Divas līdz šim nedzirdētas dziesmas, divas līdz šim nerādītas dejas – tāds svētdien bija lielaucnieku pienesums Vecauces Vasarsvētkos.
Jau otro gadu biedrība “Lielauces attīstībai” piedalās biedrības “Vecauces muiža” rīkotajos Vasarsvētkos. Pagājušogad iepazīstinājām ar Lielauces tautas tērpa tapšanu, šogad “Klabdancis” jau demonstrēja šos tērpus dejās.
Vispirms biedrības vadītājs Ivars Bušmanis pieteica tautas dziesmu “Tumšā naktī, zaļā zālē”, kas 1906. gadā parādījās Jāzepa Vītola sastāstītajā izlasē “200 latviešu tautasdziesmas” . Šo tautasdziesmu Lielaucē pierakstījis Andrejs Jurjāns, un tās melodija mazliet atšķiras no visiem zināmās dziedātās. Arī vārdos pateikts daudz vairāk – par to, kāpēc kumeliņš ir vajadzīgs. “Man ciliņas neecētas, ” teikts tautasdziesmas vārdos. Un kumeliņš solīts kā ķīla meitu mātei, “lai citam neapsola patīkamo līgaviņu”. Pēc šī 120 vecā nošu pieraksta dziesmu nodziedāja Inta Reisa un Anita Darģe.
Otra dziesma bija pērn Lielaucē tapusī Intas Reisas “Dziesma Dzērvei”, kurai viņa nupat piecerēja vienu pantiņu kā speciālu veltījumu Vasarsvētku apmeklētājiem. Pievienoto pantiņu, kas skanēja tikai šai dienā, var noklausīties video, jo pati dziesma lielaucniekiem zināma.
Savukārt “Klabdancis”, ko Ivars Bušmanis pieteica kā “VPDK –visu paaudžu deju kopu”, pirmoreiz koncertā parādīja divas senas latviešu tautas dejas, ko iestudējusi kolektīva vadītāja Alda Balode.
“Maģais dancis” radies 1933. gadu, kad Jēkabs Stumbris, vācot deju folkloras materiālus Kurzemē un Zemgalē, sastapās ar tautas mūziku 3/8 taktsmērā. Tās pamatā ir trīssolis, dejojot pa vienam vai griežoties pāros. Tas rosināja Jēkabu Stumbri veidot jaunu deju, kas ir pirmā zināmā horeogrāfija trim pāriem. “Sešdanci” pagājušajā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā pierakstījuši skolotāji Johanna Rinka un Jānis Ošs. Tā ir kā zemnieku kadriļa – deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā pāri novietojas cits citam pretī.