautājumus. “Auces komunālo pakalpojumu” vadītāj atzina kritiku par informācijas apriti sociālajos tīklos un solīja to uzlabot, sakārtojot uzņēmuma komunikācijas kanālus. Tika uzsvērts, ka primāri aktuālā informācija būs pieejama uzņēmuma mājaslapā, un vajadzības gadījumā informāciju varēs izvietot arī drukātā veidā katrā kāpņu telpā, lai tā sasniegtu arī tos iedzīvotājus, kuri internetu nelieto. Iedzīvotājiem atgādināts, ka avārijas situācijās joprojām jāizmanto avārijas dienesta kontakts, savukārt jautājumu un precizējumu sniegšanai iespējams rakstīt uz info@auces.nami.lv, kur iedzīvotāji var saņemt arī dokumentētu uzņēmuma atbildi, tostarp iesniegumu kārtībā.
Kādi pasākumi plānoti šogad
Sēdes turpinājumā Iedzīvotāju padome pārgāja pie nākamā darbakārtības jautājuma par pasākumu organizēšanu Lielauces pagastā 2026. gadā. Sēdi vadīja Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Gvido Dekslings, un sarunā tika aicināti iesaistīties tautas nama vadītāja Dace Čunka, biedrības pārstāve Renāte Kalniņa, kā arī Māmiņu apvienības pārstāve Sintija Želve-Bergmane. Galvenā doma bija saprast plānoto pasākumu apjomu un savlaicīgi saskaņot datumus, lai nenotiktu situācija, ka vienā nedēļas nogalē Lielaucē vienlaikus ir vairāki pasākumi un iedzīvotājiem jāizvēlas starp tiem.
Gvido Dekslings ieteica, ka šādu pārklāšanos vislabāk novērst, ja organizatori savlaicīgi informētu viens otru par iecerēm un ierakstītu pasākumus kopējā kalendārā. Dace Čunka skaidroja, ka tautas namiem jau ir kopīga sistēma, kur pasākumus reģistrē laicīgi, pat gada beigās, un arī pašiem ir ieradums sekot līdzi, lai tuvumā nepārklātos. Viņa norādīja, ka parasti datumi tiek rezervēti jau iepriekš, sākot no pavasara, un arī sadarbība ar biedrību “Lielauces attīstībai” notiek regulāri, tāpēc “četru pasākumu vienā nedēļas nogalē” risku viņa šobrīd neredz. Vienlaikus Dace pieminēja, ka budžeta apstiprināšanā šogad ir neskaidrības un no budžeta paredzēts samazinājums par 5%, tāpēc par niansēm viņa vēl nevarot izteikties pilnīgi konkrēti, bet kopējās prioritātes un pasākumu rāmis jau ir aptuveni skaidrs.
Tautas nams ieskicēja arī 2026. gada plānus. Februārī paredzēta filmas demonstrēšana, martā plānots DK “Klabdancis” 15 gadu jubilejas Sadancis, aprīlī – lielāks pasākums bērniem Lieldienās, maijā – Ģimenes diena kopā ar Auces mūzikas un mākslas skolu, bet jūnijā būs Lielauces pagasta svētki. Tika pieminēti arī tradicionālie pasākumi senioriem un valsts svētku, kā arī Ziemassvētku pasākumi. Sarunā Kristīne Ūdre izteica doma par “lielo kultūras kalendāru” un to, ka pasākumu plāns būtu jāparāda arī publiski, piemēram, Lielauces mājaslapā, lai cilvēkiem būtu vieglāk orientēties.
Tika ierosināts vienkāršs praktisks risinājums, lai Lielauces pasākumu kalendāra “atslēgas cilvēks” būtu tautas nama vadītāja, pie kuras var vērsties ikviens organizators, lai noskaidrotu, vai konkrētais datums jau ir aizņemts. Šajā kontekstā izskanēja piemērs, ka, ja kādam nepieciešams, piemēram, 5. aprīlis, tad var aiziet pie Daces un pajautāt, kas tajā dienā ir ieplānots, lai uzreiz būtu skaidrs, vai datumu var izmantot.
Īsu ieskatu deva pašvaldības jaunatnes darba organizatore Kristīne Opoļska. Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra mērķgrupa ir jaunieši aptuveni no 13 līdz 25 gadiem. Ir iecere, viņus pamazām virzīt uz to, lai jaunieši paši piedalās ideju radīšanā un arī projektu veidošanā, piemēram, braucienu, apmācību un citu aktivitāšu organizēšanā. Kristīne kā mobilais jaunatnes darbinieks darbojas vairākos pagastos, īpaši tur, kur nav jauniešu centra, un darbs bieži notiek konkrētos izbraukumos uz vietām. Sarunā parādījās arī doma, ka, plānojot atsevišķas aktivitātes, varētu izmantot iepriekšēju pieteikšanos, lai organizatoriem nav jātērē laiks pasākumiem, kuros pēc tam apmeklētība ir zema, un lai jau laicīgi būtu redzams, vai interese ir pietiekama.
Biedrības “Lielauces attīstībai” valdes locekle Renāte Kalniņa sēdē īsi ieskicēja 2026. gada pasākumus un iesaisti. 1. martā plānots Dzejas vakars ar trim vietējiem dzejdariem, 4. maijā paredzēts pārgājiens ar Baltā galdauta svētkiem. 30. maijā notiks Lielauces pamatskolas salidojums, kura organizēšanā iesaistīti arī biedrības biedri, bet biedrības ieguldījums galvenokārt saistīts ar vēsturiskās informācijas vākšanu, visu izlaidumu foto un absolventu vārdu izvietošanu mājaslapā, un ekskursiju organizēšanu Lielauces pilī. Jūlijā vai augustā plānoti svētki Ražotājos (līdzīgi kā Ķieģeļceplī pērn). 8. augustā biedrība “Piedzīvojumu virsotne” organizē ikgadējās spiningošanas sacensības “Lielauces asaris”. 5. decembrī plānots tradicionālais “Gada Lielaucnieks”. Vēl ir nav lemts par sporta projektu un iespējamu papildu pasākumu, jo biedrībai par to spriedīs kopsapulcē.
Māmiņu apvienības pārstāve Sintija Želve-Bergmane sacīja, ka ideju ir daudz, bet droši zināmi divi pasākumi, kurus plānots rīkot noteikti: Saulgrieži 21. jūnijā un Ziemassvētku pasākums gada nogalē. Tika pieminēts arī, ka pasākumus iecerēts veidot sadarbībā ar biedrību, varētu domāt arī par kopīgām norisēm ar kultūras dzīves organizētājiem.
Sarunas gaitā diskusija īslaicīgi aizgāja arī asākā tonī par iepriekšējiem iesniegumiem un komunikāciju, proti, par to, kādā formā iedzīvotāji vai neformālas grupas iesniedz priekšlikumus Iedzīvotāju padomei un kam padome var sniegt oficiālu atbildi (priekšsēdētājs viens pats vai izskatot padomes sēdē). Izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai pietiek ar e-pastu un kā jānoformē iesniegums, lai to varētu izskatīt kā oficiālu, tostarp tika pieminēts iesniegumu regulējums un parakstīšana papīra formā vai ar drošu elektronisko parakstu. Vienlaikus Gvido Dekslings atgādināja, ka praksē iedzīvotāji var vērsties pie padomes arī mutiski, izstāstīt ideju, un padome to var pierakstīt un iekļaut izskatīšanai, ja mērķis ir problēmu risināšana, nevis formāla “ķeršanās” pie procedūrām.
Atgriežoties pie pasākumiem, sēdes vadītājs īpaši izcēla vienu konkrētu datumu – 13. jūniju, sestdienu, kas tautas nama kalendārā jau iezīmēta kā Lielauces svētki. Tika skaidrots, ka šajā pasākumā organizēšanā iesaistīsies vairāki, tostarp pagasta pārvalde, tautas nams un Iedzīvotāju padome, un tika aicināti pieteikties arī citi interesenti. Kā praktisks solis izskanēja iecere izveidot atsevišķu WhatsApp grupu Lielauces svētku organizatoriem, lai būtu vienkārša savstarpējā saziņa, tikšanos sarunāšana un ideju apkopošana. Tika minēts, ka darbu pie organizēšanas plānots sākt jau februāra sākumā, sanākot kopā regulāri, aptuveni reizi mēnesī, un ka ikviens, kam ir idejas vai vēlme palīdzēt, var par to dot ziņu organizatoriem arī individuāli. Kristīne Ūdre sirsnīgi aicināja ikvienu piedalīties pagasta svētku organizēšanā.
Vingro lielākoties mutiski
Pēdējais darba kārtības jautājums bija par pašvaldības nodrošināto vingrošanu un tās apmeklētību. Gvido Dekslings atgādināja, ka iepriekš visi esot atbalstījuši ideju “jā, mums vajag, vingrosim”, bet praksē apmeklējums izrādās mazs, un tad rodas loģisks jautājums – ja pagastā tas tiešām ir tik nepieciešams, kāpēc cilvēki nenāk.
Kā viens no iemesliem tika minēts laiks: nodarbības ir piektdienās ap pussešiem vakarā, kad daļai cilvēku tas ir par agru vai arī pēc darba nav spēka un gribas vēl doties uz vingrošanu. Vienlaikus tika pārrunāts arī, ka informācijā par nodarbībām esot uzsvērts “senioriem”, kas daļu potenciālo dalībnieku attur, lai gan realitātē var nākt arī citi – vienkārši tas ir Eiropas projekta formāts, kur mērķgrupa ir seniori, tāpēc oficiālajos tekstos “visiem” ierakstīt nevar. Cilvēki pat jautājuši: “vai es drīkstu nākt, ja tur rakstīts seniori?”, un atbilde bijusi – drīkst, tikai publiskajā komunikācijā to nevar noformulēt kā nodarbības “visiem”. Sarunas kopsavilkums – vajag vairāk izrunāt un izskaidrot, ka nākt var plašāk, un vienkārši pamēģināt aktivizēt apmeklējumu: parunāt ar kaimiņiem, atnākt “uz paraugu”, jo, ja apmeklējums paliek ļoti zems, rodas risks, ka pašvaldība var secināt – nav jēgas nodarbības turpināt.
Grāvji, estrāde, ceļš uz pili
Pēc šī jautājuma Gvido Dekslings sēdi formāli gribēja slēgt, bet radās “citi jautājumi”. Raimonds Vernis informēja pagasta pārvaldnieci, ka ir saņemta vēstule no Lauku atbalsta dienesta par iespēju pašvaldībām pieteikties meliorācijas projektam, kā arī sniedza informāciju par pašvaldības aicinājumu pieteikties atbalstam meliorācijas sistēmu atjaunošanai, norādot pieteikšanās termiņu no 20. februāra līdz 20. martam. Kristīne Ūdre izteicās, ka šo iespēju nepieciešams noskaidrot Attīstības nodaļā, jo konkrētajā teritorijā jau ilgstoši pastāv zināma grāvju problēma un vairāki īpašnieki būtu ieinteresēti centrālās meliorācijas sistēmas sakārtošanā. Vienojās, ka pagasta pārvalde nodos šo informāciju Attīstības nodaļai, kā arī tika apspriests, vai iedzīvotāju padomei vajadzētu papildus sagatavot un noformulēt konkrētu lūgumrakstu.
Sintija ierosināja sakārtot brīvdabas sporta vietas, atceroties, ka kādreiz skolai bijis stadions un laukums, kas tagad ir aizaudzis, un jauniešiem īsti nav kur sportot. Tika skaidrots, ka daļa teritoriju pie pils un laukuma ir sarežģītā juridiskā situācijā: vienu laukumu apsaimnieko mācību saimniecība, īpašumtiesības saistītas ar LBTU, un ir plānota tikšanās ar LBTU rektoru februāra beigās, lai runātu par laukuma izmantošanu un iespējām tur nākotnē veidot gan sporta, gan pasākumu norises vietu. Tika skarts arī jautājums par parku un estrādi “Pie Jautrā oda”, atzīstot, ka saziņa ar apsaimniekotājiem ne vienmēr ir vienkārša. Tādēļ tiek meklēti citi risinājumi, tostarp iespējas sadarboties ar zemes īpašniekiem, piemēram, AS “Latvijas valsts meži”.
Pašās beigās izskanēja jautājums par ceļa uz pili, ja svētku norise atkal tiktu plānota pie pils. Strīdējās par to, kāpēc nevar vienkārši nogreiderēt īsu posmu, ja greiders tāpat strādā tuvumā. Pretī bija pārvaldnieces arguments, ka pašvaldībai nav pamata uzturēt privātu ceļu, pat ja tas “tikai 100 metri”. Saruna aizgāja arī līdz piemēram par ceļmalu pļaušanu un “kāpēc vienu drīkst, bet otru nedrīkst”, bez skaidra noslēguma, bet ar sajūtu, ka šis ir sen sakrājies strīdus punkts, kas gaida risinājumu pasākumu rīkošanai un ikdienas loģistikai.
Atreferējums sagatavots ar mākslīgā intelekta rīkiem